Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likums paredz dzīvojamo māju pārvaldniekiem pienākumu nodrošināt grāmatvedības uzskaiti, atgādina Daina Kanale, Valsts ieņēmumu dienesta galvenā nodokļu inspektore.

Grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības paredz, ka grāmatvedībā jāuzskaita visi saimnieciskie darījumi, tai jānodrošina patiesa informācija un iespēja izsekot saimniecisko darījumu norisei, darījumi jāiegrāmato atbilstoši to ekonomiskajai būtībai.

Runājot par darījumu ekonomisko būtībā māju apsaimniekošanas kontekstā, jāatceras, ka pārvaldnieks var veikt gan saimniecisko darbību, gan arī sniegt starpniecības pakalpojumus (iekasē komunālo maksājumu summas trešo personu vārdā). Lai precīzāk noteiktu darījumu raksturu, jāskatās noslēgtais mājas pārvaldīšanas līgums - kādu tieši pakalpojumu pārvaldnieks apņēmies mājas iedzīvotājiem sniegt. Var būt situācija, ka pārvaldnieks pats piegādā komunālos pakalpojumus - tad ieņēmumi būs tieši no šo pakalpojumu sniegšanas, savukārt, ja pārvaldnieks ir starpnieks, tad ieņēmumi būs trešās personas maksātā atlīdzība par starpnieka sniegtajiem pakalpojumiem. Ja trešā persona nemaksā starpniekam atlīdzību, tad trešās personas vārdā iekasētās summas pārvaldniekam ir jāatspoguļo grāmatvedībā, taču nav jāiekļauj savos ieņēmumos.

Nereti dzīvojamo māju pārvaldnieki veido uzkrājumus mājas remontam. Ja pārvaldnieks ir komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, nākotnes remontiem paredzētos maksājumus nav jāiekļauj saimnieciskās darbības ieņēmumos. "Pēc būtības tie ir kā avansa maksājumi, un pārvaldnieka grāmatvedībā tos arī uzskaita kā saņemtos avansa maksājumus," skaidro D. Kanale. Cita situācija ir tad, ja pārvaldnieka funkciju veic biedrība. Remontam paredzētos naudas maksājumus gan aizvien nav jāiekļauj ieņēmumos, taču grāmatvedībā jāizveido īpašs bilances postenis "Maksājumi dzīvojamās mājas nākotnes remontiem".

Komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības un biedrības ar apgrozījumu (iepriekšējā un kārtējā pārskata gadā) virs 40 000 eiro grāmatvedībā ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā, savukārt biedrības ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā.

Ierakstus grāmatvedībā jāveic, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem (tiem jāsatur obligātie rekvizīti). Viens no nepieciešamajiem rekvizītiem ir paraksts. Lai nodrošinātu elektronisko dokumentu juridisko spēku, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu vai jānoslēdz savstarpēja vienošanās par dokumentu apriti elektroniski un to parakstīšanu elektroniskā veidā (Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā).

Viens no gadījumiem, kad Grāmatvedības likums pieļauj attaisnojuma dokumenta esamību bez paraksta, ir, ja darījumu pamato cits dokuments (piemēram, līgums, uz kura pamata tiek izrakstīts rēķins).

Komercsabiedrībām un kooperatīvām sabiedrībām ir pienākums iesniegt finanšu pārskatu VID EDS - ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Taču, ja sabiedrība atbilst vidējas vai lielas komercsabiedrības kritērijiem - pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Savukārt biedrībām ir jāiesniedz gada pārskats ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Atšķiras arī iesniedzamais gada pārskata apjoms - ja grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, tad jāiesniedz tikai ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu; ja divkāršā ieraksta sistēmā, tad jāiesniedz arī bilance; lielai biedrībai, kuras apgrozījums ir vismaz 800 000 eiro, nepieciešams iesniegt arī zvērināta revidenta ziņojumu.