Kad, kā un cik lielos apmēros veidot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, ir viens no sarežģītākajiem debitoru parādu uzskaites jautājumiem, jo reizēm ir grūti paredzēt, cik lielā apjomā un kad tiks veikta debitoru parādu apmaksa, un, ja debitors jau ir pārtraucis maksāt, vai izdosies no tā kaut ko piedzīt vai nē. Nosakot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, jāņem vērā Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 16.-18. punkts attiecībā uz aplēšu veidošanu, kas nosaka, ka sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi uzkrājumu summas novērtēšanai un izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus, grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – neatkarīgu ekspertu vērtējumu. Sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi, ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējai aplēsei, vai ir iegūta jauna informācija.

Katram uzņēmumam ir atšķirīga darbības specifika, atšķirīgs klientu loks, kā arī atšķirīga prakse rēķinu apmaksas termiņu noteikšanai, līdz ar to nav iespējams noteikt vienotus principus uzkrājumu šaubīgo debitoru parādu noteikšanai.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 585 “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.¹ 3. punktu grāmatvedības politika – attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi, tai skaitā arī debitoru parādu novērtēšanas metodes. Attiecīgi katrs uzņēmums pats, balstoties uz savu iepriekšējo pieredzi un zināšanām, nosaka metodes, kā novērtēt debitoru parādus un noteikt uzkrājumus šaubīgiem debitoru parādiem.

• 1)      vispārējie uzkrājumi,
• 2)      speciālie uzkrājumi, individuāli izvērtējot katru debitoru parādu,
• 3)      kompleksa abu iepriekšējo metožu izmantošana.

Gada pārskata likums (GPL) precīzi nenorāda, kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī norādīt izmaksas vai ieņēmumus, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanos vai samazināšanu šaubīgajiem debitoru parādiem un bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu, taču atbilstoši GPL 22. panta 3. daļai, kas nosaka “Posteņos "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" un "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" iekļauj attiecīgi sabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības rezultātā vai ir ar to saistītas, vai izriet tieši no tās, šie ieņēmumi un izdevumi atspoguļojami kā pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi vai pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

Atgādinām, ka par šaubīgu debitoru parādu uzskatāms tāds parāds, kura atgūšana kādu iemeslu dēļ ir kļuvusi apšaubāma. Visbiežāk sastopamie iemesli minēti jau iepriekš citētajos noteikumos:

• parādnieks nonācis finansiālās grūtībās un/vai kļuvis maksātnespējīgs,
• ja parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts,
• ja parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības.

Kā pārvaldīt debitoru parādus?

Kā pareizi kontējams neatgūstamais debitoru parāds no uzkrājumiem šaubīgiem debitoru parādiem?