Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā bieži vien rodas situācijas, kad aktīva vērtība var neatbilst to patiesajai vērtībai. Šādos gadījumos normatīvie akti paredz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu. Pārvērtēšana ir pamatlīdzekļa atkārtota novērtēšana, lai gūtu patiesu priekšstatu par to īsto vērtību, kam būtu jābūt aktīva tirgus vērtībai.

Pamatlīdzekļu patiesā vērtība ir summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā.

Kā metodoloģiski, tā praktiski pamatlīdzekļu pārvērtēšana ir visai sarežģīts un komplicēts process, sākot no lēmuma pieņemšanas par pārvērtēšanu, tās īstenošanas un beidzot ar atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē.

Pārvērtēšanas nepieciešamību parasti izraisa situācija, kad uzskaites vērtība vairs neatbilst iespējamai tirgus vērtībai, kas izpaužas kā pamatlīdzekļu tirgus vērtības samazinājums vai palielinājums, kas nav radis atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē.

Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums var rasties, ja:

• aktīvs ir bojāts avārijas vai nolaidīgas ekspluatācijas dēļ;
• aktīvs ir priekšlaicīgi fiziski nolietots pastiprinātas ekspluatācijas rezultātā, kad noteiktās nolietojuma normas neatbilst faktiskajiem ekspluatācijas apstākļiem;
• aktīvs ir tehnoloģiski novecojis;
• analogam aktīvam ir pazeminājusies tirgus cena.

Savukārt pamatlīdzekļa vērtības palielinājums var rasties, ja: 

• ir notikušas izmaiņas aktīva tirgus cenā;
• veikta aktīva modernizācija, rekonstrukcija, uzlabošana utt.

Faktorus, kas ir pamatlīdzekļu tirgus vērtības samazinājuma vai palielinājuma pamatā, ir pieņemts grupēt šādi:

• tehniskie:
• īpašuma tehniskais stāvoklis;
• objekta fiziskais nolietojums;
• infrastruktūra, komunikācijas;
• ģeogrāfiskie:
• apbūves gabala reljefs;
• zonējums;
• atrašanās vieta (attālums līdz apdzīvotiem centriem);
• apmeklētāju plūsma;
• vietas sakoptība, dabas ainava;
• ekonomiskie:
• nekustamā īpašuma attīstības ekonomiskie nosacījumi;
• teritorijas sociālekonomiskā situācija;
• pieprasījums un piedāvājums pēc noteiktiem īpašumiem (piemēram, dzīvokļi);
• privātie ierobežojumi:
• apgrūtinājumi;
• īres/nomas līgumi;
• mantisko tiesību apgrūtinājumi;
• valstiskie ierobežojumi:
• kultūrvēsturiskie objekti;
• īpaši aizsargājamās teritorijās esošie objekti;
• vides un dabas resursu aizsargjoslas;
• sanitārās, ekspluatācijas, drošības aizsargjoslas;
• krasta, plūdu zonas;
• ja nekustamais īpašums atrodas virs un zem cauruļvadiem, elektropārvades un sakaru līnijām — kabeļu līnijas ass;
• sarkanā līnija (ceļi, ielas, piebrauktuves, kas norobežo apbūvei izmantojamo teritoriju) u.c. 

Parasti situācija par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu aktualizējas tajos gadījumos, kad notiek:

• darījumi ar pamatlīdzekļiem (pirkšana, pārdošana);
• investoru piesaistīšana uzņēmuma attīstībai;
• ilgtermiņa materiālo aktīvu potenciālās vērtības noteikšana;
• ilgtermiņa materiālo aktīvu ieguldīšana pamatkapitālā;
• uzņēmuma reorganizācija;
• ilgtermiņa materiālo aktīvu apdrošināšana;
• uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošana.

Pamatlīdzekli, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs.

Nekustamā īpašuma objektu vērtību atbilstoši zemākai vai augstākai vērtībai var noteikt sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Ja nekustamā īpašuma objekti pārvērtēti atbilstoši augstākai vērtībai, finanšu pārskata pielikumā norāda, vai vērtības izmaiņu pamatā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtais atzinums.

Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tad:

• lai izvairītos no pamatlīdzekļu objektu izlases veida pārvērtēšanas un tādu kopsummu norādīšanas finanšu pārskatā, kuras balstītas uz dažādām novērtēšanas metodēm vienas un tās pašas pamatlīdzekļu uzskaites grupas ietvaros, pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu, pie kuras saskaņā ar sabiedrības noteikto grāmatvedības politiku pamatlīdzeklis pieder. Par pamatlīdzekļu uzskaites grupu uzskata līdzīga veida un sabiedrības darbībā līdzīgi lietotu pamatlīdzekļu kopumu (piemēram, zemesgabali, ēkas, inženierbūves, ilggadīgie stādījumi, dzelzceļa ritošais sastāvs, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, gaisa kuģi, konkrētas tehnoloģiskās iekārtas, mēbeles);
• pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi trijos vai piecos gados;
• pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību (turpmāk — pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība);
• ja pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, jauno uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta, aprēķinot nolietojumu.

Pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību grāmatvedībā aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:

• atbilstoši palielina vai samazina līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu vai pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību, lai iegūtu jaunu pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas ir vienāda ar tā pārvērtēšanā noteikto patieso vērtību;
• sākotnēji noraksta līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu no pamatlīdzekļa līdzšinējās uzskaites vērtības un pēc tam atlikušo summu attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtēšanā noteiktajai patiesajai vērtībai.

Pamatlīdzekli, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs. Pamatlīdzekļu nolietojums un ieguldījumu vērtības samazināšanās katru gadu jāaprēķina atbilstoši iegrāmatotajai attiecīgā gada vērtībai un tādās pašās summās jāiegrāmato peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums ir jāiegrāmato postenī «Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve». Ja pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtības samazinājumu, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas, šādu vērtības pieaugumu summā, kas nepārsniedz minētās izmaksas, ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kad tas konstatēts.

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai to vairs neizmanto, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs, izlietot sociālajai sfērai, labdarībai, ne arī citiem mērķiem.

Gada pārskata pielikumā par katru pārvērtēto pamatlīdzekli norāda pārvērtēšanas pamatojumu, kā arī novērtējuma starpību.

Viens no bieži diskutētajiem jautājumiem ir pārvērtēšanas biežums, kas ir atkarīgs no pārvērtējamo īpašumu, ražotņu un iekārtu posteņu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā aktīvu objekta patiesā vērtība būtiski atšķiras no uzskaites summas, ir nepieciešama atkārtota pārvērtēšana. Dažu īpašumu, ražotņu un iekārtu posteņu patiesā vērtība var nozīmīgi un strauji mainīties, tādējādi radot nepieciešamību tos pārvērtēt katru gadu. Tik bieža pārvērtēšana nav nepieciešama, ja īpašumu, ražotņu un iekārtu posteņu patiesā vērtība mainās maz. Šādos gadījumos varētu pietikt ar pārvērtēšanu vienu reizi trijos vai piecos gados.

Bieži vien rodas situācijas, kad aktīvu nolietojumu normas tiek noteiktas nepamatoti un kļūdaini — bez aprēķina un pamatojuma, piemērojot vispārpieņemtas nolietojuma normas, kas ne vienmēr atbilst attiecīgai sabiedrībai. Piemēram, pašlaik datoriem parasti nosaka trīs gadu ilgu izmantošanas laiku, neņemot vērā katras sabiedrības informācijas tehnoloģijas prasības, ne arī izvērtējot jauna aktīva iegādes iespējas. Līdzīga situācija ir arī ar citiem aktīviem. Tādējādi rodas neatbilstība. Ilgtermiņa materiālie aktīvi tiek priekšlaikus noamortizēti, uzskaitē ir bez atlikušās vērtības, bet tas apmierina sabiedrības ražošanas prasības, tāpēc turpinās to izmantošana. Uzskaitē ar 0 vērtību nereti ir arī ražošanas procesā izmantojamas ēkas un būves, kas vairumā gadījumu noticis, privatizācijas vai pirkšanas procesā iegādājoties objektu (ražotni vai tās daļu) kopumā bez atsevišķu objektu izvērtēšanas.

Nepārvērtēšanas rezultāts ir tāds, ka bilances aktīvs neatspoguļo attiecīgā perioda aktīvu faktisko vērtību, produkcijas pašizmaksa un pakalpojumi neatspoguļo faktiskās izmaksas. Ir situācijas, kad autotransports ar 0 eiro vērtību atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzskaitē un tā lietošanai sabiedrībā tiek norakstīta degviela. Līdzīgi ir ar datoriem 0 eiro vērtībā, kuri darbojas, izmantojot licencētas datorprogrammas, darbagaldi ražo produkciju. Aktīvu nepareizi noteiktas vērtības rezultātā rodas nekorekta informācija finanšu pārskatos.

Iespējamie iemesli, kāpēc komercsabiedrības aktīvu pārvērtēšanu veic reti:

• komercsabiedrības vadība neizvērtē zaudējuma ietekmi, kādu atstāj neprecīza izmaksu uzskaite uz aktīvu novērtējumu un produkcijas un pakalpojumu pašizmaksu un jaunu iekārtu iegādi;
• nepietiekami tiek novērtēta tirgus vērtības ietekme.

Raksta "Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās" 3. turpinājums publicēts žurnāla "Bilance" 2020. gada februāra (458.) numurā. Temata sākums žurnāla BILANCE 2019. gada decembra un 2020. gada janvāra numuros.

Lasiet arī:

Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās – I daļa

Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās – II daļa (pamatlīdzekļu nolietojums)