0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA DROŠĪBAKā zināt, vai veicamie pienākumi uzskatāmi par attālinātu darbu vai klātienes darbu?

Kā zināt, vai veicamie pienākumi uzskatāmi par attālinātu darbu vai klātienes darbu?

Foto: Norma Mortenson from Pexels

Vai auto vadītājs, kurš izvadā preces strādā attālināti? Vai var uzskatīt, ka apkopēja, kura ierodas pēc biroja darba laika un veic savus pienākumus, kad birojā citu darbinieku vairs nav, strādā attālināti?

Šādus jautājumus nereti uzdod darba devēji, kuriem jāpieņem lēmumi saistībā art epidemioloģiskās drošības ievērošanu.

Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Daces Stivriņa skaidro, ka darbs klātienē nozīmē arī  darba pienākumu veikšanu ārpus mājas jebkādā vidē – arī ārtelpās, autovadītāja kabīnē, atsevišķa norobežotā telpā utml. Šādu klātienes darba skaidrojumu var lasīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 828 Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu anotācijā.

Savukārt tas, ko uzskatīt par attālināto darbu, ir definēts Darba aizsardzības likumā ar 2019. gada 3. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā.  Tajos noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba aizsardzības likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.

Līdzīgs attālinātā darba formulējums ieviests arī ar 2021. gada 27. maija grozījumiem Darba likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. augustā.

Līdz ar to gan autovadītājs, gan apkopēja uzskatāmi par klātienes darbiniekiem un uz viņiem attiecas visi tie paši epidemioloģiskie drošības pasākumi Covid-19 infekcijas ierobežošanai, kas uz pārējiem klātienē strādājošajiem darba kolēģiem.

Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz, ka no 6. decembra ārkārtējās situācijas laikā darba devēji nodrošina, ka darbinieki (amatpersonas), tai skaitā brīvprātīgie un personas ar ārpakalpojuma līgumiem, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, darba telpās atrodas tikai ar testēšanas sertifikātu vai darba devēja organizētu Covid-19 antigēna skrīninga testu, kas nav vecāks par 72 stundām, un testa rezultāts ir negatīvs.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Norma Mortenson from Pexels

Vai auto vadītājs, kurš izvadā preces strādā attālināti? Vai var uzskatīt, ka apkopēja, kura ierodas pēc biroja darba laika un veic savus pienākumus, kad birojā citu darbinieku vairs nav, strādā attālināti?

Šādus jautājumus nereti uzdod darba devēji, kuriem jāpieņem lēmumi saistībā art epidemioloģiskās drošības ievērošanu.

Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Daces Stivriņa skaidro, ka darbs klātienē nozīmē arī  darba pienākumu veikšanu ārpus mājas jebkādā vidē – arī ārtelpās, autovadītāja kabīnē, atsevišķa norobežotā telpā utml. Šādu klātienes darba skaidrojumu var lasīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 828 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" anotācijā.

Savukārt tas, ko uzskatīt par attālināto darbu, ir definēts Darba aizsardzības likumā ar 2019. gada 3. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā.  Tajos noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba aizsardzības likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.

Līdzīgs attālinātā darba formulējums ieviests arī ar 2021. gada 27. maija grozījumiem Darba likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. augustā.

Līdz ar to gan autovadītājs, gan apkopēja uzskatāmi par klātienes darbiniekiem un uz viņiem attiecas visi tie paši epidemioloģiskie drošības pasākumi Covid-19 infekcijas ierobežošanai, kas uz pārējiem klātienē strādājošajiem darba kolēģiem.

Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka no 6. decembra ārkārtējās situācijas laikā darba devēji nodrošina, ka darbinieki (amatpersonas), tai skaitā brīvprātīgie un personas ar ārpakalpojuma līgumiem, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, darba telpās atrodas tikai ar testēšanas sertifikātu vai darba devēja organizētu Covid-19 antigēna skrīninga testu, kas nav vecāks par 72 stundām, un testa rezultāts ir negatīvs.