Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko skaidro iespējamās situācijas un atbild uz jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu pārrobežu darījumos.

Ja uzņēmums, kurš vēl nav reģistrēts kā PVN maksātājs, saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts personas, kuras pakalpojuma sniegšanas vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas, vai trešās valsts personas, šim uzņēmumam vēl pirms pakalpojuma saņemšanas ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam neatkarīgi no apgrozījuma, jo pakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs par PVN nomaksu.

Pakalpojuma sniegšanas gadījumā regulējums mazliet atšķiras. Ja šis uzņēmums, individuālais komersants, sniedz, piemēram, konsultāciju pakalpojumu citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, arī tad, tāpat kā pirmajā gadījumā, tam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam (taksācijas periods tad būs mēnesis, neatkarīgi no darījuma vērtības). Savukārt, ja individuālais komersants sniedz šo konsultāciju pakalpojumu trešās valsts uzņēmumam, tad tam nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Šajā gadījumā pakalpojuma sniegšanas vieta būs trešās valsts uzņēmuma juridiskā adrese - tātad saimnieciskās darbības mītnes vieta, kas atrodas ārpus ES, un šo darījumu summas pat nav jāieskaita apjomā, kas nosaka PVN maksātāja reģistrācijas slieksni (50 000 eiro).