Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nosacījumi, kuriem izpildoties, ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ja ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas ir apliekams ar IIN, tad aprēķināms kapitāla pieaugums. Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu, kurā skaidro dažādās situācijas.
Ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi:
- īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
- vismaz vienā gadā no pēdējiem trim gadiem vairāk nekā pusi no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī lauksaimniecības zemes pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.
Piemēri
Lauksaimniecības zemes pārdevējs pārdod lauksaimniecības zemi zemnieku saimniecībai, kura saņem atbalsta maksājumus kā jaunais lauksaimnieks. Ienākumu no zemes pārdošanas neapliek ar nodokli.
***
Lauksaimniecības zemes pārdevējs 2020.gada 5.jūnijā par 11 500 eiro pārdod lauksaimniecības zemi:
- kas ir nopirkta 2017.gadā par 8000 eiro;
kas nav vienīgais lauksaimniecības zemes pārdevēja nekustamais īpašums;
- pircējs – zemnieku saimniecības īpašnieks, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi ir tikai no graudu realizācijas un 2019.gadā ieņēmumi ir 50 000 eiro.
Ienākumu no zemes pārdošanas neapliek ar nodokli.
Nosacījumu par lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma neaplikšanu ar nodokli nepiemēro, ja atsavina nekustamo īpašumu un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves.
Piemēri
Lauksaimniecības zemes pārdevējs pārdod nekustamo īpašumu, kurš sastāv no lauksaimniecības zemes un ēkām:
- kas ir iegūts īpašumā, atjaunojot īpašumtiesības, un reģistrēts zemesgrāmatā 1998.gadā;
- kur nav bijusi deklarēta lauksaimniecības zemes pārdevēja dzīvesvietas adrese un kas nav vienīgais lauksaimniecības zemes pārdevēja īpašumā esošais nekustamais īpašums.
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli.
***
Lauksaimniecības zemes pārdevējs 2017.gada decembrī kļūst par nekustamā īpašuma – lauksaimniecības zemes – mantinieku. Mantiniekam pieder vēl citi īpašumi. Tiek atsavināts nekustamais īpašumu, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, bet uz tā atrodas citai personai piederošas ēkas un būves.
Ienākumu no šāda nekustamā īpašuma atsavināšanas ar nodokli neapliek.
Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), tad ar nodokli neapliek ienākumu no īpašuma pārdošanas proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.
Piemērs
Lauksaimniecības zemes pārdevējs 2020.gada 5.maijā par 11 500 euro pārdod nekustamo īpašumu 5 ha platībā, kurš sastāv no 2 ha lauksaimniecības zemes un
3 ha meža:
- kas ir nopirkts 2010.gadā par 5000 latu (7114,36 eiro);
- pircējs – zemnieku saimniecība – nodarbojas ar lauksaimniecību un saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas daļēji apliek ar nodokli, jo daļa īpašuma – 2 ha – ir lauksaimniecības zeme.
Ar nodokli apliekamais ienākums ir 2631,40 eiro ((11 500 eiro – (11 500 eiro : 5 x
2)) – (7114,36 eiro – (7114,36 eiro : 5 x 2))).
Ievērībai!
Ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas piemēro atbrīvojumus likumā noteiktajos gadījumos arī tad, ja ienākuma guvējs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts rezidents.
Ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšana
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas neapliek ar nodokli gadījumos, kas atspoguļoti VID materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma”.
Ja neizpildās šajā materiālā un materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma” minētie nosacījumi, tad ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Kapitāla aktīva iegādes vērtībā iekļauj arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu:
- valsts nodevu par darījuma noformēšanu;
- valsts nodevu lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā;
- valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
- komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus.
Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja šie izdevumi nav atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos.
Nekustamā īpašuma iegādes vērtība
ja nekustamais īpašums ir iegūts:
kā mantojums –
par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata mantojuma masā ietilpstošā konkrētā kapitāla aktīva vērtību;
kā dāvinājums uz dāvinājuma līguma pamata –
par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību, kas nav lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu.
Ja nekustamais īpašums ir iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar lauksaimniecības zemes atsavinātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamo īpašumu pārdod 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz lauksaimniecības zemes atsavinātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:
- vērtību, par kādu dāvinātājs šo nekustamo īpašumu ir iegādājies, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un lauksaimniecības zemes atsavinātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
- aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas ir iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un lauksaimniecības zemes atsavinātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
- aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ir ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim.
atjaunojot īpašuma tiesības –
par nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (aktuālo).
Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais katra gada patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem (piemērojamais koeficients) ir šāds:
- 2018.gadā – 1,310;
- 2019.gadā – 1,164;
- 2020.gadā – 1,156
Ja lauksaimniecības zemes pārdevēja rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību:
- Ja nekustamais īpašums ir iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma pārdošanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
- Ja dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta nekustamā īpašuma vērtība:
1) par tā iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma pārdošanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim;
- lai noteiktu šāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību, dāvinājuma vai mantojuma saņēmējs iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu izsniegt informāciju par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma iegūšanas gada 1.janvāri, ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000.gada 31.decembra.
Piemēri
Lauksaimniecības zemes pārdevējs 2020.gada 15.janvārī par 140 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (45 ha), kurš sastāv no 36 ha lauksaimniecības zemes un 9 ha meža un krūmāju:
- kas ir nopirkts 2010.gadā par 49 196 latiem (70 000 eiro);
- pircējs – zemnieku saimniecība – saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks.
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas daļēji apliek ar nodokli, jo daļa īpašuma ir lauksaimniecības zeme un tās pircējs nodarbojas ar lauksaimniecību. Lauksaimniecības zeme ir 80 % no visas zemes (36 : 45 x 100), savukārt meži un krūmāji ir 20 % no visas zemes platības.
Ar nodokli apliekamais ienākums ir 14 000 eiro ((140 000 eiro – 70 000 eiro) x 20 : 100).
***
Lauksaimniecības zemes pārdevējs 2020.gada 23.janvārī par 100 000 euro pārdod nekustamo īpašumu (48 ha), kurš sastāv no 42 ha lauksaimniecības zemes (kur ir apgrūtinājumi elektriskie tīkli un ceļa servitūti 0,8 ha) un 6 ha meža un krūmāju:
- kas ir nopirkts 2010.gadā par 35 140 latiem (50 000 eiro);
- pircējs – zemnieku saimniecības īpašnieks, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi pēdējos trīs gadus bija virs 3000 eiro, no kuriem vairāk nekā puse ir ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas.
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas daļēji apliek ar nodokli, jo daļa īpašuma ir lauksaimniecības zeme un tās pircējs nodarbojas ar lauksaimniecību.
Nekustamā īpašuma apgrūtinājumi atrodas uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļas, šie apgrūtinājumi nav nodalāmi atsevišķi no kopējās lauksaimniecības zemes platības, un ienākumam, kas gūts no lauksaimniecības zemes, tai skaitā apgrūtinājumu, proporcionāli noteiktās platības atsavināšanas, nav piemērojams nodoklis, proti, 42 ha, kas no kopējā plānotā atsavināmā īpašuma (48 ha) ir 87,50 % (42 : 48 x 100).
Ar nodokli apliekamais ienākums ir 6250 eiro ((100 000 eiro – 50 000 eiro) x 12,50 : 100).
