0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAIZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀMKad rodas pienākums maksāt atlīdzību valdes locekļiem?

Kad rodas pienākums maksāt atlīdzību valdes locekļiem?

Una Petrauska, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos. Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos.

Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu.

Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru.

Iemesli, kāpēc kapitālsabiedrības valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība, var būt dažādi, piemēram, valdes locekļa pienākumus pilda pats kapitālsabiedrības īpašnieks un iemesls valdes locekļa atalgojuma nemaksāšanai ir ekonomiska rakstura, proti, kapitālsabiedrības dalībnieks savus komercdarbības augļus saņem dividenžu veidā. It bieži vadoša darbinieka atlīdzība tiek noteikta, vadoties no viņa pildāmajiem pienākumiem visā uzņēmumu grupā, un tiek izmaksāta tikai no viena grupas uzņēmuma, lai gan, iespējams, šis darbinieks ieņem vairākus valdes locekļa amatus. Kā jau iepriekš minēts – aktuāls šis jautājums ir holdingu sabiedrību sakarā, kur pamatdarbības veids ir kapitāla daļu turēšana un ikdienā nav jāveic daudz operacionālo darbību.

Nosacītais ienākumu apmērs likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

2014.gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk tekstā – IIN likums). Līdz ar šiem grozījumiem pirmo reizi likumā tika noteikts domājamo jeb nosacīto ienākumu apmērs valdes locekļa darbaspēka nodokļu maksāšanai (IIN likuma 8. panta 2.9 punkts). Tiek uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst minimālās mēneša algas apmēram. Šis regulējums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša algas apmēru, ja iepriekšējā taksācijas gadā nav bijis darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kas nav mazāka par minimālo mēneša darba algas apmēru, un ja kapitālsabiedrības apgrozījums ir pārsniedzis 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājumu ar koeficientu 3,3 vai arī ja taksācijas gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums.

Lai vienādotu IIN  likuma 8. panta 2.9 punkta piemērošanu,  2014. gada 26. septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 „Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” (turpmāk tekstā – Ministru kabineta noteikumi Nr. 899), nosakot, ka IIN likuma 8. panta 2.9 daļā minētais apgrozījums jāvērtē kā attiecīgā taksācijas gada attiecīgā mēneša apgrozījums. Šis IIN likuma piemērošanas noteikums grozīja iepriekšējā likuma piemērošanas kārtību un noteica, ka kapitālsabiedrības apgrozījums ir vērtējams pēc attiecīgā taksācijas gada attiecīgā mēneša apgrozījuma. Lai arī ar šiem grozījumiem tika sperts svarīgs solis likuma piemērošanas vienādošanai, praksē tika konstatēts, ka noteikumu formulējums ir neprecīzs un rada plašas interpretācijas iespējas. Par galveno interpretācijas objektu kļuva gadījumi, kad kapitālsabiedrībā ir vairāk par vienu valdes locekli. Proti, kad izpildīti visi IIN likuma 8. panta 2.9 punktā  noteiktie kritēriji, nodoklis ir jānomaksā tikai par viena vai visu valdes locekļu domājamajiem ienākumiem.

Lai novērstu radušās neskaidrības likuma interpretācijā un vienādotu tā piemērošanu, 2015. gadā stājās spēkā pašreizējā IIN likuma 8. panta 2.9 punkta redakcija. Attiecīgi no tās izriet, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis ir guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst noteiktajam minimālās mēneša algas apmēram (un kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru), ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

Uz IIN likuma pamata pieņemto noteikumu grozījumi

Turpinot uzsākto ceļu IIN likuma normu unificētai piemērošanai, 2016. gada 2. decembrī, stājušies spēkā 2016. gada 29. novembra grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 par IIN likuma piemērošanas kārtību, vēlreiz precizējot noteikumu 18.7 punktu par valdes locekļu domājamo ienākumu atbilstoši IIN likuma 8. panta 2.9 daļas redakcijai. Kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā. Tādējādi MK noteikumos ir precīzi noteikts, ka, izpildoties IIN likuma 8. panta 2.9 daļā noteiktajiem kritērijiem, ir pienākums veikt nodokļa maksājumu par visiem valdes locekļiem no objekta, kas ir minimālās algas apmērā, neatkarīgi no valdes locekļu skaita konkrētajā kapitālsabiedrībā.

Tomēr jāatzīmē, ka aprakstītie grozījumi nodokļu likumdošanā nekādā veidā neprevalē pār Komerclikuma noteikumiem attiecībā uz valdes locekļu tiesību saņemt atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Taču IIN likums neuzliek par pienākumu valdes locekļiem reāli izmaksāt atlīdzību minimālās algas apmērā, bet gan nosaka kapitālsabiedrības pienākumu veikt minimālo IIN maksājumu.

Raksts publicēts žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr.44. Abonenti var lasīt žurnāla E-arhīvu šeit.