0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSPERSONĀLA DOKUMENTIKāda informācija un kādā veidā obligāti iekļaujama darba līgumā?

Kāda informācija un kādā veidā obligāti iekļaujama darba līgumā?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Lai gan darba līgumu sastādīšana pamatā ir jurista uzdevums, tomēr nereti šajā procesā nākas iesaistīties arī grāmatvedim, jo tieši grāmatvedis vislabāk pārzina līguma finansiālo pusi - kad, cik, par ko būs jāpārskaita nauda. "Grāmatvežiem nav obligāti jābūt juristiem, bet praksē nereti iznāk par tādiem daļēji būt. Grāmatvežiem pietiekami bieži nākas rediģēt darba līgumus. Šajā ziņā svarīgi ievērot Darba likuma normas attiecībā uz līgumu sagatavošanu," Bilances Akadēmijas kursa "Personāls un darba samaksa" ietvaros skaidro Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash

Lai gan darba līgumu sastādīšana pamatā ir jurista uzdevums, tomēr nereti šajā procesā nākas iesaistīties arī grāmatvedim, jo tieši grāmatvedis vislabāk pārzina līguma finansiālo pusi - kad, cik, par ko būs jāpārskaita nauda.

Inga Pumpure. Foto: Aivars Siliņš, "Bilance"

"Grāmatvežiem nav obligāti jābūt juristiem, bet praksē nereti iznāk par tādiem daļēji būt. Grāmatvežiem pietiekami bieži nākas rediģēt darba līgumus. Šajā ziņā svarīgi ievērot Darba likuma normas attiecībā uz līgumu sagatavošanu," Bilances Akadēmijas kursa "Personāls un darba samaksa" ietvaros skaidro Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA KIF Biznesa komplekss direktore.

Darba līgums ir pamats darba attiecību veidošanai - Latvijā tam nepietiek ar mutisku vienošanos kā dažās citās valstīs, uzsver eksperte. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad abas puses līgumu parakstījušas.

Darba līgumā noteikti jānorāda darba tiesisko attiecību sākuma datumu (tas var būtiski atšķirties no līguma noslēgšanas datuma, piemēram, gadījumos, kad darbinieks tiek pārpirkts) un paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku).

Tāpat līgumā noteikti jānorāda arī darba vietu, ar ko darba devēji nereti grēko. "Bieži darba vietu līgumā vispār nenosaka, pieņemot, ka tā ir pašsaprotama, jo darba līgumā jau norādīta uzņēmuma juridiskā adrese. Tomēr ar to nepietiek, jo darba vieta ir viens no likumā obligāti paredzētajiem darba līgumā norādāmajiem punktiem. Ja darba vietai paredzēta tā saucamā "rotācija" vai darbinieku paredzēts nodarbināt dažādās vietās, tad tā ir arī jāieraksta līgumā: "Darbiniekam nav noteikta darba vieta"," uzsver I. Pumpure.

Vēl līgumā jāiekļauj darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram, kā arī vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Tieši ar pēdējo punktu daži ļoti pārcenšoties - vēloties sarakstīt līgumā visu iespējamo, darba līgums izaug līdz astoņām lappusēm, novērojusi I. Pumpure. "Piemēram, ja esmu grāmatvedis - es varu būt galvenais grāmatvedis, departamenta vadītājs, debitoru grāmatvedis, algu grāmatvedis, pamatlīdzekļu grāmatvedis, grāmatveža palīgs, utt. Jānorāda ir tikai vispārīgs apraksts, un, ja nepieciešams, var papildus tikt sagatavots amata apraksts kā atsevišķs dokuments," skaidro eksperte.

Neatņemama darba līguma informācijas sastāvdaļa ir arī darba samaksas apmērs un izmaksas laiks. Tas atšķiras no izvēlētās apmaksas sistēmas - laika algas, akorda algas, mēneša, nedēļas, dienas vai stundas apmaksa. Tas viss ir jāieraksta līgumā. Nedrīkst aizmirst norādīt, vai alga norādīta bruto vai neto. Izmaksas laiku var norādīt "līdz" konkrētam datumam, jo darbiniekam ir svarīgi zināt gala termiņu, kad viņš saņems algu.

Tāpat darba līgumā obligāti norādāms nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. Tieši šis esot visbiežākais klupšanas akmens darba līgumos.

"Netiek norādīts darba laiks, un šādi grēkojam gan pret sevi, gan darbiniekiem. Ja to konstatē Valsts darba inspekcija, ir liela iespēja tikt pie soda. Obligāti jābūt norādītam nevis mēneša darba laikam, bet tieši dienas vai nedēļas darba laikam," uzsver I. Pumpure.

Darba līgumā norāda arī ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, atsaucoties uz Darba likumā noteikto kārtību. "Iespējams ierakstīt vienu konkrētu, īsu teikumu: "Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Darba likumā noteiktā kārtībā". Nav jāpārraksta visa likuma norma. Ja koplīgumā paredzētas vēl papildus atvaļinājuma dienas, tad savukārt iespējams atsaukties uz koplīgumu," iesaka eksperte.

Līgumā iekļauj arī darba līguma uzteikuma termiņu, kurš var tikt noteikts arī īsāks nekā Darba likumā paredzētais viens mēnesis, ja vien tas noteikts "pēc savstarpējas vienošanās". "Nav jāraksta, cik tieši - pietiek pieļaut iespēju, ka šis termiņš var būt īsāks," saka I. Pumpure.

Visbeidzot, darba līgumā iekļauj atsauces uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem vai kādu citu dokumentu, kas uzņēmumā izstrādāts.