Viena no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām formulēta šā likuma 95. panta “Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata parakstīšana” 5. daļā.
(..) (5) Finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar sabiedrību ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un sagatavojusi minēto pārskatu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Sabiedrība, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (piemēram, galveno grāmatvedi), kura paraksta finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu. Šādā gadījumā finanšu pārskatā un konsolidētajā finanšu pārskatā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.
Tātad no grāmatveža, iestājoties attiecīgajiem apstākļiem, var pieprasīt atbildību par viņa veiktajām darbībām, kā arī par profesionāli pieņemtajiem lēmumiem.
Savukārt ir zināms, ka uzņēmumā lēmumus pieņem, līgumus slēdz un darījumus akceptē ne grāmatveži, bet pavisam citas personas. Turklāt parasti grāmatvedis strādā ar “pagātni”, proti, apstrādā jau notikušus darījumus. Protams, ir arī izņēmumi, kad vadība nopietnos darījumos tomēr rēķinās ar grāmatvedības speciālistu viedokli.
No tā izriet, ka, slēdzot darba līgumu (vai pakalpojumu līgumu), nopietni jāapdomā, par ko tieši grāmatvedis uzņemas atbildību.
“Grāmatveža” definīcija
Likumā “Par grāmatvedību” plaši ir aprakstītas grāmatvedības funkcijas un pildāmās darbības. Šis termins skaidrots arī Ministru kabineta (MK) 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju“.
Jāpiebilst, ka grāmatvedības kārtošanas (grāmatvedības dokumentu un finanšu pārskatu) kvalitāte viennozīmīgi ir atkarīga no tās personas kompetences, kura veic grāmatvedības kārtošanu.
Latvijā ir sastopamas situācijas, ka uzņēmuma vadītājs uztic grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā personām bez pienācīgas izglītības un profesionālajām zināšanām, bet uzņēmuma vadītājs savukārt bez īpašām zināšanām grāmatvedības jautājumos nespēj pienācīgi izkontrolēt grāmatveža darba kvalitāti.
Likumā “Par grāmatvedību” teikts, ka par visu uzņēmumā atbild vadītājs, tajā skaitā arī par grāmatvedību.
- pants. Uzņēmuma vadītājs organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām.
Ar 2017. gada 9. novembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 6. decembrī, 3. pants tika papildināts šādā redakcijā:
Uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos.
Šā likuma izpratnē:
1) grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs sertifikāts un kura veic grāmatveža pienākumus;
2) ārpakalpojumu grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura atbilst šā panta trešās daļas 1.punktā grāmatvedim noteiktajām prasībām.
Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz uzņēmuma vadītāju, kurš grāmatvedību var kārtot pats:
- 1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks;
- 2) fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību;
- 3) individuālais komersants;
- 4) kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks.
Ja iestādes, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, un valsts vai pašvaldību aģentūras sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, un valsts vai pašvaldību aģentūrām, tās nav uzskatāmas par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējām.
Ārpakalpojuma grāmatvedim profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. To noteic likuma 3. 1pants, kas stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā. Tas noteic:
“Ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 euro.”
Sagatavots pēc žurnāla BILANCE arhīva materiāliem.
