0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKādas ir būtiskākās izmaiņas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”?
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Kādas ir būtiskākās izmaiņas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”?

Jautājums. Kādas ir būtiskākās izmaiņas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Būtiskākās izmaiņas, ko ienes 2011. gada 15. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ir šādas. Kapitāla plūsma uz un no  ofšoriem būs visneizdevīgākā Kā solījums nākotnē ar mērķi piesaistīt Latvijai investīcijas, veicot grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, tiek ieviesti divi labvēlīgi nodokļu režīmi. Pirmais. Ar 2013. gada 1. janvāri gan dividendes, kas ienāks Latvijā, gan dividendes, ko Latvijas kapitālsabiedrība izmaksās citai kapitālsabiedrībai, kura nebūs izveidota zemu nodokļu valstī vai beznodokļu valstī vai  teritorijā, t.i. ofšorā,…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums. Kādas ir būtiskākās izmaiņas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Būtiskākās izmaiņas, ko ienes 2011. gada 15. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ir šādas. Kapitāla plūsma uz un no  ofšoriem būs visneizdevīgākā Kā solījums nākotnē ar mērķi piesaistīt Latvijai investīcijas, veicot grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, tiek ieviesti divi labvēlīgi nodokļu režīmi. Pirmais. Ar 2013. gada 1. janvāri gan dividendes, kas ienāks Latvijā, gan dividendes, ko Latvijas kapitālsabiedrība izmaksās citai kapitālsabiedrībai, kura nebūs izveidota zemu nodokļu valstī vai beznodokļu valstī vai  teritorijā, t.i. ofšorā, netiks neapliktas ar nodokli un tās neiekļaus ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā. Šis jauninājums attiecas tikai uz juridiskajām personām – kapitālsabiedrībām.  Līdzīga kārtība attieksies arī uz kapitāla daļu un akciju atsavināšanas ienākumu un zaudējumu no tā. Šobrīd dividendenžu ienākums, akciju atsavināšana un kapitāla daļu atsavināšanas ienākums jau ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja tie tiek maksāti uz Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm (saskaņā ar ES direktīvām), bet šo atbrīvojumu pašlaik nepiemēro attiecībā uz trešajām valstīm. Proti, pašlaik spēkā ir četru veidu nodokļu režīmi. Pirmais nodokļu režīma veids attiecas uz  ES un EEZ valstīm. Otrais nodokļu režīma veids attiecas uz valstīm, ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu atvieglojumiem. Trešais nodokļu režīma veids attiecas uz t.s. trešajām valstīm, ar kurām Latvijas nav  noslēgtas konvencijas. Savukārt ceturtais nodokļu režīma veids attiecas uz ārzonas jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Šobrīd Latvija uzlabos nodokļu režīmu tām kapitālsabiedrībām, kas veiks kapitāla plūsmu, dividenžu izmaksāšanu un saņemšanu vai kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu starp jebkurām citām valstīm, izņemot  ārzonas jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas, t.i. ofšorus. Vienlaikus ar atbrīvojumu piemērošanu pastiprināsies nodokļa režīms attiecībā uz  ofšoros dibinātiem uzņēmumiem izmaksātām dividendēm , jo turpmāk (sākot ar 2013.gadu) šīm dividendēm, tās izmaksājot, piemēros 15% uzņēmumu ienākuma nodokli. Otrais. Līdzīga situācija būs arī attiecībā uz procentu maksājumiem un maksājumiem par intelektuālo īpašumu, ko Latvijas sabiedrība izmaksās nerezidentam, izņemot maksājumus personām ārzonās jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Šāda veida naudas plūsma, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Latvijā vairs netiks aplikta ar nodokli (to ar nodokli apliks tajā valstī, kurā to saņems). Minētā kārtība (nodokļa neieturēšana) attiecībā uz  procentu maksājumiem un maksājumiem par intelektuālo īpašumu attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu rezidentiem  (saskaņā ar ES direktīvām) tiks nodrošināta jau no 2013.gada 1.jūlija. Jāpiebilst:  ja uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā neņemam vērā ienākumus, ko kapitālsabiedrība gūst, pārdodot kapitāla daļas, tad nevar nemt vērā arī zaudējumus, kas rodas, pārdodot kapitāla daļas, jo nodokļu režīmam ir jābūt simetriskam. Tiesa gan, uzņēmumiem, kuri gatavojas, piemēram, pārdot uzņēmumus ar zaudējumiem, šī norma varētu nepatikt, jo šādus zaudējumus, turpmāk neņems vērā. Zaudējumus varēs pārnest neierobežotu laika posmu Ar grozījumiem likumā ir iekļauta norma, ka, sākot ar 2015. gadu, zaudējumus, kas radušies, sākot ar 2008. gadu, varēs pārnest bezgalīgu laika periodu, tas ir, zaudējumus varēs segt neierobežotā laika posmā hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Savukārt visus zaudējumus, kas būs radušies līdz 2007. gadam, varēs pārnest astoņu gadu periodā, kā to līdz šim noteica likums. Jaunā kārtība attieksies uz visiem uzņēmumiem. Savukārt attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas un darbojas, piemērojot nodokļu speciālo režīmu īpaši atbalstāmajās teritorijās, jau šobrīd zaudējumu pārnešanas kārtība ir ilgāka – zaudējumus drīkst pārnest uz desmit gadiem, bet nākotnē zaudējumus, kas radušies, sākot ar 2005. gadu, varēs pārnest bezgalīgu laika periodu, savukārt zaudējumus, kas  radušies līdz 2004. gadam, varēs pārnest saskaņā ar pašlaik spēkā esošo kārtību - uz desmit gadiem. (Zaudējumus pārnes hronoloģiskā secībā - vispirms pārnes vecākos parādus, tad - jaunākos.) Samazina investīciju slieksni, palielina realizācijas periodu Lai nodrošinātu maksimāli labvēlīgus nosacījumus investīciju piesaistei, likuma 17.2 pantā, kas paredz īpašu nodokļu atlaidi par īpaši atbalstāmiem investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem, tiek samazināts ieguldāmo investīciju apmērs no 5 miljoniem latu uz 3 miljoniem latu, vienlaicīgi arī pagarinot investīciju realizācijas periodu no 3 līdz 5 gadiem. Ņemot vērā, ka valsts atbalsta saņēmēji bieži vien izmanto dažādus valsts atbalsta mehānismus, likums paredz, ka nodokļa maksātājs varēs vienlaicīgi piemērot īpašu nodokļu atlaidi par īpaši atbalstāmiem investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem un citu valsts vai ES atbalsta veidu. Šajos gadījumos ir iepēja prasīt samazināt piemērojamo nodokļa atlaides intensitāti (procentus), kas dod iespēju likuma 17.2 pantā noteikto atlaidi apvienot ar cita veida valsts atbalstu, nepārsniedzot pieļaujamam valsts atbalstam noteikto intensitātes apmēru. Lai novērstu situāciju, kad likuma 17.2 pantā paredzēto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nevar piemērot attiecībā uz telekomunikāciju nozares atsevišķām būvēm, t.i., jauniem kabeļu tīkliem vai jauniem telekomunikāciju torņiem, mastiem u.c. likuma 1.panta 27. daļa tiek papildināta ar atsauci uz būvju klasifikācijas 22.kodu „Cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas”. Šīs likuma normas stājās spēkā ar 2012. gada 1.janvāri. Brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās – pievilcīgāka nodokļa likme Lai uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes būtu pievilcīgas komersantiem, kuri veic ieguldījumus brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, jaunās likuma normas paredz,  sākot ar 2012. gada 1. janvāri, atcelt tajā paredzēto ierobežojumu un minēto kapitālsabiedrību apliekamajam ienākumam piemērot vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, t.i., 15 procentu likmi. Līdz šīm brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās tika piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 25% apmērā, kāda tā bija tad, kad ieviesa speciālo nodokļu režīmu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Zaudētos parādus varēs norakstīt “vienā paņēmienā” Likuma 9. pants līdz šim diemžēl nebija saskaņots ar jauno Maksātnespējas likumu, kas ir stājās spēkā ar 2010. gada no 1. novembri.  Ar jaunajiem grozījumiem likums tagad paredz, ka, sākot  ar 2012. gada 1.janvāri, zaudēto parādu norakstīšanu saskaņā ar jauno Maksātnespējas likumu varēs piemērot gan attiecībā uz fiziskās un juridiskās personas maksātnespēju, gan attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu, gan ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Saskaņā ar jauno Maksātnespējas likumu, tiesiskās aizsardzības process ir noteikts pasākumu plāns, kura rezultātā kreditoru kopums var nolemt samazināt parāda apmēru, un var būt situācija, ka lielākā daļa kreditoru nolemj samazināt parāda apmēru  un kādam no mazajiem kreditoriem šim lēmumam ir jāpiekrīt. Tāpēc ar jaunajiem grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir paredzēta kārtība, kā varēs samazināt šo neatgūstamo parāda summu, par kuras samazinājumu nolemts parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā. Likumā līdz šim bija paredzēts, ka zaudētos parādus  var norakstīt divās daļās:  vienu pusi tad, kad ir uzsākta bankrota procedūra, un otru pusi tad, kad bankrota procedūra ir pabeigta. Tagad zaudētos parādus varēs norakstīt “vienā paņēmienā”, pēc tam, kad pabeigta fiziskās personas  bankrota procedūra vai juridiskās personas maksātnespējas procedūra, ar pabeigšanas brīdis uzskatot to brīdi, kad, tiesa to būs apstiprinājusi. Ja maksātnespējas process ir  uzsākts pēc “vecā” Maksātnespējas likuma  normām, tad attiecībā uz zaudētajiem parādiem spēkā būs līdzšinējā kārtība. Pārņemto ķīlu uzturēšana būs bankas izdevumi Sākot ar 2012. gada 1.janvāri,  spēkā ir  šāda likuma norma. Pie kredītiestādes saimnieciskās darbības izdevumiem pieskaita kredītiestādes izdevumus par parāda piedziņas procesa laikā radušamies ķīlas uzturēšanas izdevumiem (kurus parādnieks nav apmaksājis), tos uzskatīs ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumiem. Attiecībā uz tādiem gadījumiem, ja ķīlas priekšmets ir  nekustamais īpašums, tad arī par minētajiem izdevumiem uzskatīs  nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus (pārņemot nekustamo īpašumu), t.sk. nokavējuma naudu. Tomēr, lai šo labvēlīgo normu kredītiestādes varētu piemērot, tām būs jānodrošina, ka tiek saglabātas tiesības šos maksājumus atprasīt no parādnieka vai arī parāds netiek atprasīts, jo parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi. Ja kredītiestāde atzīs šāda veida izdevumus, tai  par parāda norakstīšanu būs  jānosūta informācija debitoram. Savukārt debitoram apliekamo ienākumu būs jāpalielina par ieķīlātā īpašuma uzturēšanas izdevumiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, kurus apmaksājusi kredītiestāde. Ziedojumiem nepiemēros  koeficientu 1,5 Uzņēmumi, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, nevar zināt, vai tiem  gada beigas būs peļņa vai nebūs, tāpēc, sākot ar 2012. gada 1.janvāri, tiem ziedojumiem, par kuriem nodokļa maksātājam saskaņā ar likuma 20.1 pantu būtu tiesības piemērot nodokļa atlaidi, attiecībā uz ziedoto summu vairs nav  jāpiemēro apliekamā ienākuma palielinošais koeficients 1,5. Šī norma ir spēkā, ja ziedojums tiek veikts sabiedriskā labuma organizācijai vai citai likuma 20.1 pantā minētajai organizācijai un  ja attiecībā pret ziedotāju nav pretatlīdzības rakstura darbību, proti,  ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam vai nenodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju. Kas par UIN avansa maksājumiem jāzina uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība ir apturēta Vairāki uzņēmumi Finanšu ministrijai jautāja, ka rīkoties situācijā, kad apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība - vai par šo laika posmu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumi? Mēs saprotam, ja  uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta, tad īsti nav pamata rasties ienākumiem, lai arī dažkārt varētu arī būt situācijas, nodoklis tomēr būtu jāmaksā. Lai uzņēmējiem būtu skaidrs, kā šādā situācijā rīkoties, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, spēkā ir jauna likuma norma, ka uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība uz laiku ir apturēta,  UIN avansa maksājumi par šo laika periodu nav jāmaksā, ja nodokļa maksātājs  informē VID par to, ka tas uz laiku ir apturējis saimniecisko darbību. Sekmēs inovatīvu tehnoloģiju iegādi Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, spēkā ir  arī likuma norma, kas uzņēmumiem uzlabos iespēju  piemērot salīdzinoši lielu nodokļa atlaidi par jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām. Līdz šim par jaunas ražošanas tehnoloģisko iekārtas uzskatīja tādu iekārtu, kuras viena no būtiskākajām sastāvdaļām ir pilnpiedziņas izpildsistēma, bet tā kā šī definīcija  ir daļēji novecojusi, tad šis vārds tiek izņemts no likuma 1. panta 28. daļas, nosakot, ka jaunās ražošanas tehnoloģiskājās iekārtās varēs būt jebkura veida izpildsistēmas. Šī norma ļaus uzņēmējiem iegādāties jaunākas inovatīvākas tehnoloģijas nekā līdz šim, piemērojot nodokļa atvieglojumu.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058