Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas

2019. gada 17. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un grozījumus likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”. Abi likumi  stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā

Likumā “Par grāmatvedību” veiktie  grozījumi paredz likumā jaunu VI nodaļu «Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā» (18.,19.,20.,21.,22. pants).

• Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods
• Neparedz sodu par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti gada laikā, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu
• Maksimālais soda apmērs 400 naudas soda vienības (1 soda vienības  vērtība - 5 eiro)
• Sodu uzliek uzņēmuma vadītājam
• Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests vai, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Līdz šim Latvijā administratīvo pārkāpumu procesuālās un materiālās tiesību normas bija noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), 155.¹, 155.² un 166.⁶ pantā, kurā bija paredzētas arī administratīvās pārkāpumu normas grāmatvedības jomā.

Likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” veiktie  grozījumi paredz likuma 13. pantu izteikt jaunā redakcijā un likumu papildināt ar 15. un 16. pantu.

• Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām (1 soda vienības  vērtība - 5 eiro).
• Sodu uzliek komercsabiedrības, kura darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, ja tā ir liela komercsabiedrība Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta izpratnē, vai tā ir sabiedriski nozīmīga komercsabiedrība, vai tā ir kādas no šeit minētajām  sabiedrībām mātessabiedrība, vadībai (valdei un padomei, ja tāda izveidota).
• Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests.

Izmaiņas Emitentu gada pārskatu sagatavošanas un to revīzijas jomās

(Saistībā ar Eiropas vienotā elektroniskā ziņošanas formāta (European Single Electronic Format, ESEF) ieviešanu)

Sākot ar 2020. gada 1. janvāri Eiropas Savienībā tiek ieviests elektroniskais ziņošanas formāts, kurā komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk- Emitenti), turpmāk jāsagatavo savus gada pārskatus. Šī prasība izriet no:

• Grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/50/ES), kas noteic prasību emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, sagatavot gada finanšu pārskatus par periodu, kas sākas no 2020. gada 1. janvāra, vienotā elektroniskā ziņošanas formātā.
• Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 (spēkā no 2019. gada 18. jūnija), kas noteic, ka visiem, arī pēc nacionālajiem tiesību aktiem sagatavotajiem emitentu gada finanšu pārskatiem, ir piemērojams vienotais elektroniskais formāts.

Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu?

Gada pārskati. Visiem emitentiem gada pārskati par finanšu gadu, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj gada pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. Tātad, xHTML prasība attieksies uz gada pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā.

Jaunās prasības neattiecas uz starpperioda finanšu pārskatiem un finanšu informāciju, ko emitentiem ir jāatklāj saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Konsolidētie gada pārskati. Emitentiem, kuriem ir jāsagatavo arī konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), konsolidētie finanšu pārskati būs jāiezīmē, izmantojot paplašināmo komerciālo pārskatu valodu (eXtensible Business Reporting Language, XBRL), kas ir mašīnlasāma valoda.

• sākot ar 2020. gada 1. janvāri būs obligāti detalizēti jāiezīmē primārie finanšu pārskati.
• sākot ar 2022. gada 1. janvāri būs obligāti blokveidā jāmarķē arī pielikums, izmantojot vienotus taksonomijas elementus. Ja emitents vēlas, tad pielikums var tikt iezīmēts arī detalizētāk.

Papildu informācija par ESEF ir pieejama šeit:

• Eiropas Komisijas preses relīze: http://europa.eu/rapid/press-release_MEX-19-2789_en.htm;
• Eiropas Komisijas atbildēs uz biežāk uzdotiem jautājumiem par ESEF formātu: https://ec.europa.eu/info/files/190529-faq-rts-esfs_en.
• Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādes tīmekļa vietnē: https://www.esma.europa.eu/policy-activities/corporate-disclosure/european-single-electronic-format

Prasības obligātajām finanšu revīzijām par ESEF formātā sagatavotajiem pārskatiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības normatīvais regulējums noteic obligātajiem revidentiem sniegt atzinumu, par to, vai xHTML formātā sagatavotais gada finanšu pārskats un konsolidētais gada finanšu pārskats (ja tāds ir jāsagatavo), kas sagatavots par 2020. pārskata gadu, atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām, tad turpmāk revidentiem būs jāiekļauj revidentu ziņojumā ne tikai atzinums par to, ka Emitenta finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekštatu saskaņā ar atbilstošo finanšu pārskatu pamatnostādnēm, bet arī to, vai elektroniskajā ziņošanas formātā (ESEF) sagatavotais gada pārskata un konsolidētā gada pārskata formāts atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām.

Arī Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteja (Committee of European Auditing Oversight Bodies, CEAOB) ir publicējusi vadlīnijas obligātajiem revidentiem, kas ir iesaistīti attiecīgo emitentu gada pārskatu un konsolidēto gada obligātajās revīzijās. Vadlīnijas ir pieejamas:

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/191128-ceaob-guidelines-auditors-involvement-financial-statements_en.pdf

Grozījumi Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos komercsabiedrību revīzijas jomā nav paredzēti, jo jau šobrīd Revīzijas pakalpojumu likums (1.panta pirmās daļas 1.punkts) noteic, ka atzinumā zvērinātam revidentam ir jāiekļauj arī viedoklis par to, vai gada pārskats/konsolidētais gada pārskats atbilst normatīvo aktu prasībām (t.sk. turpmāk arī Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām).”