Kādas izmaiņas nepieciešamas Latvijas nodokļu politikā? – FM secinājumi

Finanšu ministrija (FM) pabeigusi valsts nodokļu politikas izvērtējumu, kura ietvaros analizēti dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākumu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un mazo nodokļu režīmi, kā arī sagatavots darbaspēka izmaksu pašreizējās situācijas novērtējums.

FM galvenie piedāvātie risinājumi dažādās nodokļu grupās īsumā

• Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana darbiniekiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem
• Darbaspēka nodokļu sloga pārnešana uz patēriņu un kapitālu
• IIN progresivitātes paaugstināšana
• Neapliekamā minimuma palielināšana
• Minimālās algas palielināšana (45% no vidējās algas)
• UIN sistēmas nemainīšana, pēc laika to atkārtoti izvērtējot
• PVN kā valsts budžeta ieņēmumu stūrakmens - PVN samazināto likmju turpmāka ieviešana nav atbalstāma
• Esošo nekustamā īpašuma nodokļa likmju samazināšana un turpmāka pieauguma ierobežošana
• Akcīzes nodokļu paaugstināšana dažāda veida degvielām, mazutam, u.c.
• Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa paaugstināšana
• Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa atjaunošana M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem

Darbs pie nodokļu režīmu izvērtējuma bija sācies jau 2023. gada pavasarī, taču to pārtrauca valdības maiņa. Pagājušā gada septembrī valdībā tika iesniegts informatīvais ziņojums “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību”, kurā virzītas vairākas iniciatīvas: ieviest īpašo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, kā arī pārskatīt akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, ko speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās izmanto iekārtās (celtņos un citām ar pārkraušanu saistītām darbībām), paaugstināt azartspēļu nodokli, noteikt vienu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi – 25% apmērā, kā arī atļaut piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.

2024. gadā Latvijas nodokļu sistēmā ietilpst 14 dažādi nodokļi:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 2) pievienotās vērtības nodoklis; 3) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 4) uzņēmumu ienākuma nodoklis; 5) akcīzes nodoklis; 6) nekustamā īpašuma nodoklis; 7) muitas nodoklis; 8) dabas resursu nodoklis; 9) izložu un azartspēļu nodoklis; 10) elektroenerģijas nodoklis; 11) mikrouzņēmumu nodoklis; 12) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; 13) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis; 14) solidaritātes nodoklis.

Nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2022. gadā Latvijā, salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm, bijis viens no zemākajiem – 30,8%. Zemāks rādītājs bija tikai Maltā - 29,6%, Rumānijā – 27,5% un Īrijā – 21,7% no IKP. Vidēji nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP 2022. gadā ES dalībvalstīs bija 41,2% (2021. gadā – 41,7%). Pēc 2023. gada datiem sagaidāms, ka nodokļu ieņēmumu īpatsvars būs nedaudz pieaudzis, ieviešot jauno banku nodokli (īpašo UIN režīmu bankām un nebanku kreditētājiem) un kopumā pieaugot UIN nomaksas apmēriem.

FM secinājusi - lai sekmētu gan ekonomiskās izaugsmes tempus, gan saglabātu ilgtspējīgus budžeta ienākumus, nodokļu politikai, pirmkārt, jābūt draudzīgai eksportspējīgiem uzņēmumiem, jo jāuztur to konkurētspēja samazināta ārējā pieprasījuma un strauji augoša darbaspēka atalgojuma apstākļos. "Lai eksportējošie uzņēmumi varētu turpināt attīstību, nodokļu politikas uzdevums ir atvieglot piekļuvi kapitālam, sekmēt uzņēmumu ražošanas izmaksu konkurētspēju reģionā, t.sk. darbaspēka, pēc iespējas atvieglojot ieguldījumu veikšanu pētniecībā un attīstībā, jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanu," raksta FM.

Šo mērķi palīdzētu īstenot  darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, secina FM. Tas dotu pozitīvu ietekmi arī uz darbinieku rīcībā esošo ienākumu palielināšanu - īpaši darba ņēmējiem ar zemiem ienākumiem, kas vairāk pakļauti nabadzības riskam, un pirktspējas atgriešanu. Tas savukārt veicināšot gan nodarbināto skaita pieaugumu (mērķis - vismaz 900 000 nodarbināto), gan augstāku privāto patēriņu.

Tāpat, lai uzlabotu nodokļu sistēmu ilgtspēju, FM iesaka iespēju pakāpeniski virzīties prom no uzsvara uz darbaspēka nodokļiem un pāriet uz patēriņa nodokļiem (t.sk. PVN un akcīzes nodokli). Tas īpaši attiecoties uz sabiedrībām, kuras strauji noveco (arī Latvija) – jo vairāk iedzīvotāju iziet no darba tirgus, sasniedzot pensijas vecumu, jo skaidrāk iezīmēsies nepieciešamība lielāku īpatsvaru no nodokļiem iekasēt patēriņa brīdī, tādējādi turpinot nodrošināt ieņēmumus publisko pakalpojumu sniegšanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savukārt secinājusi, ka nodokļu slogs būtu jānovirza no darbaspēka uz citiem ienākuma, īpašuma un vides nodokļiem. OECD vērtējums ietver arī aprēķinu par potenciālo ietekmi vidējā termiņā uz IKP izaugsmes potenciālu, pamatojot ar ekonomikas efektivitātes pieaugumu.

Līdzīgi ir arī Eiropas Komisijas un Padomes ieteikumi Latvijas nodokļu politikai. Latvijā "kapitāls un īpašums tiek aplikti ar zemiem nodokļiem salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, un šeit ir potenciāls palielināt nodokļu ieņēmumus. Turklāt, neraugoties uz relatīvi augstām nodokļu likmēm, Latvija iekasē salīdzinoši zemus ieņēmumus no darbaspēka nodokļiem. Tas liecina, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi un cīnītos pret ēnu ekonomiku. Nabadzība un nevienlīdzība joprojām ir augsta, jo īpaši saistībā ar zemajiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai." Kā vieni no risinājumiem Latvijai ieteikts "paplašināt īpašuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu".

FM nodokļu politikas izvērtējuma galvenie secinājumi

Darbaspēka nodokļi

Darbaspēka izmaksu kontekstā līdz šim apspriesti un sociālo un sadarbības partneru izvirzīti šādi kopīgi sasniedzami mērķi:

1. darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšana Baltijas reģionā; 2. darbaspēka nodokļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas sistēmas vienkāršošana; 3. kopējā nodarbināto skaita palielināšana (mērķgrupas); 4. darbaspēka pieejamības palielināšana caur mobilitātes veicināšanu; 5. rīcībā esošo ienākumu palielināšana (nevienlīdzības mazināšana); 6. ilgtspējas nodrošināšana.

FM secinājusi, ka:

• Latvijai pēc pēdējos gados mērķtiecīgi veiktajām darbaspēka nodokļu izmaiņām 2022. gadā izdevās ievērojami samazināt un pietuvināt darbaspēka nodokļu slogu zemu un vidēju ienākumu saņēmējiem pārējo Baltijas valstu rādītājiem. Tomēr jau no 2023. gada darbaspēka nodokļu slogs zemu un vidēju ienākumu saņēmējiem ir ievērojami augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, jo, kamēr Latvijā netika veiktas papildu izmaiņas darbaspēka nodokļos, kaimiņvalstis turpināja mazināt darbaspēka nodokļus. Lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju reģionā, jāturpina mazināt darbaspēka nodokļu slogs darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu. Lai veicinātu ilgtermiņa ekonomisko attīstību, Latvijai būtu jāturpina pārnest nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz citiem nodokļiem (patēriņa un kapitāla), vienlaikus palielinot IIN progresivitāti.
• piemērotie IIN atvieglojumi un atbrīvojumi ievērojami (apmēram par pusi) samazina IIN ieņēmumus valsts budžetā. Jāvērtē iespēja aizstāt tādus nodokļa atvieglojumus, kas pēc būtības ir regresīvi un prasa ievērojamus VID administrēšanas resursus, kā arī, kas netiek izmantoti pilnā apmērā (īpaši personām ar zemiem ienākumiem), ar mērķētākiem atbalsta pasākumiem. Neapliekamā minimuma palielināšana ir viens no atbalstāmajiem rīcības virzieniem;
• minimālās algas turpmāks pieaugums, tuvojoties 45% no vidējās algas, vienlaicīgi sasaistot fiksētā neapliekamā minimuma apmēru ar minimālās algas apmēru (piedāvāts noteikt 80% apmērā), kopā ar citiem pasākumiem, kas samazina darba devēja izmaksas transporta un izmitināšanas pakalpojumu un atbalsta sniegšanai darbiniekiem, kas pārvietojas uz citu reģionu, varētu dot pienesumu darbaspēka piesaistei Latvijas ietvaros, mazinot Latvijas darbaspēka aizplūšanu uz citām ES valstīm;

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

• UIN reforma ir veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla rādītāju uzlabošanos (uzņēmumu īpatsvars ar pozitīvu pašu kapitālu sasniedzis 94% pēc aktīvu apjoma), kas nodrošina iespēju uzņēmumiem attīstīties arī pie stagnējoša kreditēšanas apjoma;
• lai gan pieaug uzņēmumu pašu kapitāls, taču mazinās kopējā saistību daļa uzņēmumu bilancēs, kas liecina, ka uzņēmumi izmanto pašu līdzekļus uzņēmējdarbības finansēšanai un kredītu loma uzņēmumu finansējumā ir sarukusi. Latvijas uzņēmumiem pietrūkst ārējā finansējuma straujākai attīstībai;
• pēc UIN reformas ievērojami pieaudzis uzņēmumu tekošā gada nesadalītās peļņas apmērs. No kopumā negatīva peļņas rādītāja (-1 682 milj. euro) 2014. gadā, Latvijas uzņēmumi pēc 2022. gada rezultātiem bija uzkrājuši nedaudz vairāk nekā 6 miljardus euro nesadalītajā peļņā;
• ņemot vērā ierobežoto pieejamību ārējam finansējumam, uzņēmumiem ir iespēja izmantot UIN reformas rezultātā gūtos pašu līdzekļus uzņēmējdarbības finansēšanai, tādējādi uzlabojot Latvijas uzņēmumu apgādi ar kapitālu;
• UIN ieņēmumu apjoms pēc sākotnēji jau gaidāmā samazinājuma pakāpeniski atgūstas, tomēr vēl atpaliek no pirmsreformas relatīvā līmeņa (% no IKP), kā arī pārējām Baltijas valstīm, īpaši Lietuvas. Tomēr jau pašlaik UIN papildu maksājums (piemaksas veidā) kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas tika ieviests 2024. gadā, būtiski palielina vidēja termiņa UIN ieņēmumu prognozes;
• lai nodrošinātu reformas mērķa sasniegšanu, uzlabotu Latvijas uzņēmumu apgādi ar kapitālu, kas nepieciešams ilgtermiņa attīstības veicināšanai, nepieciešams saglabāt esošo UIN sistēmu ar jau Saeimas apstiprinātajām izmaiņām;
• vidējā termiņā nepieciešams veikt atkārtotu UIN reformas rezultātu izvērtējumu, īpaši vērtējot uzņēmumu pašu kapitāla attīstību un reinvestētās peļņas apjomus, kā arī vērtējot kreditēšanas pieejamības attīstību.

Pievienotās vērtības nodoklis

• PVN sistēma Latvijā darbojas kopumā labi un PVN ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem pašlaik ar potenciālu pieaugt;
• salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā samazinātās likmes jau pašlaik tiek piemērotas plašam preču un pakalpojumu grozam;
• no nodokļu politikas viedokļa vienkāršākā un aptverošākā PVN sistēma pašlaik ir Dānijā (viena likme, nav noteiktas PVN samazinātas likmes nevienai preču vai pakalpojuma piegādei, zems PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis). Vērtējot turpmākos lēmumus attiecībā uz PVN politiku, šis ir viens no apsveramiem tālākās attīstības scenārijiem. Tas nozīmētu pieturēties pie redzējuma, ka PVN pēc būtības ir valsts budžeta ieņēmumu daļas stūrakmens arī nākotnē un izņēmumu veidošana (dažādas papildu samazinātās likmes) nav atbalstāms rīcības virziens.

Mazie nodokļu režīmi

• nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas diskusiju laikā izkristalizējās redzējums, ka šobrīd Latvijā par galveno mazo režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas.
• tā kā no 2025. gada 1. janvāra tiek likvidēts IIN speciālais režīms autoratlīdzības saņēmējiem, Labklājības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju būtu jāizvērtē iespēja noteikt regulējumu, kas paredz, ka autoratlīdzības saņēmējs nezaudē sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (piemēram, bezdarbnieka pabalstu vai maternitātes pabalstu), ja tas vienlaikus saņem neregulāru autoratlīdzības ienākumu;
• lai MUN režīmu padarītu draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saņem neregulārus ienākumus, būtu jāizvērtē iespēja precizēt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto regulējumu, kas paredz MUN statusa zaudēšanu, ja MUN maksātājam nav apgrozījuma, kā arī izvērtē ierobežojumu MUN maksātājam (kas ir pārtraucis saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā un nav izvēlējies veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā) atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikos saimnieciskā darbība netiek veikta;
• lai mazinātu ēnu ekonomiku un atvieglotu nodokļu nomaksu par fiziskās personas, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, gūto ienākumu, ir vērtējama iespēja ieviest vienkāršotu, elektronisku risinājumu (aplikāciju), kura ietvaros nomaksā nodokli.

Nekustamā īpašuma nodoklis

• nepieciešams stabilizēt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumus ap 0,6% apmērā no IKP, atbalstot pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām no 2026. gada un vienlaicīgi attiecīgi pārskatot (samazinot) NĪN likmes;
• jānosaka turpmāka NĪN maksātāja nodokļa maksājumu pieauguma ikgadējs ierobežojums ar mērķi nodrošināt ilgtermiņā funkcionējošu, stabilu un paredzamu NĪN sistēmu. NĪN apmēra ierobežojuma pieaugums no tehniskā viedokļa var tikt īstenots dažādos veidos: - nosakot ierobežojumu tieši aprēķinātā nodokļa apmēram, - ieviešot t.s. speciālo vērtību, no kuras aprēķina NĪN un kas būtībā nozīmē, ka tiek noteikts ierobežojums pašam nodokļa bāzes apmēram.
• būtu stiprināma pašvaldību loma, deleģējot iespēju pašvaldībām veidot mērķētāku NĪN politiku savā teritorijā, tādējādi veicinot to ekonomisko attīstību. Pārejot uz jaunajām kadastrālajām vērtībām vienlaicīgi ar likmju izmaiņām, būtu nosakāma iespēja paplašināt pašvaldību tiesības piemērot papildlikmes lielākā apmērā un plašāk piemērot atvieglojumus;
• nākotnē būtu arī izvērtējamas iespējas paplašināt NĪN bāzi, izvērtējot pašlaik spēkā esošos neapliekamos objektus.

• PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos
• PVN rēķini no Polijas
• Kā jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa?