Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus, kā arī veikt regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības.  VID 2017. gadā ir arī izstrādājis vadlīnijas nodokļu konsultantiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem (likuma subjektiem), kurās skaidro viņu tiesības un pienākumus. Vadlīnijas sniedz ieteikumus, kurus jāievēro, izveidojot iekšējo kontroles sistēmu, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk – Kontroles dienests).

Šo vadlīniju ieskatā noziedzīgi iegūti līdzekļi ir manta un/vai finanšu līdzekļi, kuri iegūti tādu noziedzīgu darbību rezultātā, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uzskatāma noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, ja šīs darbības veiktas, lai slēptu vai maskētu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības.

Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana

Likuma subjekts, kuram ir darījuma attiecības ar klientu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS). IKS ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbības kvalitāte ir tieši atkarīga no tās dalībnieku izveidotās IKS darbības efektivitātes. Likuma subjekts rakstiski nosaka IKS, kurā ietver kārtību:

1. kādā identificē klientu un patiesā labuma guvēju;
2. kādā veic klienta izpēti;
3. kādā novērtē ar klientu saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku;
4. kādā konstatē neparastus un aizdomīgus darījumus;
5. kādā veic darījumus ar politiski nozīmīgām personām;
6. kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
7. kādā veic klienta darījumu uzraudzību;
8. kādā uzglabā klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtos datus un dokumentus;
9. kādā ziņo Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem; kā arī ietver ziņas par
10. iesaistīto darbinieku apmācību nodrošināšanu;
11. darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot likuma prasības.

Likuma subjekts regulāri (ne retāk kā reizi gadā) izvērtē IKS darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

Likuma subjektiem – juridiskām personām ir jānosaka vai jāieceļ viena vai vairāki darbinieki, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par likuma prasību ievērošanu.

Par atbildīgās personas iecelšanu likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas, t.i., pēc darījuma attiecību uzsākšanas brīža, paziņo VID, iesniedzot nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojumu par atbildīgo personu iecelšanu .

Ziņošanas pienākums VID

Likuma subjektam ir pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu likuma izpratnē, nekavējoties ziņot VID par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.²panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.

Aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.²panta trešajā daļā:

• privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi (piemēram, pirkumi – ienākumi pārsniedz izdevumus; pārdošana – kapitāla aktīvu atsavināšana; dāvināšana – dāvanas vērtības deklarēšanas pienākums; mantošana – mantojumā saņemta luksusa automašīna; aizdevumi – starp divām fiziskām personām savstarpēji veikto aizdevumu limits 7200 euro apmērā;
• šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms (piemēram, viena klienta liels darījuma apjoms būs vidēji liels darījuma apjoms kādam citam klientam). Kopsakarībā ar darījumu apjomu jāvērtē līdzīga apjoma darījumu periodiskums;
• ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām (piemēram, uzņēmums saņem daudzus zemākas vērtības pakalpojumus (iepērk preces no daudziem piegādātājiem) un tai pat laikā šis uzņēmums sniedz pakalpojumus vai pārdod preci vienam vai dažiem klientiem par salīdzinoši augstāku vērtību. Raksturīgs, piemēram, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem);
• nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu (piemēram, cenas pārsniegums kā aizdomīgs darījums. Uzņēmums iegādājas nekustamo īpašumu par cenu, kas acīmredzami pārsniedz faktisko tirgus cenu vai pirkuma līgumā tiek norādīta nekustamā īpašuma iegādes cena, kas ir acīmredzami zemāka par faktisko tirgus cenu, kā arī zemāka par nekustamā īpašuma faktisko iegādes cenu);
• darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību) (piemēram, preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana, kas iepirkti un pārdoti, nepievienojot nekādus pirkumu apliecinošus dokumentus vai pievienojot ar nelielu ekonomisko vērtību. Darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka, par ko liecina attiecīgi fakti un apstākļi – nav aprīkojuma, personāla, aktīvu, telpu, neuzņemas riskus. Noslēgti līgumi, bet nav darījumu apstiprinošu dokumentu. Fiktīvi darbinieki);
• darījumā izmantots viltots dokuments (piemēram, rēķini ar mistiskām specifikācijām, dokumenti ar viltotu parakstu, viltotas izziņas par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem;
• aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu (piemēram, izložu un azartspēļu organizētāji – lieli laimesti);
• nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas (piemēram, naudas pārskaitīšana, tiklīdz tā tiek ieskaitīta);
• privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk (piemēram, iemaksa kā privātais ieguldījums komercsabiedrībā, izmaksāti avansi, izsniegti aizdevumi, saņemti kredīti (izņemot kredītiestādes));
• izvairīšanās no nodokļu nomaksas (piemēram, darbības, kas saistītas ar grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem);
• uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.) (piemēram, klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits, konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām, skaidras naudas darījumos izmantoto līdzekļu izcelsme nav skaidra, skaidrās naudas darījumā iesaistītām personām ir viena juridiskā adrese, lieli skaidrās naudas aizdevumi, lielu ekskluzīvu preču iegāde skaidrā naudā);
• konts ir tālu no klienta rezidences (piemēram, konti var tikt izmantoti bezskaidras naudas līdzekļu veidā nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijā);
• klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam (piemēram, pilnvarojums veikt darījumus klienta vārdā ir piešķirts personai, kuru ar klientu nesaista skaidri izteiktas darījumu vai personiskās attiecības);
• darījums ir klientam netipisks (piemēram, klienta veiktais darījums neatbilst klienta pamatdarbības veidam);
• klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa) (piemēram, veiktajiem darījumiem nav loģiska ekonomiskā pamatojuma, klients sniedz visai nereālus vai pretrunīgus skaidrojumus par darījumiem, neparasti lieli maksājumi par neraksturīgiem darījumiem);
• neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme (piemēram, izmantoti fiktīvi darījumi vai fiktīvi darījumu partneri, lai slēptu patieso nelegāli iegūto līdzekļu izcelsmi).

Kārtību, kādā likuma subjekti, konstatējot aizdomīgu darījumu likuma izpratnē, ziņo VID par personu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, nosaka Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi Nr.162 “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”.

Likuma subjekti, izņemot kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, ziņojumu par aizdomīgu darījumu (tostarp nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumu) iesniedz elektroniski kā nestrukturētu dokumentu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, dokumentu grupā “Citi” – “Informācija par aizdomīgiem darījumiem”. Ziņojumu aizpilda saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu pielikumā norādīto ziņojuma veidlapu, noformējot to atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā vai atbilstoši VID tīmekļvietnē publicētajai informācijai.

VID ir izstrādājis rekomendācijas ziņojuma par aizdomīgu darījumu (tostarp nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumu) veidlapas aizpildīšanai. Rekomendācijas ir pieejamas VID tīmekļa vietnē sadaļā “Uzņēmumiem” – “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana” – “Informatīvie un metodiskie materiāli” –https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/rekomendacijas_zinojuma_veidlapas_aizpildisanai_final.docx.