0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKādas prasības valsts plāno noteikt ārpakalpojumu grāmatvežiem?

Kādas prasības valsts plāno noteikt ārpakalpojumu grāmatvežiem?

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu.  Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas. Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē:  grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir iekļauti…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. 

Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas.

Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē:

  •  grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir iekļauti atsevišķā grupā "3313 Grāmatvedības speciālisti", kuriem ir noteikta nepieciešama augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība (pielikuma 447.4.apakšpunkts). Noteikumu Nr.264 ceturtā līmeņa kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim Profesionālās Izglītības likuma izpratnē un to apliecina pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms.
  • grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības kārtošanā.

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Šāda fiziska persona nedrīkstēs ieņemt vadošus amatus vai būt par patiesā labuma guvēju grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā.

Fiziskām personām uz likuma pamata tiks izdoti noteikumi, kas tām ir jāievēro, lai varētu kļūt par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju. Piemēram, tām ir jābūt ierakstītam komercreģistrā vai ir jābūt reģistrējušām savu saimniecisko darbību normatīvajos aktos noteiktajā kartībā.

Attiecībā uz juridiskām personām uz likuma pamata tiks izdoti noteikumi, kas paredzēs, ka tām ir jābūt ierakstītām komercreģistrā; grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai tām ir jānodarbina vismaz vienu tādu fizisko personu, kas atbilst grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Likumprojekts neuzliek par pienākumu piesaistīt grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, bet, ja tāds tiek piesaistīts, viņam jāatbilst likuma prasībām.

Likumprojekts neierobežo fiziskas vai juridiskas personas tiesības pašai vest savu grāmatvedības uzskaiti, kamēr vien tā atbilst likuma Par grāmatvedību 3.pantā minētajiem izņēmumiem.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana bez rakstveida līguma tiek uzskatīta par absolūti nepieļaujamu pārkāpumu, par kuru izslēdz no reģistra (anulē licenci). Šāds ierobežojums vērsts uz to, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja un klienta attiecības būtu noregulētas, samaksa nolīgta, atbildība definēta un būtu pakalpojuma sniegšanas apliecinājums nodokļu nomaksas vajadzībām, kā arī lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē.

Likumprojektā ir saglabāts grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju pienākums iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi.

Licences maksa likumprojektā nav noteikta - to regulēs atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.

Likumprojektā paredzēts arī pārejas periods. Ārpakalpojuma grāmatveži būs tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022.gada 1.februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2024.gada 1.februārim viņa profesionālā kvalifikācija var tikt atzīta par atbilstošu Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, ja viņš ir uzsācis vai turpina grāmatveža profesionālās kvalifikācijas standartam atbilstošas studijas un katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanā, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 1.februārim, viņš varēs saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas.