0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIKādi būs sociālo iemaksu risinājumi par personām, kuru kopējie ienākumi ceturksnī nesasniedz 1500 eiro?

Kādi būs sociālo iemaksu risinājumi par personām, kuru kopējie ienākumi ceturksnī nesasniedz 1500 eiro?

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Photo on Visual hunt

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai.

Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs.
Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi gadā iesniegt VID apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem un pašnodarbinātie, kas saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma, VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā nevis reizi ceturksnī. Savukārt minimālās VSAOI nebūs jāveic proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par tām kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba. Vienlaikus šie grozījumi paredz, ka minimālās VSAOI netiek aprēķinātas un nav jāveic par periodu, kurā Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. Esot rasts arī risinājums kā VID sadarbībā ar VSAA sniegs informāciju darba devējam, norādot minimālo VSAOI piemaksu apmēru par konkrētu darba ņēmēju. Apzinoties darba grupas dalībnieku paustās bažas un vajadzības, ir nolemts neaprobežoties tikai ar jau uzsāktajām normatīvo aktu  grozījumiem un administrēšanas uzlabošanas pasākumiem, bet turpināt darbu pie identificēto problēmsituāciju regulējuma pilnveidošanas.

Ko rāda dati par 3. ceturksni?

Komisijas sēdē VID informēja, ka veicis izvērtējumu par fizisko personu ienākumiem 2021. gada 3. ceturksnī. Datu analīze tika veikta, balstoties uz VID rīcībā esošo informāciju, un tika analizēti tieši no fizisko personu ienākumu skatupunkta.
Avots: VID

Atlasot informāciju no darba devēju ziņojumiem, pašnodarbināto ziņojumiem, kā arī par autoratlīdzības saņēmējam no paziņojumiem par fiziskajām personām izmaksātajām summām un, ņemot vērā visu šo personu gūtos ienākumus, VID secinājis, ka 20,1% jeb 179 576 personu ienākumi šī gada 3.ceturksnī nesasniedz 1500 eiro.

Nodarbinātības režīms, kurā 1500 eiro slieksnis netika sasniegts, lielāko īpatsvaru - gandrīz 90% - sastāda tādas fiziskas personas, kuras darba devēju ziņojumos ir norādītas kā darba ņēmēji.

Tikai darba devēju ziņojumos tie ir 89,7%, tikai pašnodarbinātos ziņojumos tie ir 7,5%, un tikai autoratlīdzību saņēmēju režīmā tie ir 1,5%, bet vairākos režīmos ir 1,3%.

Sadalot šo grupu pēc vecumam rādītājiem, 65,5% personas ir vecuma grupā no 25 līdz 63 gadi, kas arī ir ekonomiski aktīva sabiedrības daļa.

Avots: VID

VID vērtējis arī visas fiziskās personas pēc to ienākumu gūšanas veida - tikai 2,4% no darba ņēmējiem paralēli gūst ienākumus arī citos režīmos. Tātad lielākajai daļai ienākumu ir tikai kā darba ņēmējiem. Starp autoratlīdzību saņēmējiem 23,5% personas gūst ienākumus tikai autoratlīdzību režīmā, savukārt starp pašnodarbinātām personām 65,4% gūst ienākumus tikai pašnodarbināto režīmā un attiecīgi 34,4% - arī citos režīmos.

Avots: VID

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ja pašnodarbinātais vai autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka saimnieciskās darbības ienākumi ceturksnī nesasniegs 1500 eiro, viņam bija iespēja VID EDS iesniegt iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, informējot, ka ienākumi nesasniegs minimālo obligāto iemaksu summu.

Saskaņā ar VID datiem, 3. ceturksnī šādu iespēju ir izmantojuši 55,4% pašnodarbināto. Attiecīgi 44,3% jeb 13 382 pašnodarbināto personas to nav izdarījušas. Turklāt 6442 personu ienākumi 3. ceturksnī nebija sasnieguši 1500 eiro.

VID detalizētāk izpētīja šos iesniegumu neiesniegušos un secināja, ka vairāk kā puse jeb 7000 personu nebija nodarbināti kādā no citiem režīmiem, savukārt teju 6000 personu ir nodarbināti arī kā darba ņēmēji.

20% jeb 2677 pašnodarbinātām personām, kuras nav iesniegušas VID iesniegumu par prognozētajiem ienākumiem, 3. ceturkšņa ienākumi nav sasnieguši 1500 eiro līmeni. Tie ir aptuveni 9% no kopējo pašnodarbināto skaita.

Līdzīgi VID izvērtējis arī autoratlīdzību saņēmējus, kuri ir saņēmuši ienākumus saskaņā ar informāciju no paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām. Apskatot iesniegumu neiesniegušās personas pēc to kopējiem ienākumiem, gandrīz 24%  jeb 2955 personu ienākumi nesasniedz 1500 eiro.

Analizējot darba devēja ziņojums 2020. un 2021. gadā mēnešu griezumā, VID analizējis arī darba devēja ziņojumus sadalījumā pēc darba vietu skaits. Teju 90% darba ņēmēji gūst ienākumus vienā darba vietā. Savukārt tās personas, kuras ir nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, ir aptuveni 12%.

Ņemot vērā interesi arī par nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, VID pētījis arī šo segmentu, identificējot tos darba ņēmējus, kuri ir nodarbināti tikai NVO, un attiecīgi sadalīja pēc to gūtā ienākuma.

Starp tikai NVO sektorā nodarbinātajiem 36% jeb 3097 personu ienākumi nesasniedz minimālo apjomu, kā arī 4.ceturksnī ir identificētas 616 personas, kuru ienākumi ir vienādi ar nulli.

Attiecīgi veicot datu atlasi tādām personām, kuru ienākumi ir gūti vairākās darba vietās, un vismaz viena no tām ir NVO, kā arī, apskatot atlasītos datus sadalījumā pēc ienākumiem, to personu skaits, kuru ienākumi nesasniedz 1500 eiro, ir 1486 personas jeb 17%.

Kāds ir VID veiktā pētījuma kopsavilkums par personām, kuru kopējie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī nesasniedz 1500 eiro un kuri nepakļaujas nevienam no apskatītajiem atvieglojumiem?

Tātad 3. ceturksnī 179 576 personu ienākumi nesasniedz 1500 eiro. Ja no šī skaita atņem personas, kurām pienākas atvieglojumi, kam nepiemēro minimālo VSAOI objektu, pāri paliek 112 274 šādas personas. VID gan norāda, ka arī šis skaitlis nav simtprocentīgi precīzs, jo šajos datos vēl joprojām ir daļa personu, kurām šie atvieglojumi pienākas, bet VID rīcībā nav informācijas par kritērijiem, lai šīs personas varētu izslēgt no saraksta. Jāņem arī vērā, ka iesniegtās atskaites ir iespējams arī labo.

Tomēr VID norāda, ka no  aptuveni 112 tūkstošiem personu, sadalījumā pēc nodarbinātības režīma, redzams, ka 87,3% no šīm personām ir nodarbinātas tikai kā darba ņēmēji. Tai skaitā šī persona var būt nodarbināta pie vairākiem darba devējiem - tās ir aptuveni 98 000 personu. Secīgi arī tikai pašnodarbināto režīmā ir darbojušās 11 189 personas, tikai autoratlīdzību režīmā - 1520 personas, bet vairākos režīmos nodibinātās - 1580 personas.

Avots: VID

Apskatot pēc pamatdarbības veida, secināts, ka viena fiziskā persona var tikt vienlaicīgi nodarbināta vairākās profesijās un arī vairākos pamatdarbības veidos pie vairākiem darba devējiem. Izplatītākais pamatdarbības veids ir mazumtirdzniecība. Otrajā vietā ir ierindojies valsts pārvalde un aizsardzības, obligātā sociālā apdrošināšana, tad seko pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana.

Apkopotas ziņas arī par izplatītākajām profesijām. Bieži vien tiek minēts, ka, piemēram, apkopēja profesijā strādājošie galvenokārt izvēlas strādāt vairākās darba vietās. Šim pieņēmumam VID īsti nevar piekrist, jo pēc VID rīcībā esošās informācijas, aptuveni 80% šīs profesijas pārstāvju tomēr izvēlas būt nodarbināti tikai vienā darbavietā.

Kas attiecas uz valdes locekļiem, ņemot vērā šīs profesijas specifiku, pēc VID rīcībā esošajiem datiem 57% dod priekšroku strādāt vienā darbavietā, bet 43% - vairākās darbavietās.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: