0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKādi priekšlikumi iesniegti steidzamajiem grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Kādi priekšlikumi iesniegti steidzamajiem grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un  arī grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas plāno abu nodokļu samazinājumu,  kā steidzamus otrajam gala lasījumam. plānots skatīt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā 22. maijā. Kā plz.lv jau ziņoja, līdz 18. maija plkst. 17 tika gaidīti priekšlikumi saistībā ar šiem likumprojektiem, tagad  Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tos apkopojusi, savukārt Saeimas sēdē šie grozījumi varētu tikt izskatīti un pieņemti gala lasījumā jau šā gada  24. maijā. 22. maija Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli "  izskatīšanai iesniegti šādi priekšlikumi: - papildināt likumu ar jaunu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un  arī grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas plāno abu nodokļu samazinājumu,  kā steidzamus otrajam gala lasījumam. plānots skatīt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā 22. maijā. Kā plz.lv jau ziņoja, līdz 18. maija plkst. 17 tika gaidīti priekšlikumi saistībā ar šiem likumprojektiem, tagad  Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tos apkopojusi, savukārt Saeimas sēdē šie grozījumi varētu tikt izskatīti un pieņemti gala lasījumā jau šā gada  24. maijā. 22. maija Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli "  izskatīšanai iesniegti šādi priekšlikumi: - papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka  nodokļa atvieglojumus jauniešiem, proti, jauniešiem (personām vecumā no 13 līdz 25 gadiem), kuri pirmo reizi nodibina darba tiesiskās attiecības, ir šādi atvieglojumi: 1) pirmos trīs mēnešus pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas ienākums no algotā darba netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli; 2) no ceturtā līdz devītajam mēnesim pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas ienākums no algotā darba tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 10 % apmērā.” - noteikt, ka 15. pantā “Nodokļa likmes” 2. un 2.1 daļā skaitli "25" aizstāj ar skaitli "16. Pašlaik šī panta attiecīgajās daļās noteikts, ka: 2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. 2.1 Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 25 procenti. - aizstāt 17.panta “Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām” septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā skaitli "25" ar skaitli "16". Pašlaik šī panta attiecīgās daļas nosaka: 17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces. 19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi. - noteikt, ka par dividenžu un dividendēm pielīdzināma ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu un dividendēm pielīdzināma ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad veikta dividenžu vai dividendēm pielīdzināma ienākuma izmaksa. Ja dividendes aprēķina par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām, tad pienākums ieturēt nodokli no akciju turētājam vai starpniekam izmaksātajām dividendēm par publiskajā apgrozībā esošām akcijām un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar maksātāju. Pašlaik likums nosaka, ka par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. -izslēgt no likuma šādu normu: “Par dividendēm pielīdzināma ienākumu gūšanas dienu un attiecīgi par dividendēm pielīdzināma ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, gada pārskata apstiprināšanas dienu. Ja gada pārskats nav apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, tad par dividendēm pielīdzināma ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi par dividendēm pielīdzināma ienākuma izmaksas dienu uzskata 120.dienu pēc pārskata gada beigām. Abi priekšlikumi dividenžu jautājumu iesniegti, jo pašlaik “pretēji vispārējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) aprēķināšanas principiem, likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts, ka pamatā par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Savukārt par dividendēm pielīdzināma ienākumu gūšanas dienu un attiecīgi par dividendēm pielīdzināma ienākuma izmaksas dienu uzskata individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, gada pārskata apstiprināšanas dienu. Nodoklis ir jāsamaksā avansā pirms faktiskās dividenžu izmaksas, kas parasti notiek pa daļām. Lai saglabātu apgrozāmos līdzekļus uzņēmumi nereti ir spiesti atlikt peļņas sadali vai plānot peļņas sadali caur kaimiņvalstīs nodibinātām sabiedrībām. Tā kā Komerclikums pieļauj dividenžu aprēķināšanu ne biežāk kā reizi gadā, arī valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi tiek atlikti vismaz uz gadu, vai pat neatgriezeniski zaudēti. Ar nodokli tiek aplikta arī individuālo uzņēmumu nesadalītā peļņa, kas ir reinvestēta uzņēmuma saimnieciskajā darbībā un netiek izmaksāta īpašniekam. Attiecīgi, šī uzņēmumu grupa tiek mākslīgi nostādīta sliktākā situācijā nekā citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Latvijas uzņēmumi no naudas plūsmas aspekta, ir sliktākā stāvoklī nekā citu ES valstu uzņēmumi, jo lielākajā daļā ES valstu dividenžu aprēķināšana ir iespējama biežāk nekā reizi gadā, vai dividenžu aprēķināšana netiek pielīdzināta dividenžu faktiskajai izmaksai. Tāpēc šādi grozījumi likumā ir nepieciešami, lai, nepalielinot kopējo nodokļu slogu, palielinātu valsts un pašvaldību budžeta ienākumus, kā arī lai novērstu likuma negatīvo ietekmi uz  Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Piedāvātie likuma grozījumi novērsīs nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz dažādām uzņēmumu kategorijām un ļaus vieglāk plānot uzņēmumu naudas plūsmu, neierobežojot apgrozāmo līdzekļu apmēru, kā rezultātā palielināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Uzlabosies arī valsts un pašvaldību budžetu ienākumu naudas plūsma, jo uzņēmumi, nebūs spiesti atlikt lēmumu par peļņas sadali. Tādējādi palielināsies kopējais valsts un pašvaldību budžetu ienākums, jo uzņēmumi nebūs spiesti izmaksāt dividendes caur citās ES valstīs nodibinātām sabiedrībām. - Pārejas noteikumos noteikt, ka mēneša neapliekamais minimums ienākumiem, kas gūti, sākot no: 1) 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim, ir ne mazāks kā 30 procenti no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas; 2) 2014.gada 1.janvāra ir ne mazāks kā 50 procenti no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. - Pārejas noteikumos noteikt , Ministru kabinets, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2013. gadam un nākamajiem gadiem, ievēro nosacījumu, ka grozījumi, kas samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, neietekmē ieņēmumu daļu pašvaldību budžetā. - noteikt, ka likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī, bet gan nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem Jūs varat iepazīties Saeimas mājaslapā, šeit. Kādi priekšlikumi iesniegti steidzamajamiem grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", Jūs varat lasīt plz.lv, šeit. Vairāk par sākotnēji  valdības plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu Jūs varat lasīt plz.lv, šeit.