0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSLIETVEDĪBAKādos gadījumos personas datu apstrādi pamato likumā noteikts pienākums?

Kādos gadījumos personas datu apstrādi pamato likumā noteikts pienākums?

Datu Valsts inspekcija

(0)

Foto: Fernando Arcos from Pexels

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka rūpēs par savu datu aizsardzību fiziskas personas uztraucas par atsevišķu uzņēmēju un arī publisku iestāžu pieprasījumiem sniegt datus. Personas uzskata, ka pieprasītā informācija ir pārmērīga, bažījas, ka bez datu sniegšanas nevar saņemt pakalpojumu un šādā apstāklī saskata savu tiesību aizskārumu.

Datu valsts inspekcija jau iepriekš skaidrojusi kādos gadījumos informāciju var pieprasīt, ja iepriekš iegūta fiziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti piekrišana, kā arī ja informācijas apstrāde nepieciešama līguma nosacījumu izpildei.

Papildus iepriekš minētajiem, cits iespējams tiesiskais pamats fiziskas personas datu apstrādei ir gadījumi kad apstrāde nepieciešama, lai izpildītu uz pārzini (iestāde/uzņēmums, kura pati pieprasa, vai kuras vārdā tiek pieprasīti dati) attiecināmu juridisku pienākumu (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts).

Datu valsts inspekcija atgādina, ka tiesiskā pamata atbilstoša piemērošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai personas datu apstrādi atzītu par likumīgu.

Piemērojot likumā noteiktā pienākuma tiesisko pamatu, attiecināmajam juridiskajam pienākumam, ir jābūt noteiktam pārzinim saistošā ārējā normatīvā aktā (likumā un/vai Ministru kabineta noteikumos). Pārziņa pienākumam jābūt formulētam precīzi! Ja apstrāde ir vajadzīga kāda normatīvajā aktā noteikta uzdevuma izpildei, kur pārzinim ir izvēles tiesības arī neapstrādāt personas datus, tad šādā gadījumā var būt piemērojams cits tiesiskais pamats, par kuru detalizētāk tiks stāstīts nākotnē.

Datu valsts inspekcija aicina fiziskās personas, kurām ir bažas par to, vai lūgums sniegt datus ir likumīgs, izmantot savas tiesības un lūgt norādīt normatīvo aktu, ar kuru pamatots lūgums, un pārliecināties, ka netiek prasīta informācija lielākā apjomā, kā noteikts saistošajā normatīvajā aktā, kura prasību izpildei dati tiek pieprasīti. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka personas dati tiek pieprasīti atbilstoši normatīvajā aktā norādītajam apjomam, tad informācija ir sniedzama.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 14.pantā noteikts likuma subjekta pienākums, uzsākot darījuma attiecības, izgatavot to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.


Šī likuma subjektiem ir precīzi formulēts pienākums noteiktos gadījumos kopēt klientu personas apliecinoša dokumentu. Personas apliecinoša dokumenta kopiju neiegūstot darījums nevar notikt, jo netiktu izpildītas likuma prasības. Likuma subjekti veiktajai personas datu apstrādei pamatoti izmanto tiesisko pamatu – attiecināma juridiska pienākuma izpildei.

Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”

Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 12.pielikumā ir norādīts, kādai informācijai ir jābūt iekļautai segto darbu pieņemšanas aktā. Attiecīgi, šī pielikuma 3.punktā ir norādīts, ka aktam ir jāsatur informācija par būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju, ja pasūtītājs ir fiziska persona.


Segto darbu pieņemšanas aktā ietvert informāciju par būvniecības ierosinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju ir normatīvā aktā ietverts pienākums. Šādu informāciju nenorādot pārzinis nenodrošinātu saistošā normatīvā aktā noteikta pienākuma izpildi, līdz ar to arī šajā gadījumā ir pamatoti piemērot attiecināmā juridiskā pienākuma izpildei piemērojamo tiesisko pamatu.

Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.47 “Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”

Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumos Nr.47 “Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”, savukārt izsniedzamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumos Nr.439 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”.


Valsts zemes dienests apjomā ciktāl, tas rīkojas šajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā izpilda normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, līdz ar to šādas apstrādes tiesiskais pamats būs uz Valsts Zemes dienestu attiecināma juridiskā pienākuma izpilde.

Likums “Par grāmatvedību”

Likuma “Par grāmatvedību” 7.panta pirmās daļas 9.punktā noteikts, ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, tad attaisnojuma dokumentā (piemēram, pavadzīme, rēķins, kvīts, čeks) jānorāda pakalpojuma saņēmēja vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi.


Tas nozīmē, lai pakalpojuma sniedzējs varētu veikt ierakstu grāmatvedības reģistros un attiecīgās iestādes, pārbaudot reģistrā iekļauto informāciju, atzītu attaisnojuma dokumentu, tad attaisnojuma dokumentā (piemēram, pavadzīme, rēķins, kvīts, čeks) ir jābūt norādītajiem obligātajiem rekvizītiem – pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, deklarēta dzīvesvietas adrese (vai personas norādītā adrese).

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Fernando Arcos from Pexels

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka rūpēs par savu datu aizsardzību fiziskas personas uztraucas par atsevišķu uzņēmēju un arī publisku iestāžu pieprasījumiem sniegt datus. Personas uzskata, ka pieprasītā informācija ir pārmērīga, bažījas, ka bez datu sniegšanas nevar saņemt pakalpojumu un šādā apstāklī saskata savu tiesību aizskārumu.

Datu valsts inspekcija jau iepriekš skaidrojusi kādos gadījumos informāciju var pieprasīt, ja iepriekš iegūta fiziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti piekrišana, kā arī ja informācijas apstrāde nepieciešama līguma nosacījumu izpildei.

Papildus iepriekš minētajiem, cits iespējams tiesiskais pamats fiziskas personas datu apstrādei ir gadījumi kad apstrāde nepieciešama, lai izpildītu uz pārzini (iestāde/uzņēmums, kura pati pieprasa, vai kuras vārdā tiek pieprasīti dati) attiecināmu juridisku pienākumu (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts).

Datu valsts inspekcija atgādina, ka tiesiskā pamata atbilstoša piemērošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai personas datu apstrādi atzītu par likumīgu.

Piemērojot likumā noteiktā pienākuma tiesisko pamatu, attiecināmajam juridiskajam pienākumam, ir jābūt noteiktam pārzinim saistošā ārējā normatīvā aktā (likumā un/vai Ministru kabineta noteikumos). Pārziņa pienākumam jābūt formulētam precīzi! Ja apstrāde ir vajadzīga kāda normatīvajā aktā noteikta uzdevuma izpildei, kur pārzinim ir izvēles tiesības arī neapstrādāt personas datus, tad šādā gadījumā var būt piemērojams cits tiesiskais pamats, par kuru detalizētāk tiks stāstīts nākotnē.

Datu valsts inspekcija aicina fiziskās personas, kurām ir bažas par to, vai lūgums sniegt datus ir likumīgs, izmantot savas tiesības un lūgt norādīt normatīvo aktu, ar kuru pamatots lūgums, un pārliecināties, ka netiek prasīta informācija lielākā apjomā, kā noteikts saistošajā normatīvajā aktā, kura prasību izpildei dati tiek pieprasīti. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka personas dati tiek pieprasīti atbilstoši normatīvajā aktā norādītajam apjomam, tad informācija ir sniedzama.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 14.pantā noteikts likuma subjekta pienākums, uzsākot darījuma attiecības, izgatavot to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.


Šī likuma subjektiem ir precīzi formulēts pienākums noteiktos gadījumos kopēt klientu personas apliecinoša dokumentu. Personas apliecinoša dokumenta kopiju neiegūstot darījums nevar notikt, jo netiktu izpildītas likuma prasības. Likuma subjekti veiktajai personas datu apstrādei pamatoti izmanto tiesisko pamatu – attiecināma juridiska pienākuma izpildei.

Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”

Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 12.pielikumā ir norādīts, kādai informācijai ir jābūt iekļautai segto darbu pieņemšanas aktā. Attiecīgi, šī pielikuma 3.punktā ir norādīts, ka aktam ir jāsatur informācija par būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju, ja pasūtītājs ir fiziska persona.


Segto darbu pieņemšanas aktā ietvert informāciju par būvniecības ierosinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju ir normatīvā aktā ietverts pienākums. Šādu informāciju nenorādot pārzinis nenodrošinātu saistošā normatīvā aktā noteikta pienākuma izpildi, līdz ar to arī šajā gadījumā ir pamatoti piemērot attiecināmā juridiskā pienākuma izpildei piemērojamo tiesisko pamatu.

Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.47 “Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”

Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumos Nr.47 “Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”, savukārt izsniedzamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumos Nr.439 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”.


Valsts zemes dienests apjomā ciktāl, tas rīkojas šajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā izpilda normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, līdz ar to šādas apstrādes tiesiskais pamats būs uz Valsts Zemes dienestu attiecināma juridiskā pienākuma izpilde.

Likums "Par grāmatvedību"

Likuma "Par grāmatvedību" 7.panta pirmās daļas 9.punktā noteikts, ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, tad attaisnojuma dokumentā (piemēram, pavadzīme, rēķins, kvīts, čeks) jānorāda pakalpojuma saņēmēja vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi.


Tas nozīmē, lai pakalpojuma sniedzējs varētu veikt ierakstu grāmatvedības reģistros un attiecīgās iestādes, pārbaudot reģistrā iekļauto informāciju, atzītu attaisnojuma dokumentu, tad attaisnojuma dokumentā (piemēram, pavadzīme, rēķins, kvīts, čeks) ir jābūt norādītajiem obligātajiem rekvizītiem – pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, deklarēta dzīvesvietas adrese (vai personas norādītā adrese).

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: