0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEKādos gadījumos tiek pārkāptas datubāzes veidotājas tiesības?

Kādos gadījumos tiek pārkāptas datubāzes veidotājas tiesības?

Senāta Civillietu departaments 4. jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu (Nr. SKC‑23/2024 (C30638718)), kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju  par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētā prasība tika noraidīta. Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darbu sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Unsplash.com

Senāta Civillietu departaments 4. jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu (Nr. SKC‑23/2024 (C30638718)), kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju  par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētā prasība tika noraidīta.

Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darbu sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā.

Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs.

Kasācijas kārtībā pārbaudot apgabaltiesas spriedumu, Senāts secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, nosakot, vai prasītājas darba sludinājumu datubāze ir aizsargājama ar īpaša veida (sui generis) tiesībām, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 57. panta pirmo un otro daļu ir tādas datubāzes veidotājam, kurš datubāzes izveidošanā (satura iegūšanā), pārbaudē vai noformēšanā ir izdarījis būtisku kvalitatīvu vai kvantitatīvu ieguldījumu.

Senāts norādīja, ka ar līdzekļiem datubāzes satura iegūšanai katrā ziņā ir saprotami gan datubāzes veidotāja izmantotie līdzekļi nepieciešamo datu identificēšanai (atrašanai, atbilstības izvērtēšanai u. tml.), gan datu iegādei, gan arī tādas programmatūras izstrādei vai iegādei, kas nodrošina šādu datu ievades iespēju datubāzes izmantotājiem. Arī izdevumi, kas attiecas uz potenciālo datubāzes izmantotāju informēšanu par konkrēto datubāzi un iespēju tajā ievadīt datus, veido ieguldījumus datubāzes satura iegūšanai. Savukārt attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar datubāzes satura pārbaudi, Senāts norādīja uz Eiropas Savienības Tiesas atziņu, ka ar tiem saprot tādus ieguldījumus, kas attiecas uz līdzekļiem, kuri nolūkā nodrošināt minētajā datubāzē ietvertās informācijas uzticamību ir izmantoti meklēto materiālu precizitātes kontrolei šīs datubāzes veidošanas un arī darbības laikā. Visbeidzot, ieguldījumi datubāzes satura noformēšanā ietver līdzekļus, kuru mērķis ir piešķirt minētajai datubāzei tās informācijas apstrādes funkciju. Šādi līdzekļi katrā ziņā ir līdzekļi datubāzē ievadāmo vai ievadīto datu strukturēšanai, tostarp indeksu vai citu strukturēšanas mehānismu izstrādei, kā arī meklētāju izveidei un pilnveidošanai elektroniskajās datubāzēs.

Rīgas apgabaltiesa, izvērtējot prasītājas ieguldījumu tās datubāzes izveidē, nebija pienācīgi novērtējusi prasītājas iesniegtos pierādījumus par izdarītajiem ieguldījumiem, kā arī nebija pareizi izpratusi, kādi ieguldījumi ņemami vērā, pārbaudot, vai datubāze ir aizsargājama ar iepriekšminētajām īpaša veida tiesībām.

Tomēr, neraugoties uz trūkumiem prasītājas ieguldījumu izvērtēšanā, Senāts atzina, ka nav pamata atcelt apgabaltiesas spriedumu, jo nav pamata apšaubīt apgabaltiesas secinājumu, ka atbildētājas darbības neapdraud prasītājas ieguldījumu atmaksāšanās iespējas.

Kā tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, ar kuru tā atbildēja uz apgabaltiesas šajā lietā uzdotajiem jautājumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību normu izpratni, prasītāja ir tiesīga aizliegt savas datubāzes satura iegūšanu un atkārtotu izmantošanu tikai tad, ja atbildētājas meklētājprogrammas darbības rezultātā prasītājai tiek liegti ienākumi, kas tai ļautu atgūt datubāzes izveidē izdarītos ieguldījumus. Eiropas Savienības Tiesa arī norādīja uz nepieciešamību rast taisnīgu līdzsvaru starp datubāzu veidotāju likumīgajām interesēm spēt atgūt savu būtisko ieguldījumu, no vienas puses, un lietotāju un šo datubāzu veidotāju konkurentu interesi piekļūt šajās datubāzēs ietvertajai informācijai un iespēju radīt uz šo informāciju balstītus inovatīvus produktus, no otras puses.

Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas viedokli, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka lietotāju paradumu maiņa būtu negatīvi ietekmējusi prasītājas iespējas atgūt tās ieguldījumus datubāzes izveidē.

Lai arī datubāzes veidotājs var iespējamo negatīvo ietekmi uz ieguldījuma atmaksāšanās iespējām pamatot, taču riska iestāšanās iespējai jābūt pietiekami ticamai, nevis tikai hipotētiskai, turklāt ne ikkatra negatīva ietekme vērtējama kā pamats aizliegt darbību attiecībā uz datubāzi, kura aizsargāta ar īpaša veida tiesībām.

Senāta Civillietu departamenta senatore Dr.iur. Zane Pētersone, kura konkrētajā lietā bija senatore referente, komentējot Senāta spriedumu, norāda: „Senāta spriedumā ir attīstīta judikatūra datubāzu veidotāju tiesību aizsardzības jautājumos, konkretizējot, kādi ieguldījumu ņemami vērā, izvērtējot, vai šāda aizsardzība saskaņā ar likumu pienākas, kā arī izdarītas atziņas par to, kā vērtējama iespējamo pārkāpēju darbības ietekme uz datubāzes izveidē izdarītā ieguldījuma atgūšanas iespējām. Šajā lietā tiesai bija jālīdzsvaro datubāzes veidotājas tiesības ar tāda uzņēmuma likumiskajām interesēm, kas izveidojis specializētu meklētāju, un ar interneta lietotāju interesēm. Senāts atzina, ka apgabaltiesai ir izdevies veiksmīgi šo līdzsvaru nodrošināt.”