0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIKādu ienākumu gadījumos var izvēlēties nereģistrēt saimniecisko darbību?

Kādu ienākumu gadījumos var izvēlēties nereģistrēt saimniecisko darbību?

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu saimnieciskajai darbībai. Materiālā uzskaitītas un aprakstītas arī situācijas, kad, gūstot ienākumus, persona var nereģistrēt saimniecisko darbību un kāda kārtība šajos gadījumos jāievēro. Persona var izmantot tiesības nereģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā, gūstot ienākumus no īpašuma: nekustamā īpašuma nomas vai īres (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam; kustamās mantas nomas; samaksas par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem; kustamas lietas atsavināšanas, ja ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 euro gadā (izņemot ienākumus no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Got Credit, Visual Hunt

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu saimnieciskajai darbībai. Materiālā uzskaitītas un aprakstītas arī situācijas, kad, gūstot ienākumus, persona var nereģistrēt saimniecisko darbību un kāda kārtība šajos gadījumos jāievēro.

Persona var izmantot tiesības nereģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā, gūstot ienākumus no īpašuma:

  • nekustamā īpašuma nomas vai īres (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;
  • kustamās mantas nomas;
  • samaksas par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem;
  • kustamas lietas atsavināšanas, ja ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 euro gadā (izņemot ienākumus no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas))

Izvēloties nereģistrēt saimniecisko darbību, persona nav tiesīga piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

Personai piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par to, ka tā izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību.

Paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu var Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties sadaļu “Dokumenti” – “No veidlapas” – “Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapa” – “Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācijas dati” un aizpildot apakšsadaļu “Paziņotā saimnieciskā darbība”.

Saimnieciskās darbības ieņēmumus nodokļu maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju.

Saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā, ja tie ir veikti tikai bezskaidras naudas veidā.

Ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem, kā saimnieciskā darbība nav kvalificējama fiziskās personas ienākuma gūšana no:

  • kapitāla (dividendes, procenti, ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas);
  • fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai;
  • kokmateriālu atsavināšanas

Ienākuma gūšana no metāllūžņu pārdošanas nav kvalificējama kā saimnieciskā darbība, izņemot gadījumu, kad metāllūžņus pārdod individuālais komersants, kurš atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ir saņēmis licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā.

Ja personai ar komersantu, individuālo uzņēmumu (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecību), kooperatīvo sabiedrību, nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību, iestādi, organizāciju, biedrību, nodibinājumu vai fizisko personu, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, ir noslēgts uzņēmuma līgums, persona ir tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja. Šajā gadījumā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nav tiesību piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.

Saimniecisko darbību var nereģistrēt, ja ienākumi no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemeža (Helix pomatia) – nepārsniedz 3000 euro gadā.

Lai noteiktu dienu, kad gada ienākumi sasniedz 3000 euro, nodokļa maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus.

2.piemērs

Persona pārdod mežā salasītas mellenes un piemājas dārzā izaudzētus tomātus. Persona brīvi izraudzītā formā veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, summējot gūtos ienākumus. Tā kā gadā ienākumi nepārsniedz 3000 euro, personai saimnieciskā darbība nav jāreģistrē.