Sākot ar 2017. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem būs jābūt civiltiesiski apdrošinātiem, tomēr grāmatvežu vidē joprojām ir daudz neskaidrību par obligātās apdrošināšanas būtību. Intervijā ar apdrošināšanas sabiedrības „BTA Baltic Insurance Company” Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāju Raivi Štrausu meklēts skaidrojums uz būtiskiem jautājumiem kas saistīti ar obligāto apdrošināšanu – kādi riski īsti tiek apdrošināti un kādos gadījumos tiks izmaksāta kompensācija, cik maksā apdrošināšanas polise, kāds ir apdrošināšanas ņēmēja pašrisks, vai apdrošināšanas kompānijas prasa no grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem konfidenciālu informāciju par to klientiem, kā rīkoties gadījumos, kad radītie zaudējumi nav tikai grāmatveža, bet arī paša uzņēmuma vaina, utt. Piedāvājam fragmentu no intervijas, kuru pilnā apmērā lasiet žurnāla “Bilance” 2017. gada 9. (405.) numurā.
Grāmatveži bieži neizprot, kādi riski tiek un kādi netiek apdrošināti. Vispārēji runājot, tās ir profesionālās kļūdas un nolaidības, bet ne tīša darbība?
Jā, profesionālajām kļūdām un nolaidībām būtu jābūt iekļautām ikviena apdrošinātāja piedāvājumā. Protams, apzināta darbība netiek apdrošināta, jo to nosaka arī likums – apdrošināšanas gadījums ir no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums. Protams, grāmatvedībā ir zināma specifika – var būt gadījumi, kad apdrošinātājam ir grūti pierādīt, ka darbība bija apzināta, jo neviens jau savā iesniegumā nerakstīs: “Es domāju, ka tas izies cauri un Valsts ieņēmumu dienests to nepamanīs!”. Latvijā ir plaša ēnu ekonomikas vide, un tas ir risks apdrošinātājam.
Tā kā valdība nav izdevusi noteikumus, kas konkrēti definētu, kas ir atlīdzināmie zaudējumi, vai paredzamas daudzas nesaprašanās par to, kādos gadījumos zaudējumus atlīdzina un kādos – nē?
Lietuvā, ieviešot kādu jaunu obligātās apdrošināšanas veidu, Lietuvas banka izstrādā vienotus apdrošināšanas noteikumus un tie kalpo par pamatu apdrošinātāja un klienta līgumam – ir iespējams apdrošināt klāt kaut ko papildus, bet apdrošinātājs nedrīkst piedāvāt mazāk par noteikumos rakstīto. Manuprāt, tā ir korekta pieeja, jo klients ir drošs par to, ko nopērk. Latvijā tas tā nav. Likuma grozījumi, kas ievieš ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto apdrošināšanu, ir tikai pāris teikumu garumā un galvenais, kas tur pateikts: “Ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem”, kā arī noteikums par 3000 eiro minimālo apdrošināšanas limitu – tas arī viss. Nekur nav pieminēts, kas ir atlīdzināmie zaudējumi. Tad ir divi scenāriji – vai nu mums apdrošināšanas noteikumi ir lieki un mēs izmantojam Civillikuma normas, kas paredz visplašāko zaudējumu atlīdzināšanu trešajām personām, taču to neviens apdrošinātājs aiz brīvas gribas neuzņemtos. Otrs scenārijs, kurš līdz šim arī tiek praksē realizēts ar visiem pārējiem obligātajiem apdrošināšanas veidiem – apdrošināt klientus uz saviem izstrādātajiem noteikumiem, kuri, protams, katram apdrošinātājam ir nedaudz atšķirīgi. Atšķirties var, piemēram, izņēmumu saraksts, finansiālo zaudējumu definīcija… Apdrošinātājiem, starp citu, ir iebildumi, ka profesionālajā atbildībā iekļauta arī bezdarbība, jo tas nozīmē, ka arī tad, ja grāmatvedis vispār neveic savus pienākumus, mums, iespējams, būtu jāmaksā atlīdzība.
Vai praksē tas, ko apdrošinātāji parasti atlīdzina, pārsvarā ir VID soda naudas?
Jā, praksē tas diemžēl tā iegājies, jo VID sodus piemēro bieži. Runāju ar kādu savu paziņu – grāmatvedi – kura teica, ka grāmatvežu vidū, ierodoties VID auditam, jau tiekot jokots: “Kādi četri pieci tūkstoši jau atkal aizies!”. Taču jāņem vērā, ka, ja apdrošinātājam būs bieži jākompensē VID uzliktie sodi, ar laiku tas var sadārdzināt polisi. Bet vēl jāņem vērā pretenzijas, kas var nākt no grāmatveža klienta, kad grāmatveža darbība vai bezdarbība tam radījusi zaudējumus saimnieciskajā darbībā – piemēram, no muitas noliktavas nav iespējams izņemt preci, tā var sabojāties, var apstāties uzņēmuma saimnieciskā darbība… No profesionālās kļūdas var izrietēt neiedomājama apmēra sekas. Un likumā jau nav pateikts, ka mums būtu jāapmaksā tikai VID sodi. Līdz ar to mums šis risks ir attiecīgi jānovērtē.
