0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASJURIDISKIE PADOMIKam ir tiesības un kā iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā

Kam ir tiesības un kā iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā

Žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI

Foto: no Satversmes tiesas vietnes

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c.

Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.

Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā (apgabaltiesā). Šīs tiesas nolēmumu parasti var pārsūdzēt kasācijas instances tiesā (Augstākajā tiesā). Ja arī Augstākās tiesas nolēmums neapmierina un problēmas pamatā ir likuma neatbilstība Satversmei, persona var vērsties Satversmes tiesā.

Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt tiesu nolēmumus – nedz spriedumus, nedz lēmumus. Proti, Satversmes tiesa nelemj par to, vai konkrētā civillieta, krimināllieta vai administratīvā lieta ir izskatīta pareizi. Satversmes tiesa atšķirībā no citām tiesām ir “likumu tiesa”. Tas nozīmē, ka Satversmes tiesa pārbauda, vai likums nav pretrunā Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Piemēram, ja Augstākā tiesa nolēmumu pamatojusi ar tādu likuma normu, kuru persona uzskata par neatbilstošu Satversmei, tad persona var lūgt Satversmes tiesu atzīt minēto normu par spēkā neesošu. Ja Satversmes tiesa atzīs normu par spēkā neesošu, tad persona varēs vērsties Augstākajā tiesā ar pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna.

Konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesai ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas (piemēram, Augstākās tiesas) nolēmuma spēkā stāšanās. Ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.

Sūdzība Satversmes tiesā ir jāiesniedz rakstveidā. Tajā jānorāda sūdzības iesniedzējs, institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu vai normu, lietas faktisko apstākļu izklāsts, sūdzības juridiskais pamatojums, kā arī prasījums Satversmes tiesai.

Konstitucionālajā sūdzībā nepieciešams ietvert juridisko pamatojumu. Juridiskā pamatojuma ietvaros jāsniedz argumenti par to, ka apstrīdētā norma aizskar sūdzības iesniedzēja pamattiesības. Ir jāpamato arī tas, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav. Par pieteikuma juridisko pamatojumu ir uzskatāma tiesību normu satura analīze, paskaidrojumi, kādā veidā apstrīdētā norma ierobežo pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, apstrīdēto normu pieņemšanas procedūras tiesiskuma izvērtējums, kā arī pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa un samērīguma izvērtējums. Ja juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu.

Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa nesniedz juridiskas konsultācijas par konstitucionālās sūdzības noformēšanu un juridisko pamatojumu.

Lietu izskatīšanai Satversmes tiesā ir noteikts atsevišķs tiesvedības veids – Satversmes tiesas process, kas atšķiras no procesa citās tiesās. Tas norit vairākās secīgās stadijās: lietas ierosināšana, lietas sagatavošana, lietas izspriešana un sprieduma taisīšana.

Satversmes tiesas process ir regulēts Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā. Saskare ar citu procesuālo regulējumu iespējama tikai divos gadījumos, kad tiek piemērotas Civilprocesa likuma normas – procesuālo termiņu skaitīšanai un naudas soda (procesuāla sankcija) izpildei. Neregulētos procesuālos jautājumus izlemj pati Satversmes tiesa.

Satversmes tiesa parasti izskata lietas pilnā sastāvā. Tajā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lieta var tikt izspriesta rakstveida procesā bez lietas dalībnieku piedalīšanās.

Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai “par” vai “pret”. Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Tiesnesis, kurš balsojis pret spriedumā izteikto viedokli, rakstveidā izsaka savas atsevišķās domas, kuras tiek publicētas divu mēnešu laikā pēc sprieduma pieņemšanas.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

Tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta gan valsts institūcijām, gan privātpersonām.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: no Satversmes tiesas vietnes

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir ikviena personai, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Savukārt personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās, citastarp, ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c.

Kā norāda Satversmes tiesa, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.

Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā (apgabaltiesā). Šīs tiesas nolēmumu parasti var pārsūdzēt kasācijas instances tiesā (Augstākajā tiesā). Ja arī Augstākās tiesas nolēmums neapmierina un problēmas pamatā ir likuma neatbilstība Satversmei, persona var vērsties Satversmes tiesā.

Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt tiesu nolēmumus – nedz spriedumus, nedz lēmumus. Proti, Satversmes tiesa nelemj par to, vai konkrētā civillieta, krimināllieta vai administratīvā lieta ir izskatīta pareizi. Satversmes tiesa atšķirībā no citām tiesām ir “likumu tiesa”. Tas nozīmē, ka Satversmes tiesa pārbauda, vai likums nav pretrunā Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Piemēram, ja Augstākā tiesa nolēmumu pamatojusi ar tādu likuma normu, kuru persona uzskata par neatbilstošu Satversmei, tad persona var lūgt Satversmes tiesu atzīt minēto normu par spēkā neesošu. Ja Satversmes tiesa atzīs normu par spēkā neesošu, tad persona varēs vērsties Augstākajā tiesā ar pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna.

Konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesai ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas (piemēram, Augstākās tiesas) nolēmuma spēkā stāšanās. Ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.

Sūdzība Satversmes tiesā ir jāiesniedz rakstveidā. Tajā jānorāda sūdzības iesniedzējs, institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu vai normu, lietas faktisko apstākļu izklāsts, sūdzības juridiskais pamatojums, kā arī prasījums Satversmes tiesai.

Konstitucionālajā sūdzībā nepieciešams ietvert juridisko pamatojumu. Juridiskā pamatojuma ietvaros jāsniedz argumenti par to, ka apstrīdētā norma aizskar sūdzības iesniedzēja pamattiesības. Ir jāpamato arī tas, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav. Par pieteikuma juridisko pamatojumu ir uzskatāma tiesību normu satura analīze, paskaidrojumi, kādā veidā apstrīdētā norma ierobežo pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, apstrīdēto normu pieņemšanas procedūras tiesiskuma izvērtējums, kā arī pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa un samērīguma izvērtējums. Ja juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu.

Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa nesniedz juridiskas konsultācijas par konstitucionālās sūdzības noformēšanu un juridisko pamatojumu.

Lietu izskatīšanai Satversmes tiesā ir noteikts atsevišķs tiesvedības veids – Satversmes tiesas process, kas atšķiras no procesa citās tiesās. Tas norit vairākās secīgās stadijās: lietas ierosināšana, lietas sagatavošana, lietas izspriešana un sprieduma taisīšana.

Satversmes tiesas process ir regulēts Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā. Saskare ar citu procesuālo regulējumu iespējama tikai divos gadījumos, kad tiek piemērotas Civilprocesa likuma normas – procesuālo termiņu skaitīšanai un naudas soda (procesuāla sankcija) izpildei. Neregulētos procesuālos jautājumus izlemj pati Satversmes tiesa.

Satversmes tiesa parasti izskata lietas pilnā sastāvā. Tajā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lieta var tikt izspriesta rakstveida procesā bez lietas dalībnieku piedalīšanās.

Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai “par” vai “pret”. Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Tiesnesis, kurš balsojis pret spriedumā izteikto viedokli, rakstveidā izsaka savas atsevišķās domas, kuras tiek publicētas divu mēnešu laikā pēc sprieduma pieņemšanas.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

Tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta gan valsts institūcijām, gan privātpersonām.