Kāpēc biedrības saņemtā maksa par interešu izglītības pakalpojumiem nav atbrīvojama no PVN, bet maksa par dalību sporta nometnē ir?

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta uzziņas

(0)
Foto: Visualhunt.com / CC BY-NC

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzziņā sniedzis atbildi saistībā ar biedrību saimnieciskās darbības jautājumiem – ieņēmumu par maksas pakalpojumu uzrādīšanu gada pārskatā un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu interešu izglītībai.

Tā kā nereti uzziņās tiek sniegts garš un komplicēts skaidrojums (lai jautājumu uzdevējs labāk izprastu tiesību normu interpretāciju), ne visi atlicina laiku to uzmanīgai lasīšanai. Tāpēc, kā šīs uzziņas kopsavilkumu, varam uzreiz paskaidrot, ka VID atzinis par saimniecisko darbību uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk – iesniedzējs) sniegtos pakalpojumus interešu izglītības jomā, norādot, ka saņemtā maksa par speciāli organizētām treniņu nodarbībām hokejā, kas iesniedzēja konkrētajā tiesiskajā situācijā ir kvalificējama par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības (pakalpojumu sniegšanas ieņēmumi), jāuzrāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības”.

Biedrības sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem nav piemērojams atbrīvojums no PVN, ja vien tā tos nesniedz valsts akreditētas privātās izglītības iestādes statusā. Lai par tādu tiktu atzīta, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā, ko uztur Valsts izglītības informācijas sistēma. Ar pašvaldības izsniegtu licenci vien nepietiek.

Ja biedrība nodarbojas ar sporta un atpūtas nometņu organizēšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam, tad maksa par bērnu uzturēšanos šajās sporta nometnēs nav apliekama ar PVN. Šai gadījumā nav attiecināma prasība par pakalpojuma sniedzēja reģistrāciju Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturētajā Izglītības iestāžu reģistrā.

Vienīgi Izglītības kvalitātes valsts dienests savā vietnē norādījis, ka reģistrā iekļauj izglītības iestādes, kas vēlas īstenot vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības programmas. Izglītības iestādi var nereģistrēt, ja tiks īstenotas tikai interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Tomēr tādā gadījumā programmu īstenošanai jāsaņem licence pašvaldībā.

VID uzziņā gan citēta Eiropas Padomes 2006. gada 28. novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kuras regulējumā minēts, ka atbrīvo no PVN bērnu vai jauniešu izglītības, skolas vai universitātes izglītības, arodizglītības vai pārkvalifikācijas nodrošināšanu, tostarp ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, par kurām attiecīgā dalībvalsts atzinusi, ka tām ir līdzīgi mērķi. Vai nesanāk pretruna, ka neiekļaušana reģistrā, kas reizē ir pieļaujama, maina nodokļa piemērošanas regulējumu? Vai interešu izglītība nav atzīstama par izglītību? Varbūt juristi par šo VID liegumu piemērot atbrīvojumu no aplikšanas ar PVN vēl var pastrīdēties… Varbūt koriģējami būtu valdības izdotie noteikumi par PVN likuma piemērošanas kārtību?

Tiem, kas vēlas uzzināt vairāk par minētajiem jautājumiem, iespējams iepazīties ar uzziņas pilnu tekstu, vai arī tās saīsināto versijo, ko publicējam turpmāk.

Faktu apraksts

Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja mērķi saskaņā ar tā statūtiem ir, t.sk., bet ne tikai – hokeja un fiziskās sagatavotības treniņu (t.sk. nometņu) organizēšana un nodrošināšana. Iesniedzējs ir saņēmis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta licenci interešu izglītības programmas īstenošanai  un norāda, ka saskaņā ar Izglītības likuma 47. panta trešo daļu un ir tiesīgs īstenot interešu izglītības programmu, ja tas ir saņēmis licenci pašvaldībā, kuras teritorijā programma tiek īstenota, un tam nav nepieciešams izglītības iestādes statuss.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) 52. panta pirmās daļas 12. punkts nosaka: ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus: valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes.

Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (MK noteikumi Nr. 17)  28. pants noteic: “Likuma 52. panta pirmās daļas 12. punktu piemēro arī maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.” Līdzīgs regulējums attiecas arī uz MK noteikumu Nr. 17 29.2. punktā noteikto maksu par bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta pirmo daļu, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Tā kā Iesniedzējs nespēj ar saviem spēkiem piesaistītiem finanšu līdzekļiem segt visas izmaksas, kas saistītas ar interešu izglītības programmas realizāciju, tad ar bērnu vecākiem vai aizbildņiem tiek slēgti sadarbības līgumi par bērna piedalīšanos interešu izglītības programmā, pamatojoties uz ko, bērnu vecāki vai aizbildņi papildus iesniedzēja piesaistītiem līdzekļiem programmas realizācijai, maksā iesniedzējam maksu par speciāli organizētām treniņu nodarbībām hokejā, saskaņā ar programmu par katru kalendāro mēnesi, kurā bērns piedalās programmā. Papildus iesniedzējs uzsver, ka, realizējot šo programmu, tai nav peļņas gūšanas mērķa un rakstura.

Iesniedzēja jautājumi VID

  • 1. Vai bērnu vecāku vai aizbildņu, kuri piedalās programmā, maksājumi ir uzskatāmi par  ienākumiem no saimnieciskās darbības, vai ieņēmumu un izdevumu pārskatā (turpmāk – IIP) norādāmi rindā Nr. 60 – “Citi ieņēmumi”? Vai vecāku maksājumi ir uzskatāmi par iesniedzēja ienākumiem, kas radušies no saimnieciskās darbības? Ja jā, vai iesniedzējs drīkst veikt šādu saimniecisko darbību?
  • 2. Kādi ienākumi ir iekļaujami IIP rindā – citi ieņēmumi?
  • 3. Vai, ņemot vērā iepriekš minēto, ienākumi (darījumi) ir uzskatāmi par ar PVN apliekamiem darījumiem, vai tiem piemērojama PVN likuma 52. panta 12. daļa?
  • 4. Ja piemērojama PVN likuma 52. panta 12. daļa, kādi kritēriji ir jāizpilda, lai iesniedzējs varētu piemērot šo pantu?
  • 5. Lūdzu skaidrot, kādos gadījumos ir piemērojams MK noteikumu Nr. 17 29. punkts (29.2.p. nosaka, ka piemērojams arī nometnēm, kuru organizēšanai saskaņā ar normatīviem aktiem nav nepieciešama, ne izglītības iestāde, ne interešu izglītības programmas reģistrācija).

VID atbilde

Par saimniecisko darbību un ieņēmumu iegrāmatošanu

Biedrību un nodibinājuma likums nedefinē saimnieciskās darbības jēdzienu šā likuma izpratnē. Saimnieciskās darbības legāldefinīcija ir noteikta Komerclikumā, kā arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Komerclikuma 1. panta trešajā daļā noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Tādējādi no Komerclikuma 1. panta trešajā daļā noteiktā izriet, ka likumdevējs par pamata kritēriju saimnieciskās darbības noteikšanai ir paredzējis tādas pazīmes kā sistemātiskums, patstāvīgums un atlīdzība.

Savukārt, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 1. panta divdesmitajā daļā noteikts, ka saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai cita veida darbību par atlīdzību.

Ņemot vērā minēto, situācijā, kad iesniedzējs, īstenojot interešu izglītības programmu “Vispārējā fiziskā sagatavotība ar hokeja ievirzi”, organizē treniņu nodarbības hokejā par maksu, faktiski tiek sniegti pakalpojumi par atlīdzību un šāda veida darbība atbilst Komerclikuma 1. panta trešās daļas un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 1. panta divdesmitās daļas noteiktajām saimnieciskās darbības definīcijām un ir uzskatāma par saimniecisko darbību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši noslēgtajiem sadarbības līgumiem par bērnu piedalīšanos interešu izglītības programmā “Vispārējā fiziskā sagatavotība ar hokeja ievirzi” no bērnu vecākiem vai aizbildņiem saņemtā maksa par speciāli organizētām treniņu nodarbībām hokejā iesniedzēja konkrētajā tiesiskajā situācijā ir kvalificējama par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 7. panta otrajai daļai biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.

Iesniedzējam ir tiesības papilddarbības veidā veikt iesniegumā minēto saimniecisko darbību – organizēt treniņu nodarbības hokejā par maksu, ievērojot Biedrību un nodibinājumu likuma 7. panta otrajā daļā noteikto ierobežojumu Iesniedzēja ienākumus izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī aizliegumu sadalīt peļņu starp Iesniedzēja biedriem.

Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 808) nosaka biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 808 38. punktā noteikto, postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” norāda saņemtās dividendes no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Šajā postenī norāda arī summu, kas aprēķināta, no pārskata gadā saņemtajiem produkcijas vai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem (ja tādi ir) atskaitot tirdzniecības atlaides un citas piešķirtās atlaides, un šos ieņēmumus samazinošas pircēju pretenziju summas (ja tādas ir), kā arī PVN un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar pārdošanu, ja tie ir ieskaitīti minēto ieņēmumu kopsummā. Ja biedrība, nodibinājums vai arodbiedrība pārskata gadā ir pārdevusi produkciju vai preces vai sniegusi pakalpojumus uz kredīta vai nosakot atliktu samaksas termiņu, šo ieņēmumu kopsummā ietver arī tos ieņēmumus, kas līdz bilances datumam vēl nav samaksāti.

Savukārt MK noteikumu Nr. 808 39. punktā ir noteikts, ka postenī “Citi ieņēmumi” norāda naudas ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kompensācijas, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas un citus naudas ieņēmumus no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti normatīvajos aktos. Šajā postenī norāda arī pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro. Šajā postenī norāda pārskata gadā saņemto finansējumu arī no citām biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām.

Ņemot vērā minēto, iesniedzēja saņemtā maksa par speciāli organizētām treniņu nodarbībām hokejā, kas iesniedzēja konkrētajā tiesiskajā situācijā ir kvalificējama par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības (pakalpojumu sniegšanas ieņēmumi), jāuzrāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības”.

Par maksas par pakalpojumu aplikšanu ar PVN

Par iesniegumā uzdoto trešo jautājumu paskaidrojam.

Eiropas Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta “i” apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstis atbrīvo no PVN bērnu vai jauniešu izglītības, skolas vai universitātes izglītības, arodizglītības vai pārkvalifikācijas nodrošināšanu, tostarp ar to cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ko veic publisko tiesību subjekti, kuriem tas ir mērķis, vai citas organizācijas, par kurām attiecīgā dalībvalsts atzinusi, ka tām ir līdzīgi mērķi.

Minētā direktīvas norma ir pārņemta PVN likuma 52. panta pirmās daļas 12. punktā – ar nodokli neapliek valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ko veic minētās izglītības iestādes.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšana” (MK noteikumi Nr. 17) 28. punktam PVN 52. panta pirmās daļas 12.  punktu piemēro arī maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 17 29.3. apakšpunktam PVN likuma 52. panta pirmās daļas 12. punktu piemēro maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).

Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumu Nr. 788 “Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība” 2. punkts nosaka, ka valsts izglītības informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu funkciju īstenošanu izglītības jomā. Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam šajā sistēmā iekļauj informāciju par visām izglītības iestādēm, kuras reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un citām Izglītības likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktām institūcijām, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas un kuras reģistrētas Izglītības likumā noteiktu institūciju reģistrā.

Iesniedzējs iesniegumā ir norādījis, ka tam ir saņemta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsniegta licence interešu izglītības programmas īstenošanai “Vispārējā fiziskā sagatavotība ar hokeja ievirzi”. Savukārt, atbilstoši valsts izglītības informācijas sistēmas publiski pieejamajai informācijai, Iesniedzējs nav akreditēta privātās izglītības iestāde.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzēja sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem nav piemērojams PVN 52. panta pirmās daļas 12. punktā noteiktais atbrīvojums no PVN, jo iesniedzējai nav valsts akreditētas privātās izglītības iestādes statuss.

Par iesniegumā uzdoto ceturto jautājumu paskaidrojam.

MK noteikumu Nr. 17 29.2. apakšpunktā ir noteikts, ka PVN likuma 52. panta pirmās daļas 12. punktu piemēro maksai par bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs. Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 5. septembra noteikumi Nr. 981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”. Ņemot vērā minēto, ja iesniedzēja sporta nometņu organizēšana atbilst MK noteikumos Nr. 981 noteiktajiem nosacījumiem, tad maksa par bērnu uzturēšanos šajās sporta nometnēs nav apliekama ar PVN.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)