Kāpēc plāno licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus?

A. Rudzīte intervijā žurnālam “”. Foto: A. Siliņš

Pagājušajā nedēļā portālā Plz.lv publicētais fragments no žurnāla “Bilance” oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētās intervijas ar Agnesi Rudzīti, ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori, par plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas tematu izraisīja lasītāju interesi un papildus jautājumus – kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus, kas notiks ar uzņēmumu grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas arī bieži paraksta gada pārskatus? Intervijas pilnajā versijā ir skarti arī šie un vēl daudzi citi jautājumi, tāpēc šoreiz vēl viens izvilkums no publikācijas, kur padziļinātāk iztirzāts jautājums – kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus?

Atgriežoties pie konceptuālā uzstādījuma – reglamentēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus. Vai tas nav ļoti dīvains modelis, jo faktiski iznāk, ka cilvēki, kuri dara vienu un to pašu darbu, tikai dažādos pakalpojuma sniedzēju statusos, tiek sadalīti divās grupās, no kurām viena tiek reglamentēta, bet otra – ne. Vai ar “štata grāmatvežiem” tiešām nav nekādu problēmu, un tur nekāds kontroles mehānisms nav nepieciešams?

Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tādām pašām prasībām būtu jābūt arī uzņēmumu grāmatvežiem, kā arī uzņēmumu valdes locekļiem, kuri kārto grāmatvedību. Gada pārskatos redzam, ka tieši valdes locekļu segmentā ir vislielākās problēmas. Es teiktu, ka ir divi varianti – vai nu palielināt sodus par nekvalitatīvu gada pārskatu iesniegšanu, vai arī noteikt vienādas prasības visiem, kas paraksta gada pārskatu, proti, apliecināt, ka tie ir ar atbilstošām zināšanām.

Vai tajās vienpadsmit ES valstīs, kur pastāv grāmatvežu reglamentācija, arī tā attiecas tikai uz ārpakalpojuma grāmatvežiem?

Jā, pamatā runa ir par ārpakalpojuma grāmatvežiem, kas ir uzņēmējdarbības veids. Uzņēmējs, kurš izmanto šādu grāmatvežu pakalpojums, var pat nezināt, ka tiem nav nekādas kvalifikācijas. Ar “štata” grāmatvežiem situācija tomēr ir atšķirīga, pirms pieņemšanas darbā viņu kvalifikācija tiek noskaidrota, pārbaudīta.

“Bilances” apaļā galda diskusijā minējāt, ka iesniegto gada pārskatu kvalitāte ir zem katras kritikas. Vai problēmas ir tikai ar ārpakalpojuma grāmatvežu un valdes locekļu parakstītajiem gada pārskatiem?

Šādā griezumā statistiku neesam analizējuši.

Tomēr tieši tas taču palīdzētu skaidrāk saprast, vai tiešām licencēšana ir nepieciešama tikai ārpakalpojumu grāmatvežu segmentā vai varbūt nepieciešama sertificēšana “pa visu laukumu”…

Es pieļauju, ka problēmas ir arī ar “štata grāmatvežu” iesniegtajiem gada pārskatiem, bet, kā jau teicu – tikai ārpakalpojumu grāmatvedim ir šī nekontrolētības sajūta. “Štata grāmatvežus” valsts redz labāk, viņi ir uz “augstākas platformas”.

Pilnu interviju ar A. Rudzīti lasiet rakstā “Ar grāmatvežu licencēšanu cer risināt naudas atmazgāšanas problēmu”, kas publicēts žurnāla “Bilance” oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā.

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

Please Login to comment
  Subscribe  
Paziņot par