Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 8. panta regulējums norāda uz konkrētiem izdevumiem, kuri nevienam nodokļu maksātājam nav saistīti ar saimniecisko darbību, žurnāla BILANCE maija numurā atgādina Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante.
Tie ir izdevumi, kuri dažādu apstākļu dēļ rodas vai ir nepieciešami, bet bez tiem saimniecisko darbību ikviens var veikt līdzīgos apjomos kā ar tiem. Tās ir dāvanas, dāvanu kartes, izņemot mazas vērtības dāvanas līdz 20 eiro, kas saimnieciskās darbības ietvaros vienmēr ir nesaimnieciski izdevumi, arī dāvanas sadarbības partneriem, darbiniekiem, kas reizēm šķiet neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa kā cēli un novērtējoši žesti. Nesaimnieciskie izdevumi ir arī ziedojumi. Par ziedojumiem UIN likuma 12. pantā noteiktajos gadījumos UIN nav jāpiemēro.
Darbinieku motivēšanas pasākumi
Arī nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums. Papildus likumā ir noteikti personāla ilgtspējas pasākumi, kurus par tādiem var saukt tikai gadījumā, ja tie aptver visu kolektīvu. Par šo pasākumu izdevumiem var nemaksāt UIN, ja tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), un, ja tie ir uzskaitīti atsevišķā uzskaites kontā, taču PVN priekšnodoklis nav atskaitāms nemaz. Tajā pat laikā neviens darba kolektīvs neiztiek bez darbinieku motivēšanas, bez kopīgiem pasākumiem, kas satuvina kolektīvu, palīdz labāk iepazīt katru, ar kuru kopā esam ikdienas darbos, lai varētu sekmīgi virzīt uzņēmuma attīstību. Grūti šos izdevumus nosaukt par nesaistītiem ar saimniecisko darbību.
Īpašs stāsts ir par degvielas pārtēriņu
Kas īpašs? Tas, ka hībrīdauto degvielas pārtēriņš rodas gandrīz vienmēr. Tas nozīmē, ka, vēloties pārvietoties dabai draudzīgāk, tiekam pie papildu nodokļiem — UIN un PVN. Ko darīt? Lūgt palīdzību Finanšu ministrijai, lai sakārto normatīvo regulējumu atbilstoši reālās dzīves noteikumiem.
Uzņēmējs, saimnieciskās darbības veicējs, šajā brīdī ir ķīlnieks, ja negrib iedzīvoties nepatikšanās no nodokļu administrācijas puses.
Pavisam aizmirsti ir elektroauto, kas pa Latviju brauc jau vairāk nekā 10 gadus. VID skaidrojums par elektrības patēriņu šīm automašīnām, maigi sakot, ir pavisam nepiemērots, pat dīvains. Tas paredz veikt tādu pašu aprēķinu kā degvielai, kas nav iespējams. Vienlīdzības zīme nav liekama tāpēc, ka iekšdedzes dzinēju automašīnas degvielu tērē, lai darbinātu motoru, bet elektrību tērē no akumulatora automašīnas dažādu ierīču darbināšanai. Elektroauto elektrību tērē gan motora, gan visu citu ierīču darbināšanai. CSDD informācijā par automašīnu elektrības patēriņa normu nav. Šajā gadījumā, ja ir izdevumi par elektrības uzlādi (var arī nebūt), tad tie visi ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja par auto maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.
Gribu pieminēt arī dažādu pārvietošanās līdzekļu izdevumus, kas ir kļuvuši aktuāli, bet ne pašsaprotami no nodokļu likumu regulējuma, proti, koplietošanas braucamrīki (nosaukšu tos tā). Kā noteikt un dokumentēt izdevumus, ja šos pārvietošanās līdzekļus ērtības un līdzekļu ekonomijas nolūkā izmantojam kā pārvietošanās līdzekli saimnieciskās darbības ietvaros? Ieviešam uzņēmuma maksājumu kartes, limitējam braucienus, pamatojam lietderību (darījumu ekonomiskā būtība).
Kā aprēķināt plānoto zudumu normas?
Uzņēmumā, kam uzskaitē ir dažādi krājumi, paredz, ka glabāšanas laikā tiem rodas zudumi. Tie ir uzņēmuma plānotie jeb dabiskie, jeb normatīvie zudumi, kurus aprēķina katram pārskata gadam, pamatojoties uz faktisko krājumu zudumu vērtību iepriekšējos trīs pārskata gados. Nodokļa maksātājiem, kuri reģistrējušies pārskata gadā, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo krājumu (preču) sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta pārskata gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja krājumu (preces) zudumu norma ir noteikta normatīvajā aktā, nodokļa maksātājs krājumu (preces) zudumu normu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pie izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita krājumu (preču) zudumus un norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz nodokļa maksātāja plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam.
Ko darīt, ja uzņēmuma manta tiek bojāta vai kļūst nelietojama, piemēram, plūdu dēļ?
Aplēšam zudumus, dokumentējam (inventarizējam), cik lieli ir zaudējumi, kas radušies. UIN likums nosaka, ka nepārvaramas varas dēļ zaudētos nodokļa maksātāja krājumus un pamatlīdzekļus uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Domāju, ka stingrākam pamatojumam noderēs arī kāds pašvaldības vai valsts institūcijas dokuments, kas apliecina notikušo nepārvaramas varas faktu.
Iztrūkumus, izlaupījumus uzskata par nesaistītiem ar saimniecisko darbību
Taču, ja nodokļa maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, bet, ja zaudējumi pārsniedz 50 EUR, par notikušo nekavējoties ir paziņojis izmeklēšanas iestādei un tā ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu, tad šīs zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas ir saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Šos noteikumus vajadzētu attiecināt arī uz mūsdienās tik ļoti izplatītajiem krāpšanas gadījumiem, kad ar viltu tiek izkrāptas nozīmīgas naudas summas no uzņēmumu kontiem gan ar viltus rēķinu palīdzību, gan ar pārtvertiem, prasmīgi izmainītiem e–pastiem un, iespējams, citos veidos. Protams, arī šajā gadījumā ir jādara viss iespējamais, lai pamatotu notikušo, tajā skaitā jāziņo policijai.
Vairāk lasiet E-Bilances rakstā Ar saimniecisko darbību saistīti un nesaistīti izdevumi.
