0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASJURIDISKIE PADOMIKas būtu jāņem vērā par valdes skaitlisko sastāvu saistībā ar Komerclikuma grozījumiem

Kas būtu jāņem vērā par valdes skaitlisko sastāvu saistībā ar Komerclikuma grozījumiem

No 2017. gada 13. jūlija, kad stājas spēkā likums Grozījumi Komerclikumā saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 6.1 punktu kapitālsabiedrības statūtos sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs ir jānorāda, ja tāds ir paredzēts, norāda Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece publikācijā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā. Līdz ar to pašas kapitālsabiedrības ziņā ir, vai vispār norādīt statūtos valdes skaitlisko sastāvu un, ja norādīt, tad kā norādīt statūtos valdes locekļu skaitu. Proti, statūtos var noteikt konkrētu valdes locekļu skaitu, noteikt valdes locekļu skaita “no - līdz” robežu vai valdes locekļu skaitu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Nguyen Vu Hung (vuhung)

No 2017. gada 13. jūlija, kad stājas spēkā likums Grozījumi Komerclikumā saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 6.1 punktu kapitālsabiedrības statūtos sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs ir jānorāda, ja tāds ir paredzēts, norāda Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece publikācijā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā.

Līdz ar to pašas kapitālsabiedrības ziņā ir, vai vispār norādīt statūtos valdes skaitlisko sastāvu un, ja norādīt, tad kā norādīt statūtos valdes locekļu skaitu.

Proti, statūtos var noteikt konkrētu valdes locekļu skaitu, noteikt valdes locekļu skaita “no - līdz” robežu vai valdes locekļu skaitu var arī nenorādīt.

Norādāms, ka izmaiņas valdes skaitliskā sastāva norādīšanai statūtos un kvoruma aprēķināšanā neietekmē valdes pārstāvības tiesības. Atbilstoši Komerclikuma 223. panta pirmajai daļai un 303. panta pirmajai daļai valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Kapitālsabiedrības izvēlētais valdes locekļu pārstāvības modelis (kopīga pārstāvība vai atsevišķa pārstāvība) darbojas neatkarīgi no valdes locekļu faktiskā skaita un paliek nemainīgs arī gadījumā, ja mainās valdes locekļu skaits. Piemēram, ja sabiedrībai ir tikai viens valdes loceklis, tam nav citas personas, ar ko realizēt kopīgu pārstāvību, taču tas nenozīmē, ka šādā situācijā vienīgajam valdes loceklim nav pārstāvības tiesību. Tādējādi, ja sabiedrībā ir tikai viens valdes loceklis, neatkarīgi no tā, ka Komerclikums paredz kopīgu pārstāvību, ja statūtos nav noteikts citādi, šim ievēlētajam valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību vienpersoniski, līdz brīdim, kamēr sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs ir nemainīgs (netiek ievēlēts vēl kāds valdes loceklis). Tiklīdz tiek ievēlēts vēl kaut viens valdes loceklis, tiek realizētas kopīgās pārstāvības tiesības.

Papildus norādāms, ka grozījumi Komerclikumā paredz izteikt 310. panta pirmās daļas otro teikumu jaunā redakcijā, nosakot, ja statūtos paredzēts konkrēts valdes locekļu skaits un ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita. Proti, tiek saglabāta līdzšinējā kārtība valdes sēdes kvoruma aprēķināšanai tajā gadījumā, ja sabiedrības statūtos ir ietverts konkrēts valdes locekļu skaits. Visos pārējos gadījumos valdes sēdes kvorums aprēķināms no faktiskā valdes locekļu skaita.