Faktu fiksēšana, kas var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā, ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās tiesu izpildītāji veic šo uzdevumu. Akts par fakta fiksēšanu ir rakstveida pierādījums, norāda Iveta Kruka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja. To var izmantot tiesā, policijā un citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus, piemēram:
- nopludinātas telpas;
- acīmredzami nekvalitatīvi veikts remonts vai sniegts cits pakalpojums;
- liegta piekļuve īpašumam;
- jānodod vai jāpieņem manta;
- jāpierāda elektroniskā vidē izvietotas informācijas esība (e-pasta vēstule; SMS sarakste, reklāma, sludinājums, publikācija u.c.);
- radies konflikts, kura apstākļi būtu dokumentāri jāfiksē;
- jādokumentē kādas norises gaita;
- problēmas īstenot saskarsmes tiesības;
- radusies kāda cita situācija, par kuru jānodrošina pierādījumi.
“Fakta fiksēšana”, ko tiesīgs veikt zvērināts tiesu izpildītājs, ir zināmu lietu, parādību, stāvokļu vai darbību, kas ir uztveramas ar cilvēka maņu orgāniem, nereti arī izmantojot tehniskos līdzekļus vai mērierīces, formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu. Tas nozīmē, ka zvērināts tiesu izpildītājs formulē vārdos un ieraksta aktā tikai to, ko pats redz, dzird vai kā savādāk uztver vai ko nolasa no mērierīču rādītājiem konkrētajā fakta fiksēšanas vietā un brīdī. Piemēram, fiksēt var informāciju (liecības, sarunas, dokumentu saturu), kādas darbības norisi, objektu vizuālo stāvokli u.c.
Tiesu izpildītājs var fiksēt arī elektroniskā vidē esošu informāciju, piemēram, informāciju interneta tīkla vietnēs vai mobilajās sakaru iekārtās sūtītas ziņas. Pēc tam ieinteresētā persona var vērsties pret citu personu ar prasību par godu vai cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu vai zaudējumu piedziņu un tiesu izpildītāja sastādīto aktu izmantot kā rakstveida pierādījumu tiesā vai citā strīdu risināšanas institūcijā. Tāpat tiesu izpildītāja veikta fakta fiksēšana var iedzīvotājiem palīdzēt dažādu citu strīdu risināšanā. Būtiski uzsvērt: ja ar cilvēka maņu orgānu uztverto vai ja ar cilvēka maņu orgānu uztverto un tiesu izpildītājam pieejamo mērierīču rādījumiem nepietiek, lai fiksētu konkrēto faktu, tiesu izpildītājs atsaka šī fakta fiksēšanu.
Fakta fiksēšana ir tikai novērotās lietas, darbības vai situācijas aprakstīšana, bet ne slēdzienu izdarīšana.Tiesu izpildītājam aizliegts interpretēt redzēto vai izdarīt no tā kādus secinājumus.
Piemēram, fiksējot ēkas sienās redzamas plaisas, zvērināts tiesu izpildītājs nevar izdarīt pieļāvumus par šo plaisu rašanās saistību ar blakus ēkai notiekošajiem būvdarbiem, bet zvērināts tiesu izpildītājs var fiksēt gan plaisu esību un lielumu, gan faktu par blakus notiekošajiem darbiem. Akta par fakta fiksēšanu būtība ir atspoguļot redzēto, bet secinājumu izdarīšana, pamatojoties uz atspoguļoto, ir tā subjekta, piemēram, tiesas, kompetence, kas, pamatojoties uz iesniegto aktu, pieņems lēmumu strīdus lietā.
Tāpat tiesu izpildītājs nedrīkst ietekmēt fiksējamo faktu. Tiesu izpildītāja loma fakta fiksēšanā ir pasīva – viņš novēro un veic pierakstus vai ierakstu. Piemēram, fiksējot sapulces gaitu, tiesu izpildītājs nedrīkst pārtraukt, komentēt vai kā citādi tajā iejaukties, jo tādējādi viņš no novērotāja kļūst par fiksējamās darbības vai situācijas aktīvu dalībnieku. Dažās situācijās tiesu izpildītājam ir jāuzdod jautājumi, piemēram, lai fiksētu fakta fiksēšanas vietā sastapto personu identitāti. Lai šādu informāciju iegūtu, tiesu izpildītājam jāuzdod jautājumi konkrētajā adresē sastaptajām personām un aktā par fakta fiksēšanu jānorāda to atbildes, taču šīs atbildes tiesu izpildītājs nedrīkst interpretēt un uz to pamata izdarīt secinājumus.
Vairāk par to, kas var pieprasīt fakta fiksēšanu, kādi ir priekšnoteikumi, lai fiksētu faktu un cik tas maksā, uzziniet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūlija numurā.
