Pandēmijas ārkārtas situācijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par atsaukšanos uz nepārvaramas varas apstākļiem, ja nav iespējams izpildīt kādas līgumsaistības. Nepārvaramas varas (jeb force majeure) klauzula dažos līgumos atrunāta ļoti precīzi un detalizēti, citos – vienkārši pieminēta, vēl citos – vispār nav iekļauta. Kas īsti tiek saprasts ar jēdzienu “nepārvarama vara”? Vai tad, ja līgumā nav atsauces uz nepārvaramas varas apstākļiem, uz to vispār nav iespējams atsaukties? Skaidro Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērināta advokāte un vadošā partnere.
Kas īsti ir nepārvarama vara līgumtiesisko attiecību izpratnē? Kāda ir tās definīcija?
Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt. Piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Protams, tie ir tikai vispārēji piemēri, kuri konkrētos apstākļos var tikt atzīti par nepārvaramu varu. Piemēram, ja puses slēdz līgumu brīdī, kad nav ne mazāko ziņu, ne mazāko aizdomu, ka varētu izraisīties karš līguma izpildes laikā – tie ir vieni apstākļi, savukārt, ja līgums tiek slēgts brīdī, kad ziņu lapas ir pilnas ar jaunumiem, kas liecina par to, ka drīz varētu sākties karš – tie jau ir pavisam citi apstākļi. Nepārvarama vara nav ļoti strikti definēts jēdziens, kam varētu uzrakstīt formulu un būt drošs, ka, izpildoties vieniem vai otriem apstākļiem, tie pilnīgi noteikti tiktu tiesā atzīti par nepārvaramas varas apstākļiem.
Tātad viens kritērijs ir neparedzamība. Droši vien nepārvaramas varas jēdziens jau pašā nosaukumā ietver arī to, ka tās dēļ kaut ko nav iespējams izpildīt?
Jā, protams. Lai kāds neizmantotu vispārējus nepārvaramas varas apstākļus sev par labu, proti, nepildot līgumu bez pienākuma atlīdzināt zaudējumus, ir jāvērtē subjektīvi apstākļi – ka tieši konkrētā līguma gadījumā konkrētai līgumslēdzēja pusei šie apstākļi padarījuši neiespējamu līguma izpildi.
Tātad, varētu sacīt, ir divi līmeņi – makro līmenis, kurā vispār kāds notikums tiek vai netiek atzīts par nepārvaramu varu, un mikro līmenis, kurā tiek vērtēts, vai šis lielais notikums neļāva izpildīt konkrētu līgumu konkrētā situācijā?
Jā, jo kopumā pasaulē katru dienu kaut kur pastāv kādi nepārvaramas varas apstākļi. Jautājums, vai es, pildot līgumu, uz šiem apstākļiem varu atsaukties un tos izmantot par attaisnojumu kādu saistību neizpildīšanai.
Vai uz nepārvaramas varas klauzulu var atsaukties tikai tad, ja tā iekļauta līgumā?
Ja līgumā nav nepārvaramas varas klauzulas, tad uz nepārvaramu varu var atsaukties, runājot par apstākļiem, kad līgumu vispār nav iespējams izpildīt, prasot nepiemērot līgumsodu vai pat prasot līguma atcelšanu. Savukārt, ja līgumā ir paredzēti nepārvaramas varas apstākļi, tad, atkarībā no tā, kas līgumā ir noteikts, atsaukšanās iespējas varētu būt plašākas. Līgumos nepārvaramas varas ietekme nereti ir atrunāta krietni detalizētāk un precīzāk, ļaujot šo klauzulu iedarbināt ātrāk un efektīvāk. Piemēram, ir līgumi, kuros ir noteikts – ja nepārvaramas varas apstākļi ilgst ilgāk kā noteiktu dienu skaitu, tad līgums tiek automātiski uzskatīts par izbeigtu. Tas palīdz pusēm nonākt pie noteiktības attiecībās daudz ātrāk. Tāpat ir līgumi, kuros puses vienojas par to, kādi apstākļi noteikti tiks uzskatīti par nepārvaramu varu pušu starpā (kas tiesā varbūt ne vienmēr par tādiem tiktu atzīti). Cerams, ka tā būs viena no šīs situācijas mācībām – puses turpmāk daudz lielāku vērību pievērsīs tam, ko līgumos ieraksta par nepārvaramu varu.
Plašāku interviju ar Evu Berlaus lasiet žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” aprīļa numurā.
Abonenti žurnālu var lasīt arī elektroniskajā versijā un bez papildu maksas piekļūt žurnāla iepriekš izdoto numuru e-arhīvam.
