Kas ir nodokļu brīvdienas un kā tās izpaudīsies?

Pēc Ekonomikas ministrijas sagatavotās informācijas

(0)

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums – tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem” iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību – apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi.

Tas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt nodokļu brīvdienas, turklāt jāņem vērā, ka nodokļi netiks atlaisti, bet gan atlikts to nomaksas termiņš!

Jaunās nodokļu brīvdienas attieksies arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantu un tiem radušās grūtības ar attiecīgo maksājumu segšanu. Lai pārkvalificētos jaunajam nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, nodokļu maksātājam ir jāatbilst nosacījumam – nodokļu maksātājs veic aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, kā arī jābūt iesniegtam motivētam iesniegumam ar lūgumu piešķirt atlikušajam (nesamaksātajam) nokavētajam nodokļu maksājumam jauno nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.

Šādu valdības lēmumu par nodokļu nomaksas termiņa atlikšanu vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Uzņēmumiem jau tagad jāizvērtē, kādu ietekmi uz to darbību ir atstājusi ārkārtas situācija valstī un notiekošais citviet pasaulē. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktajai biedru aptaujai pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, kuru aizpildīja visu reģionu, nozaru un lielumu uzņēmumi, ticis noskaidrots, ka jau patlaban:

  • 30% aptaujāto izjūt negatīvu ietekmi uz preču un pakalpojumu tirdzniecību,
  • 12% aptaujāto saskārušies ar ražošanas traucējumiem preču piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ;
  • 63% aptaujāto norādījuši, ka to pārstāvētajā nozarē paredzama pieprasījuma samazināšanās;
  • 43% norādījuši, ka sagaidāma negatīva ietekme uz eksportu;
  • 23% uzņēmēju prognozē ražošanas apjomu samazināšanos.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 36% aptaujāto uzņēmumu ir ierobežojuši braucienus uz ārvalstīm, 5% uzņēmumu jau šobrīd ieviesuši attālinātu darba režīmu, bet vēl 19% šādu pasākumu īstenos, infekcijas slimībai izplatoties. 4% aptaujāto uzņēmumu jau šobrīd samazinājuši ražošanas apjomus, bet vēl 8% uzņēmēju plāno samazināt ražošanas apjomus slimības attīstības gadījumos.

Attiecīgi valdība uzdeva Finanšu ministrijai līdz 24.martam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un saistītajos tiesību aktos, paredzot iespēju nodokļu maksātājam atlikt uz laiku līdz trim gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu finansiālo grūtību pārvarēšanai, kurus radījis COVID19.

Lai novērstu apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kā arī palīdzētu noturēt darbiniekus un kritiskajās situācijās nebūtu jādomā par darbinieku atlaišanu, Ekonomikas ministrijas sagatavojusi vairākus priekšlikumus atbalsta pasākumiem uzņēmējiem.

Šobrīd spēkā esošais regulējums atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” paredz iespēju komersantiem pēc to motivēta lūguma Valsts ieņēmumu dienestam pagarināt nodokļu nomaksu līdz pat 12 mēnešiem bez kavējuma naudas aprēķina un uz ilgāku termiņu ar kavējuma naudu.  Situācijā, kurā komersanti saskaras ar būtisku Covid-19 ietekmi – apgrozījuma kritumu, ieņēmu samazināšanos, atliktiem maksājumiem, piegāžu pārrāvumiem, u.tml., nepieciešams rast iespēju krīzes situācijā atlikt nodokļu nomaksu uz ilgāku periodu un bez kavējuma naudas piemērošanu, tādējādi ļaujot mīkstināt Covid-19 radītās sekas īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Vienlaikus valdībai vēl būs jālemj par jaunu finanšu instrumentu ieviešanu – paplašināt garantiju programmu un aizdevumu programmu, ieviest eksporta kredītu garantijas, kā arī veicināt kapitāla investīcijas. Tāpat Ekonomikas ministrija piedāvās atsevišķu nozaru darbiniekiem atbalstu apmācību organizēšanai līdz diviem mēnešiem, tādējādi saglabājot darba vietas. Tāpat svarīgi paredzēt atbalstu darbinieku pārkvalifikācijai, kā arī pārskatīt slimības lapu apmaksas kārtību.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)