Kārtība, kādā tiek kārtota kases grāmata uzņēmumā, kurš veic darījumus ar skaidro naudu, ir noteikta Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” (MK noteikumi Nr.584). Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatā mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām apkopots svarīgākais, ko jāņem vērā, kārtojot kases grāmatu.

Papīra reģistra veidā sagatavotajā kases grāmatā kases operācijas, kā arī skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē reģistrē atsevišķi kases operācijām euro un kases operācijām ārvalstu valūtās (pa to veidiem) iekārtotās kases grāmatās (turpmāk — kases grāmata). Elektroniskajā kases grāmatā, izmantojot datorprogrammu, kases operācijas, kā arī skaidrās naudas atlikumus kasē reģistrē vienā kases grāmatā, atsevišķi uzskaitot kases operācijas euro un kases operācijas ārvalstu valūtās (pa to veidiem).

Kases grāmatu kārto katru dienu, bet ja uzņēmuma vidējie dienas skaidrās naudas ieņēmumi kasē nav lielāki par 150 euro – katru nedēļu. Dienā vai periodā, kad notiek saimnieciskais darījums, kases grāmatā reģistrē skaidrās naudas atlikumu kasē attiecīgā perioda sākumā, atsevišķi reģistrē visus skaidrās naudas ieņēmumus un izdevumus periodā, kā arī aprēķina skaidrās naudas atlikumu kasē attiecīgā perioda beigās.

Kases grāmatu kārto saskaņā ar šādām prasībām (MK noteikumu Nr.584 9.punkts):

• katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu. Pārskata gada sākumā kases grāmatā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē jābūt vienādam ar iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķināto un kases grāmatā norādīto skaidrās naudas atlikumu;
• ieraksti par katru attiecīgo periodu izdarāmi atsevišķā kases grāmatas lapā, norādot attiecīgā perioda sākuma un beigu datumu;
• kases operācijas reģistrē, pamatojoties uz kases ieņēmumu vai izdevumu orderiem un norādot kases grāmatā attiecīgā ordera numuru, maksājuma mērķi un kases operācijas summu;
• kases grāmatā ierakstītajam kases atlikumam attiecīgā perioda sākumā jāatbilst kases atlikumam iepriekšējā attiecīgā perioda beigās;
• ārkārtas gadījumos (piemēram, ja konstatēta zādzība) inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu kases grāmatā reģistrē inventarizācijas dienā, pamatojoties uz šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izdevumu orderi, bet skaidrās naudas pārpalikumu – pamatojoties uz kases ieņēmumu orderi;
• kases grāmatu obligāti noslēdz mēneša pēdējā darbdienā.

Kases grāmatai, kuru kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu, nodrošina izdrukas – attiecīgā perioda kases ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Pārskatiem jābūt numurētiem no pārskata gada sākuma augošā secībā. Pārskata gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas brošē hronoloģiskā secībā.

Papīra reģistra veidā sagatavotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, kuras paredzētas kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavošanai. Kases grāmatas lapas numurē no pārskata gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar Sabiedrības vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstu un zīmogu, ja tāds ir. Kases grāmatas lapai un noplēšamai ielikuma lapai ir viens un tas pats numurs.

Ierakstiem papīra reģistra veidā sagatavotā kases grāmatā nedrīkst izmantot zīmuli. Ja šādā kases grāmatā izdara labojumu, to atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis. Labojumu ar parakstu apliecina uzņēmuma kasieris un atbildīgais grāmatvedis.