Saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā 2022. gada 24. februārī Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas stājās spēkā 5. martā. Likums noteic, kādu atbalstu Latvijā var saņemt tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri meklē patvērumu no kara Latvijā. Viens no šādiem atbalsta veidiem ir arī tiesības uz nodarbinātību.

Nepieciešama ilgtermiņa vīza

Vispirms jāņem vērā – ja persona, kura no Ukrainas ieceļo Latvijā, uz robežas var uzrādīt biometrisko pasi, tad viņai arī bez vīzas ir iespējams uzturēties 90 dienas pusgada laikā. Ar biometrisko pasi ir tiesības pieteikties bēgļa statusam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai Latvijā.

Ja personas rīcībā nav biometriskās pases, Latvijā iespējams uzturēties tikai vīzas derīguma laikā. Savukārt, ja personai nav ceļošanas dokumentu, sadarbībā ar Ukrainas kompetentajām iestādēm tiek veikta personas identitātes noteikšana un pēc tam var pieprasīt izsniegt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu. Iekšlietu ministrija aicina Ukrainas civiliedzīvotājus, dodoties ceļā uz Latviju, nodrošināt jebkādus dokumentus, kas palīdzētu cilvēku identificēt. Vīzā paredzēta norāde, ka persona var strādāt Latvijā pie jebkura darba devēja bez ierobežojumiem. Vīzas atjaunošanas iespēja atkarīga no turpmākās situācijas attīstības Ukrainā. Vīzu var noformēt, personīgi vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Kaļķu ielā 1, Rīgā. Vīzas noformēšanas termiņš ir dažas darba dienas, atkarībā no iesniegto pieteikumu skaita. Vīza ir bezmaksas. Vīzai var arī pieteikties neklātienē, nosūtot dokumentus (pases kopiju (datu lapa un lappuses, kurās ir vīzas un/vai robežšķērsošanas atzīmes), 35 mm x 45 mm fotogrāfiju) pa pastu vai kurjerpastu, vēstuli adresējot PMLP Migrācijas nodaļai Rīgā, Čiekurkalna 1. līnijā 1, k-3, LV-1026, vai jebkurai teritoriālajai nodaļai ārpus Rīgas. Lai uzzinātu vairāk par to, kā Ukrainas pilsoņi var pieteikties ilgtermiņa vīzai, var zvanīt uz PMLP tālruni: 67209400 (pirmdien – ceturtdien plkst. 8.30–16.00; piektdien plkst. 9.00–15.00).

Ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz arī Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.

Kā kļūt par darba devēju

Uzņēmumi, kas ir gatavi nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus, var reģistrēt vakances Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā. Tas, ka uzņēmums vēlas šo darba iespēju piedāvāt arī Ukrainas bēgļiem, papildus darba pienākumu aprakstam jānorāda laukā “Darba pienākumi”– darba piedāvājums arī bēgļiem no Ukrainas. Šo informāciju izmantos NVA darbinieki, piedāvājot piemērotas vakances.

Darba devēji arī bez NVA starpniecības var noformēt darbā Ukrainas iedzīvotājus. Valsts darba inspekcija (VDI) šai sakarā norāda, ka gadījumos, kad darbinieks ir ārzemnieks, darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja ārzemnieks pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem, piemēram, darba līgumu var slēgt divās valodās (no kurām viena ir valsts valoda), vai arī darba līgumam, kas sagatavots valsts valo­dā, pievieno attiecīgu līguma tulkojumu ārzemniekam saprotamā valodā.

Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai (darba devēja paša atbildība saziņas nodrošināšanā, kur tas nepieciešams).

Attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemērota obligāta prasība par iepriekšēju vakances reģistrēšanu NVA, kā arī prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā (šādas prasības parastajā kārtībā tiek piemērotas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai). Proti, puses var vienoties par jebkuru darba algas apmēru, ja vien tas nav zemāks par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un, ja uz konkrētajām darba tiesiskajām attiecībām ir attiecināma kāda no nozarē noteiktajām ģenerālvienošanās, darba samaksas apmērs nav noteikts zemāks par ģenerālvienošanās noteikto darba algas apmēru.

Jāievēro darba aizsardzības prasības

Jebkurās darba tiesiskajās attiecībās, tajā skaitā ja darbinieks ir ārzemnieks, darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Darba devējam jānodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Darba aizsardzības instrukcijām un apmācībai ir jābūt nodarbinātajiem saprotamai un piemērotai viņu profesionālajai sagatavotībai. Darba devējam jāpārliecinās par to, ka nodarbinātais ir sapratis darba aizsardzības instrukcijas un apmācību, pārbaudot nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas.

Lai paātrinātu darbā pieņemšanas procesu, tiek noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinātas bīstamības darbos nodarbinātā drošībai un veselībai, izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam (piemēram, darbs augstumā (virs 1,5 m), dažādu kravas celtņu vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām).

Vakcinācijas pret Covid-19 prasības

2022. gada 17. martā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tos papildinot ar 349. un 350. punktu, paredzot, ka līdz 31. martam darba devējs var pieņemt darbā Ukrainas pilsoņus vai viņu ģimenes locekļus, kuri izceļojuši no Ukrainas saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto militāro iebrukumu, nepiemērojot šo noteikumu 24., 24.1, 25., 103., 103.1 un 104. punkta nosacījumus, tādējādi paredzot to, ka patvēruma meklētājs no Ukrainas var tikt pieņemts darbā un veikt savus darba pienākumus bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Šo izņēmumu nevar piemērot viesstrādniekiem, kas uzturas Latvijā jau pirms Krievijas Federācijas izraisītā militārā iebrukuma Ukrainā.

Veselības ministrija informē, ka, saslimstībai samazinoties, no 1. aprīļa tiek atcelti vairākums epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas ierobežošanai. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks. Tāpat paplašinātas pakalpojumu sniedzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības. No 1. aprīļa darba pienākumus klātienē var veikt arī primāri pret Covid-19 nevakcinētas personas. Vienlaikus darba devējam saglabātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darbu pienākumu veikšanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu.

Darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid-19, piemēram, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz šā mācību gada beigām.

Finansiālais atbalsts darba un dzīves uzsākšanai

Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbalsta izmaksu nodrošina NVA, pamatojoties uz personas iesniegumu. Minētā atbalsta mērķis ir finansiālā atbalsta sniegšana nodarbinātību uzsākušajām personām tieši nodarbinātības sākumposmā. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas termiņš ir ierobežots ar vienu mēnesi no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.

Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā ir tiesības vērsties pašvaldības sociālajā dienestā pēc savas izmitināšanas vietas vai dzīvesvietas mājsaimniecībā un lūgt piešķirt šādus pabalstus:

• 109 eiro pirmajai personai un 76 eiro katrai nākamajai personai Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecībā,
• pabalstu krīzes situācijā,
• citu materiālu atbalstu vai sociālos pakalpojumus atbilstoši personas individuālajām vajadzībām.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, saņemot pašvaldības sociālā dienesta izziņu par krīzes situāciju, ir tiesības arī uz atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) darbības programmas ietvaros. Pirmos sešus kalendāra mēnešus Ukrainas civiliedzīvotāji sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību varēs saņemt bez materiālās situācijas izvērtēšanas. EAFVP atbalstu var saņemt vairāk nekā 470 vietās visā Latvijas teritorijā. Aktuālā informācija par atbalsta izdales vietām (tostarp zupas virtuvēm) un darba laikiem atrodama tīmekļvietnē www.atbalstapakas.lv. Viena persona trīs mēnešos var saņemt divas pārtikas pakas, vienu higiēnas un saimniecības preču paku, divas papildu bērnu pārtikas pakas, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem, vienu papildu higiēnas preču paku, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā līdz diviem gadiem. Ģimenes ar sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem var saņemt mācību piederumu paku.

Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanu

Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personas, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji, ja tās var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

Aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbināt farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pienākumu veikšanai vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā. Ukrainas farmaceiti un farmaceitu asistenti Latvijas farmaceita uzraudzībā varētu veikt darbus, kas neietver tiešu klientu apkalpošanu, piemēram, zāļu izgatavošanu, zāļu saņemšanu un kārtošanu aptiekā, zāļu pasūtījumu uz mājām īstenošanu. Ukrainas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem varētu uzticēt tiem sniegt saprotamas konsultācijas citiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas uzturēsies Latvijas teritorijā, veidojot saikni ar Latvijas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 6. marta noteikumiem Nr.149 “Vadītāju reģistrācijas noteikumi pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili” taksometru vadītāju reģistrā reģistrē autovadītāju, kura valsts valodas zināšanas nav zemākas par B līmeņa 1. pakāpi un vadītājam nav reģistrēts vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas autovadītājam, ja tā vadītāja apliecība nav izsniegta Latvijā, ir jāapliecina, iesniedzot attiecīgus dokumentus. Ievērojot minēto, lai reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kam ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.

Izņēmumi atsevišķām profesijām

Ukrainas civiliedzīvotāji kā ārstniecības personas var strādāt, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par reglamentēto profesiju atzīšanu, bet tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas un māsas palīgi var strādāt reģistrētas māsas vadībā, kuras darba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci gadi. Nodarbināt varēs, ja tiks nodrošināta nepieciešamā saziņa (piemēram, ar tulka palīdzību).

Ukrainas civiliedzīvotāji kā farmaceiti un farmaceita asistenti var strādāt, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par reglamentēto profesiju atzīšanu, bet tikai farmaceita tiešā vadībā klātienē.

Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Valsts un pašvaldību darbinieku norīkošana

Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minēto ilgtermiņa vīzu izsniegšanu vai uzturēšanās atļauju piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs institūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus PMLP, norīkošanu saskaņojot ar PMLP. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā). Norīkošana ir skatāma komandējuma vai darba brauciena kontekstā.

Par nodarbināšanas un darba aizsardzības prasībām

Darba līgums slēdzams rakstveidā divos eksemplāros, pēc tā parakstīšanas viens eksemplārs izsniedzams darbiniekam, otrs paliek darba devējam. Darba līgumā var noteikt pārbaudes laiku līdz 3 mēnešiem.

Minimālā darba alga normālā darba laika ietvaros – 500 eiro. Minimālā stundas tarifa likme¹ katru mēnesi ir mainīga atkarībā no normālā darba laika stundu daudzuma attiecīgajā mēnesī. Būvniecībā minimālā bruto alga mēnesī - 780 eiro; minimālā stundas tarifa likme - 4,67 eiro.

Normālais darba laiks - 8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Var noteikt piecu vai sešu dienu darba nedēļu. Arī pie sešu dienu darba nedēļas normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. Var vienoties par nepilnu darba laiku, darba līgumā jābūt noteiktām nepilnā darba laika stundām dienā vai nedēļā.

Var noteikt summētā darba laika organizāciju vai maiņu darbu. Abos gadījumos darbs tiek organizēts ar darba/maiņu grafiku, ar ko jāiepazīstina darbinieks. Summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējs var nodarbināt vairāk nekā 8 stundas dienā un vairāk nekā 40 nedēļā (pieļaujamas 56 stundas nedēļā). Pie summētā darba laika organizācijas ir svarīgs pārskata periods - mēnesis, trīs mēneši, darba koplīgumā – 12 mēneši. Būvniecības nozarē pārskata periods – 6 vai 12 mēneši. Virsstundu darbs tiek noteikts pārskata perioda beigās.

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā - pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums - nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

Darba aizsardzības prasības paredz, ka:

• pirms darba uzsākšanas jāiziet instruktāža un apmācība darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz darba vietu un darba veikšanu. Darba aizsardzības instrukcijām un apmācībai ir jābūt nodarbinātajam saprotamai un piemērotai profesionālajai sagatavotībai;
• darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinātas bīstamības darbos nodarbinātā drošībai un veselībai, izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos, piemēram, darbs augstumā (virs 1,5 m), dažādu kravas celtņu vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām.

Jautājumus par nodarbināšanas noteikumiem, kā arī par rīcību, ja tiek pārkāpti nodarbināšanas noteikumi, varat uzdot: rakstveidā e-pastā [email protected] vai zvanot uz VDI konsultatīvo tālruni: 67186522.

Noderīgi kontakti

Lai sniegtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem vienuviet, darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda izveidotais vienotais informatīvais tālrunis “Palīdzība ukraiņiem Latvijā”: 27380380.

Informāciju par Latvijas sabiedrības piedāvāto atbalstu nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds, balstoties uz Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju izteiktajām iniciatīvām interneta platformā palidziukrainai.lv. Šajā platformā tiek aicināts reģistrēties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas sniegt jebkādu palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, aizpildot anketu. Tāpat tīmekļvietnē atbalsta saņemšanai ir aicināti reģistrēties Ukrainas iedzīvotāji, kuri ierodas Latvijā, bēgot no Krievijas izraisītā kara Ukrainā.

Aktuālo informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem bēgļiem no Ukrainas Rīgas pašvaldībā var saņemt pa bezmaksas diennakts tālruni 80000800 (latviski, krieviski, angliski) vai klātienē Kaļķu ielā 1, Rīgā, darbdienās no plkst. 9.00 līdz 1800.

Ukrainas civiliedzīvotājiem bez maksas ir pieejami visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Tālrunis informācijai: 80001234, no ārvalstu numuriem: +371 67045005.