Lai pareizi aprēķinātu uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtību, nepieciešams precīzi novērtēt tam piederošos kustamos un nekustamos īpašumus. Žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” š.g. marta numurā aplūkotas sertificētu īpašuma vērtētāju atziņas par pamatprincipiem, kas jāņem vērā, cenšoties noteikt savu īpašumu patieso vērtību. Piedāvājam ieskatu dažās grāmatvežiem aktuālākajā – kustamās mantas novērtējuma – niansēs.
Kustamās mantas novērtēšana
Kustamās mantas veidi ir tehnoloģiskās iekārtas, mašīnas un iekārtas, enerģētikas iekārtas, darba mašīnas un instrumenti, informācijas iekārtas, transporta iekārtas, ražošanas un saimnieciskais inventārs. Tā ir aktīvu kopsumma, kas parādās uzņēmuma bilancē. Tās vērtību svarīgi saprast vairākos uzņēmuma attīstības posmos:
- uzņēmuma dibināšanas brīdī;
- tad, kad nepieciešams ņemt kredītu;
- mantojuma un strīdu risināšanas brīdī;
- finanšu atskaišu vajadzībām (t.sk. saistīto personu darījuma brīdī);
- maksātnespējas brīdī;
- uzņēmuma grāmatvedības novērtējuma brīdī.
Viens no sarežģītākajiem kustamās mantas novērtēšanas uzdevumiem ir maksātnespējas situācijā. Nestrādājošas rūpnīcas iekārtu komplekts ir mazāk vērtīgs nekā brīdī, kad uzņēmums vēl darbojās, pat ja nekas cits nav mainījies. Dažādās situācijās atšķiras arī novērtējums uzņēmuma atsevišķo iekārtu summārajai vērtībai, un vērtībai, kāda būtu iekārtu komplektam kā vienotam veselumam. Dažos gadījumos, sadalot uzņēmuma iekārtas atsevišķi, to vērtība nepazeminātos, bet tad, ja iekārtas veido vienotu, automatizētu ražošanas līniju, dalīšanas gadījumā to kopvērtība noteikti krietni samazinātos, skaidro vērtētājs Egons Liepa.
Vērtējot mantu uzņēmumam, kas nonācis maksātnespējas situācijā, tās vērtējums ļoti atkarīgs arī no vispārējā novērtējuma, vai uzņēmumam izdosies atsākt saimniecisko darbību. Ir divas iespējas, kā šāda uzņēmuma mantu uzlūkot un vērtēt – vai tās labākais izmantošanas veids būtu saimnieciskās darbības turpināšana vai vienkārši mantas izpārdošana (tās utilizācijas vērtība).
Protams, iekārtu novērtējums atšķiras arī atkarībā no to vecuma, nolietojuma pakāpes un kalpošanas laika. Piemēram, ja iekārtas paredzamais kalpošanas laiks ir desmit gadu, un tā jau nokalpojusi piecus, tas nozīmē, ka tās vērtība samazinājusies vismaz uz pusi no sākotnējās. Savukārt vēl jāņem vērā arī ekonomiskais faktors – par kādu cenu šo lietoto iekārtu iespējams pārdot. Ekonomiskais faktors nereti sarūk vēl krietni straujāk – kā mēdz sacīt, pat tikko iegādātai automašīnai, tiklīdz ar to izbraukts no salona, vērtība ir samazinājusies jau par 30%.
Vērtējot specializētu komercīpašumu, papildus nekustamā un kustamā īpašuma novērtējumam nevar iztikt arī bez uzņēmuma naudas plūsmas analīzes, uzsver E. Liepa. Ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem, bieži jāvērtē tikai “plika” manta. Jāsaprot, vai šāda manta, kurai nav apgrozījuma un peļņas, ir likvīda.
Reizēm vērtētājiem nākoties saskarties ar situācijām, kad uzņēmuma bilancē ir pārāk optimistiski novērtēta tā aktīvu kopsumma. Šādos gadījumos grāmatvežiem un finansistiem bilanci sakārtot palīdz vērtētāji.
Pilnu rakstu “Īpašuma un mantas vērtējumu ietekmējošie faktori” lasiet žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” š.g. marta numurā.
Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurus ELEKTRONISKI!
Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!
