Par 2023. gada aktuālākajiem tematiem un tendencēm nodokļu tiesību regulējuma jomā ikgadējā preses pasākumā informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen eksperti. Īpaši uzmanība tika pievērsta dažādām izmaiņām un arī nesen pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī tiesu spriedumiem. 

Kas mainīsies patieso labuma guvēju informācijas pieejamībā? 

1 Tiesas spriedums apvienotajās lietās C–37/20 Luxembourg Business Registers un C–601/20 Sovim.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2022. gada 22. novembrī pieņēmusi spriedumu¹, ka situācija, kad ikvienam sabiedrības loceklim ir brīva un neierobežota pieeja informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, nav tiesiska, to saistot ar privātās dzīves (tai skaitā informācijas par mantisko stāvokli) neaizskaramību un tās iespējamu pārkāpumu,” informēja Nauris Grigals, ZAB Sorainen partneris. 

Strīdus objekts lietā starp Luksemburgas valsti un juridisko personu bija 2018. gadā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. direktīvā, kas informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no „ikviena, kurš var pamatot savu leģitīmo interesi”, padarīja par pieejamu „visiem un bez ierobežojuma”. ES Tiesa atzinusi, ka direktīvas norma šajā daļā nav spēkā, jo publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Šāda informācija ļauj potenciāli neierobežotam personu skaitam noskaidrot patiesā labuma guvēja materiālo un finanšu stāvokli. Turklāt iespējamās sekas, ko datu subjektiem var radīt personas datu iespējama ļaunprātīga izmantošana, saasina fakts, ka, tiklīdz šie dati ir kļuvuši publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt, norādīts ES Tiesas izplatītajā paziņojumā.

Interesanti, ka ES Tiesas spriedums attiecas tikai uz direktīvu, bet ne nacionālajiem tiesību aktiem. Līdz ar to arī Latvijas nacionālie tiesību akti, kas patlaban paredz vienu no brīvākajiem piekļuves režīmiem ES, ar spriedumu netiek atcelti, joprojām ir spēkā un ir piemērojami. Jāuzsver, ka ES Tiesa neatceļ un neskar pienākumu identificēt patiesos labuma guvējus un uzņēmumiem (ikvienai juridiskajai personai) sniegt informāciju par tiem. Spriedums neattiecas arī uz finanšu izmeklēšanas iestādēm, kurām joprojām informācija ir publiski pieejama.

Tieslietu ministrija un Uzņēmumu reģistrs (UR) sadarbībā ar Finanšu ministriju vērtē ES Tiesas spriedumu un apsver iespējamos grozījumus tiesību aktos, lai gan teorētiski spriedums šādu pienākumu pat neuzliekot. Tomēr, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām (nacionālajās tiesās, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā), visticamāk, tiks veiktas izmaiņas informācijas par patiesajiem labuma guvējiem piekļuves kārtībā. „Noteikti nevajadzētu ierobežojumus vispārināt un informācijas iegūšanu padarīt atkarīgu no UR administratīvajiem resursiem. Piemēram, nosakot, ka informāciju var iegūt, tikai vēršoties UR pie kāda ierēdņa, kurš šo pamatojumu izvērtē. Ir vairāki tiesību subjekti, kuriem ir nepieciešams identificēt savus klientus (advokāti, notāri, maksātnespējas procesa administratori u.c.) un kuru likumā noteiktais pienākums tādā gadījumā kļūtu neizpildāms. Otrkārt, nedrīkstam aizmirst par uzņēmējiem, kuriem arī ir pienākums identificēt savus darījumu partnerus,” uzsvēra N. Grigals.

Kā kompromisa risinājumu ZAB Sorainen eksperts redz informācijas saņemšanas procedūras padarīšanu nedaudz formālāku, nosakot pienākumu informācijas ieguvējam vismaz autorizēties (izmantojot portālu Latvija.lv), tāpat varētu noteikt pienākumu tiešsaistē norādīt ziņu saņemšanas nepieciešamību. Savukārt noteiktu profesiju pārstāvjiem (jau minētie likuma subjekti un citi, kam informācija nepieciešama darbam, piemēram, žurnālisti) varētu izsniegt vienreizējas atļaujas, pēc kuru saņemšanas piekļuve informācijai vairs netiek ierobežota, ierosināja N. Grigals.

Autortiesības būs jāatalgo taisnīgāk

2 Saeima 12. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā.

Šogad gaidāmi ļoti apjomīgi grozījumi Autortiesību likumā², kas ieviesīs divas ES direktīvas – Digitālā vienotā tirgus direktīvu un Raidorganizāciju direktīvu. Direktīvām bija jātiek ieviestām jau iepriekš, bet atbilstošos likuma grozījumus Saeima izskata tikai patlaban. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas autoru iespējās kontrolēt savu darbu izmantošanu digitālajā vidē, kā arī fundamentāli izmaina līdzšinējos autordarbu licencēšanas un atlīdzības noteikumus, seminārā atklāja Ieva Andersone, zvērināta advokāte, ZAB Sorainen partnere. 

Grozījumi paredz autoriem piešķirt daudz vairāk tiesību darbu komercializēšanā un lielāku aizsardzību nekā līdz šim, savukārt darbu izmantotājiem tas nozīmēs krietni lielāku nenoteiktību (turpmāk būs daudz uzmanīgāk jāplāno autordarbu izmantošanas tiesību iegūšana), atzīmēja I. Andersone. 

Svarīgākās izmaiņas – tiek precizētas autoru tiesības iegūt taisnīgu atlīdzību. Taisnīga atlīdzība nozīmēs atlīdzību, kas samērojama ar ieņēmumiem, ko no darba gūst tā izmantotājs. Līdz ar to, ja līdz šim atlīdzība pārsvarā bija vienreizējs maksājums, nākotnē tie biežāk varētu būt procentu maksājumi no darba izmantotāja gūtajiem ieņēmumiem no darba izmantošanas (vienreizējās atlīdzības opcija gan saglabāsies, tomēr praksē paredzams, ka tā, ticamāk, būs izņēmuma gadījums). Līdz ar to darba izmantotājam būs arī jauns pienākums – ziņot autoram par gūtajiem ieņēmumiem no darba izmantošanas. „Turklāt šis pienākums būs spēkā ne vien tajos gadījumos, kad iegādāta darba izmantošanas licence, bet pat tad, kad ar autortiesībām aizsargāts darbs ticis atsavināts un ir pārdotas visas tā izmantošanas tiesības,” informēja advokāte. 

Tā saucamā dižpārdokļu norma paredz, ka gadījumā, ja jau pēc tiesību uz darbu pārdošanas darba jaunais izmantotājs gūst milzu labumu, necerēti lielus ieņēmumus (darbs kļūst pasaulslavens), darba autoram būs tiesības prasīt lielāku atlīdzību (no šīm tiesībām autors nemaz nevarēs atteikties, piemēram, tās pārdot). Tāpat autoram būs tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja darba izmantotājs autora darbu nemaz neizmanto. 

Grozījumi paredz labas ziņas darba devējiem. Līdz šim, ja darba devējs nebija līgumā iekļāvis punktu, ka darbinieka radītā darba autortiesības pāriet darba devējam, tas varēja nonākt sarežģītā situācijā. Joprojām saglabāsies prezumpcija, ka darbinieka autortiesības saglabājas darbiniekam (ja vien ar līgumu tās nav nodotas darba devējam), taču darba devējs varēs bez maksas izmantot tiesības uz darbu. Otrkārt, pastāv prezumpcija, ka situācijā, kad autors ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un rada darbu šo attiecību ietvaros, tad darba atalgojums kā atlīdzība tiek uzskatīta par samērīgu un taisnīgu. Tāpat likumā tiks paredzēts, ka datorprogrammas autors nevarēs atsaukties uz savām personiskajām jeb morālajām tiesībām atsaukt darbu, piemēram, aizliegt datorprogrammu pilnveidošanu, grozīšanu, kas līdz šim ir bijusi ierasta prakse šajā jomā. 

Tāpat ir vairāki jauni noteikumi par autortiesību izmantošanu digitālajā vidē, jaunas blakustiesības preses izdevējiem (iekasēt atlīdzību par darbu izmantošanu tiešsaistē, piemēram, ja interneta portāls vai cita veida platforma pārpublicē preses rakstu), atsevišķa nodaļa veltīta koplietošanas pakalpojumu sniedzēju atbildībai (interneta platformām, kurās lietotāji augšupielādē darbus, būs jāparūpējas par to, ka no autortiesību subjektiem ir iegūtas atļaujas). Jauni noteikumi attieksies uz kultūras mantojuma institūcijām. 

Nodokļu aktualitātes

Divpadsmit tematus, kas būs aktuāli nodokļu tiesību jomā 2023. gadā, apskatīja Jānis Taukačs, zvērināts advokāts, ZAB Sorainen partneris.

Pirmkārt, 2022. gada beigās tika pieņemta jauna ES direktīva (Padomes direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES), kas paredz lielajām korporācijām ar kopējo apgrozījumu virs 750 miljoniem eiro noteikt minimālo globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā. Direktīva Latvijā būs jāievieš jau šogad. Tāpat tiek skatīts arī normatīvā regulējuma projekts, kas paredz uzņēmumu ienākumu nodokļa piemērošanu lielajām digitālajām kompānijām. Kā atzina J. Taukačs, par šo ieceri gan vēl nav skaidrību, vai tā vispār tiks pieņemta, bet pastāv liela iespējamība – ja pieņems, tad tieši šogad. 

Šogad gaidāmas izmaiņas arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmā pārrobežu darījumiem. Eiropas Komisija 2022. gada nogalē nākusi klajā ar regulējuma projektu, kas paredz trīs galvenās izmaiņas PVN jomā – e–rēķinu un tiešsaistes deklarāciju ieviešanu, kas attiektos uz pārrobežu darījumiem (dalībvalstis saglabās izvēles brīvību, vai šos jauninājumus ieviest arī valsts iekšienē notiekošajiem darījumiem), kā arī vienota PVN numura ieviešanu visai ES.

Pieņemta arī jauna ES direktīva DAC 7 (Eiropas Padomes direktīva (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/E), kas paredz digitālajām platformām pienākumu ziņot savu valstu ieņēmumu dienestiem par digitālajās platformās notiekošajiem darījumiem. Direktīva ar šā gada 1. janvāri ir integrēta Latvijas normatīvajā regulējumā, un jau 2023. gadā interneta platformām būs jāsāk sniegt minētos ziņojumus. 

Tāpat pieņemta jauna ES direktīva (Padomes direktīva (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem), kas nosaka pienākumu tiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un fintech uzņēmumiem, kas neietilpst banku sektorā, sniegt nodokļu administrācijām informāciju par visiem pārrobežu maksājumiem ES ietvaros, ja maksājumi vienam saņēmējam pārsniegs noteiktu darījumu skaitu (25 darījumus ceturksnī).

Vēl Eiropas Komisija decembrī publicējusi jaunas ES direktīvas (DAC 8) projektu, kas nosaka pienākumu starpniekiem, kas strādā ar kriptovalūtām, ziņot valstu ieņēmumu dienestiem par notikušajiem darījumiem.

Savukārt direktīvas projekts, kas paredz novērst tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanu nodokļu vajadzībām (plānots, ka tas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī), paredz noteikt pienākumu izvērtēt šo uzņēmumu ekonomisko būtību; ja tāda nepastāv, tad nodokļu administrācijas varēs tos ignorēt nodokļu piemērošanas vajadzībām. 

Redakcijas piezīme: Jau iepriekš savā blogā (https://taukacs.blog/) J. Taukačs norādījis, ka jāuzmanās tiem uzņēmumiem, kam piepildās trīs kritēriji: vismaz 75% ieņēmumu uzņēmums gūst no dividendēm, procentiem, autoratlīdzības vai kapitāla daļu atsavināšanas (pasīvie ieņēmumi); pārrobežu darījumi un vismaz 60% ieņēmumu vai vismaz 60% bilances vērtības veido īpašums (kas nav nauda vai kapitāla daļas) ārpus čaulas kompānijas valsts, kas ir vismaz 1 milj. eiro vērtībā; administrācijas un būtiskāko lēmumu pieņemšanas funkcija ir nodota ārpakalpojumam. Visiem uzņēmumiem, kam piepildās šie trīs kritēriji, būs jaunas ziņošanas prasības nodokļu administrācijai par to ekonomisko būtību, un šis ziņojums būs automātiski pieejams visu ES valstu nodokļu administrācijām.

Runājot par aktualitātēm Latvijas mērogā, J. Taukačs vērsa uzmanību uz grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām” projektu, kas paredz reformēt nodokļu maksātāju reitingu sistēmu. Plānots, ka tā būs publiski pieejama un no 2024. gada 1. janvāra aizstās Padziļinātās sadarbības programmu. 

ZAB Sorainen nodokļu aktualitātēm veltītajās ziņās arī minēts, ka jaunais reitinga risinājums nodrošinās, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais nodokļu maksātāju reitings tiks atspoguļots trīs līmeņos.

Pirmais līmenis – VID tīmekļvietnē publiskotais VID noteiktais nodokļu maksātāja reitinga kopējais novērtējums, kas apzīmēts ar latīņu alfabēta burtiem – A, B, C utt.

Otrais līmenis – VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nodokļu maksātājam pieejamā informācija par individuālajiem raksturojošiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot konkrētā nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu.

Trešais līmenis – VID EDS nodokļu maksātājam detalizēti pieejamā informācija par kritērijiem, pēc kuriem ir noteikti konkrētie individuālie nodokļu saistību izpildes raksturojošie rādītāji. Daļai no šiem rādītāju kritērijiem būs pieejami paskaidrojoši pārskati, kuri parādīs konkrētus problemātiskos aspektus vai neatbilstības nodokļu maksātāju datos. Tādējādi nodokļu maksātājam būs radīta iespēja saprast, kurās jomās ir nepieciešams nodokļu saistību izpildes līmeņa uzlabojums, kā rezultātā tas palīdzēs tam sasniegt labāku vērtējumu.

VID publiskotajam nodokļu maksātāju reitingam būs informatīvs raksturs, un tas nebūs ne administratīvs akts, ne arī faktiskā rīcība, kas būtu apstrīdama un pārsūdzama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau minētais grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām” projekts paredz arī VID tiesības veikt nodokļu uzrēķinus tiem uzņēmumiem, kas maksā pārāk zemas algas, salīdzinot ar valstī vidējo atalgojumu attiecīgajā profesijā. Plānots, ka no uzņēmuma vispirms tiks prasīts pamatojums, kāpēc alga ir tik zema, bet, ja uzņēmums to nesniegs vai šis skaidrojums VID neapmierinās, dienests varēs aprēķināt uzņēmumam papildus maksājamo nodokļu summu. 

Tāpat paredzamas aktivitātes arī attiecībā uz uzņēmumu pārejas jautājumiem. „Sagaidāmi vairāki svarīgi tiesas spriedumi šajā jomā, kas sistēmu sakārtos. Līdzšinējā VID pieeja šajā jautājumā, manuprāt, ir pārāk agresīva,” uzskata nodokļu eksperts.

Sagaidāms arī, ka 2023. gadā liela daļa nodokļu strīdu virzīsies no administratīvā procesa uz kriminālprocesu, attiecīgi – sodi kļūst arvien bargāki. „Aizvadītā gada decembrī, piemēram, tika pieņemts spriedums, kurā par aplokšņu algu izmaksu un nodokļu nenomaksu 180 000 eiro apmērā vainīgajam piemērots sešus gadus ilgs reāls cietumsods,” brīdināja J. Taukačs.

Pieņemta jauna Padomes regula (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai, kas paredz arī enerģētikas uzņēmumu virspeļņas aplikšanu ar papildu nodokli. Katra ES dalībvalsts varēs pati izvēlēties, kādā apjomā šādu nodokli ieviest. „Šajā ziņā ļoti svarīga būs Finanšu ministrijas nostāja, kā to realizēt,” norādīja J. Taukačs. Arī Latvijā ir uzņēmumi, uz kuriem šāds nodoklis varētu attiekties, piemēram, Latvijas Gāze, Latvenergo, vēja parku īpašnieki. 

Visbeidzot, šogad Latvijā paredzamas izmaiņas nodokļu normatīvajā regulējumā arī attiecībā uz ilgtspējas un zaļā kursa ieviešanu, kuru mērķis būs šādu projektu veicināšana, piemēram, ar PVN vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem atbalstot energoefektīvu ēku būvniecību un rekonstrukciju, līdzīgi kā tas notiek citās ES dalībvalstīs.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada februāra (116.) numurā.