0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASKas jauns top būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos?

Kas jauns top būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos?

Būvju īpašniekiem skaidrāku, ātrāku un saprotamāku kadastrālās uzmērīšanas procesu paredz Ministru kabineta noteikumu projekts „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. To plānots skatīt 10. janvāra Ministru kabineta sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Valsts zemes dienestā, kas izstrādājis šos noteikumus, noteikumu projektā paredzēts, piemēram, digitalizēt grafiskos materiālus, par trešdaļu samazināt  būves kadastrālās uzmērīšanas laiku, apstrīdēt Valsts zemes dienesta uzmērītāja sastādito aktu par būves nolietojumu jau pirms būves nolietojuma reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, dot iespēju deklarēt būvē esošos labiekārtojumus, kas tiks ņemti vērā, aprēķinot būves kadastrālo vērtību u.c. Valsts zemes dienesta  (VZD) sagatavotajā anotācijā teikts, ka noteikumu projekts paredz šādu kārtību. - Noteikt dokumentus, kādus…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Būvju īpašniekiem skaidrāku, ātrāku un saprotamāku kadastrālās uzmērīšanas procesu paredz Ministru kabineta noteikumu projekts „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. To plānots skatīt 10. janvāra Ministru kabineta sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Valsts zemes dienestā, kas izstrādājis šos noteikumus, noteikumu projektā paredzēts, piemēram, digitalizēt grafiskos materiālus, par trešdaļu samazināt  būves kadastrālās uzmērīšanas laiku, apstrīdēt Valsts zemes dienesta uzmērītāja sastādito aktu par būves nolietojumu jau pirms būves nolietojuma reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, dot iespēju deklarēt būvē esošos labiekārtojumus, kas tiks ņemti vērā, aprēķinot būves kadastrālo vērtību u.c. Valsts zemes dienesta  (VZD) sagatavotajā anotācijā teikts, ka noteikumu projekts paredz šādu kārtību. - Noteikt dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz VZD, lai uzsāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu, VZD rīcībā esošo dokumentu izmantošanu, būves kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, kā arī termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana. - VZD nekonstatēs patvaļīgās būvniecības pazīmes un nereģistrēs tās Kadastra informācijas sistēmā. Šī funkcija paliks tikai pašvaldību būvvaldes kompetencē. VZD, veicot kadastrālo uzmērīšanu, iegūs būves raksturojošos datus, veiks mērījumus, noteiks būves nolietojumu, sagatavos būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, kurā, atšķirībā no esošās situācijas, netiks konstatētas atkāpes no būvniecību pārraugošās pašvaldības institūcijas apstiprinātā būvprojekta vai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtā dokumenta. Kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājiem nebūs vēlreiz jāgriežas VZD, lai dzēstu patvaļīgas būvniecības pazīmes, kas tiem ietaupīs laiku un līdzekļus. Tiks novērsta iestāžu funkciju pārklāšanās, kā arī atvieglotas VZD kadastrālās uzmērīšanas procesā noteiktās darbības. - Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi noteiks, ka VZD divu mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas izsniegs pašvaldībām informāciju par būvēm un telpu grupām, kurām Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta patvaļīgas būvniecības pazīme, un pēc informācijas izsniegšanas pašvaldībām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās patvaļīgas būvniecības pazīmes dzēsīs.Tā kā patvaļīgas būvniecības pazīmes Kadastra informācijas sistēmā nereģistrēs, bet jau reģistrētās dzēsīs, tad turpmāk kadastrālās uzmērīšanas lietā patvaļīgas būvniecības pazīmes nenorādīs un persona varēs ierakstīt ēku (būvi) zemesgrāmatā. Patvaļīgas būvniecības konstatēšana paliks pašvaldības būvvaldes kompetencē, kas kontrolēs būvdarbu atbilstību normatīvo aktu prasībām pirms ēkas (būves) pieņemšanas ekspluatācijā un neatbilstības gadījumā nepieņems ēku (būvi) ekspluatācijā. Noteiktā kārtībā apstiprināts akts par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā ir viens no dokumentiem, pamatojoties uz kuru ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 17.pantam. - VZD vairs nebūs kā atsevišķs pakalpojums būves neesības konstatēšana dabā. Būvju neesību dabā VZD konstatēs tikai kadastrāli uzmērot citu būvi. Turpmāk būves neesības konstatēšana būs pašvaldības būvvaldes kompetencē. Ar šo regulējumu tiks sakārtota praksē esošā situācija, ka būves neesību konstatē gan pašvaldības būvvalde, gan VZD. Tādā veidā tiks novērsta iestāžu funkciju dublēšanās, tiks optimizēts būves neesības konstatēšanas un dzēšanas process. - Būves apsekošanu varēs veikt arī tikai tajā būves daļā, kur ir veiktas faktiskās izmaiņas (rekonstrukcija vai renovācija), pie nosacījuma, ja ierosinātājs rakstveidā apliecina, ka pārējā būves daļā  nav veiktas izmaiņas kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas. Ierosinātājam būs jāmaksā tikai par faktisko būves apsekošanas apjomu. - Ēkas nolietojums, papildus uzmērītāja subjektīvajam vērtējumam, tiks noteikts, izmantojot arī normatīvo nolietojumu un faktisko kalpošanas ilgumu, kas ēkas nolietojuma noteikšanu padarīs objektīvāku. Noteikumu projekts paredz, ja ierosinātājs nepiekrīt aktā par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu (turpmāk – akts par nolietojumu) norādītajai informācijai, viņam būs tiesības viena mēneša laikā iesniegt būvniecības jomā sertificēta speciālista aktu par nolietojumu, kas uzmērītāja sagatavotā akta vietā ir izmantojams ēkas nolietojuma noteikšanai. Saņemot informāciju no sertificētiem speciālistiem, ka aktu par nolietojumu vidējais sagatavošanai laiks ir trīs nedēļas un, ņemot vērā to, ka būves kadastrālo uzmērīšanu (apsekošanu apvidū, grafisko dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju) var veikt 22 darba dienu laikā, iesniedzējam šo noteikumu minētais termiņš ir pietiekams, lai saņemtu no būvniecības jomā sertificēta speciālista aktu par nolietojumu un to iesniegtu uzmērītājam. Nosakot šo regulējumu, ierosinātājam būs iespēja apstrīdēt VZD uzmērītāja sastādīto aktu par nolietojumu jau pirms būves nolietojuma reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā. - Ja VZD rīcībā par ēku ir arhīva dokumenti, kas neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajām kadastra dokumenta prasībām, ierosinātājam būs tiesības ierosināt ēkas datu aktualizāciju bez tās apsekošanas apvidū, ja viņš apliecinās, ka kopš pēdējās pilnās inventarizācijas būve nav pārbūvēta. Turpmāk nebūs obligāti jāierosina pilna ēkas kadastrālā uzmērīšana, kas dod būves īpašniekam  iespēju aktualizēt datus no VZD rīcībā esošajiem dokumentiem, kas ir lētāks  un ātrāks process, vai ierosināt jaunu būves kadastrālo uzmērīšanu. - Turpmāk būves kadastrālo uzmērīšanu varēs veikt daudz īsākā termiņā, t.i., būves kadastrālo uzmērīšanu ir paredzēts veikt 22 darba dienu laikā vai rakstveidā ar ierosinātāju vienojoties par garāku termiņu, ja tiek uzmērīta inženierbūve vai ēka ar kopējo būvtilpumu virs 5000 m3. Ja tiek uzmērīta ēka ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3, valsts noslēpuma statusam atbilstoša ēka vai telpu grupa vai tiek aktualizēts ēkas nolietojuma procents, tas ir jāveic līdz 15 darba dienām. Tāpat  noteikumu projekts paredz, ka līdz 10 darba dienām ir jāveic būves kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū. Samazinot izpildes termiņus, ātrākā termiņā tiek veiktas kadastrālās uzmērīšanas darbības, neieguldot papildus izmaksas. - Informāciju par labiekārtojumiem iegūs no akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā, vai cita pašvaldības izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai nojaukšanu, inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta dokumenta vai  ierosinātāja aizpildītas un parakstītas labiekārtojumu anketas, ja ēka nav pieņemta ekspluatācijā vai ierosinātāja rīcībā nav augstāk norādītā pašvaldības izsniegtā vai apstiprinātā dokumenta, kā arī gadījumā, ja Kadastra informācijas sistēmā ir jau reģistrēti dati par labiekārtojumiem, bet tajos ir nepieciešams veikt precizējumus, dzēšot vai reģistrējot jaunus labiekārtojumus. Šis regulējums ierosinātājiem paredz jaunas tiesības – iespēju deklarēt būvē esošos labiekārtojumus, kas tiks ņemti vērā, aprēķinot būves kadastrālo vērtību. Veicot labiekārtojumu reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā, sabiedrībai būs pieejamāki un pilnīgāki būves raksturojošie dati. Būvē esošie labiekārtojumi ir svarīgi dati būvju kadastrālās vērtēšanas pilnveidošanā, tiem būs liela ietekme uz būves kadastrālo vērtību. Daļa no labiekārtojumu veidiem ir jau reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, bet attīstoties tehnoloģijām, tiek iegūti jauni labiekārtojuma veidi, piemēram, internets. - Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālajā uzmērīšanā veic tādas pašas darbības kā jebkurai citai būvei, izņemot to, ka šāda statusa ēkām veic tikai ārējo apsekošanu, netiek iegūti ēkas attēli ar fotoaparatūru vai citu aparatūru. No ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem un ārējā apsekošanā iegūtajiem mērījumiem iegūst ēkas raksturojošos rādītājus.  Valsts noslēpuma statusam atbilstošām ēkām netiek gatavoti stāva plāni, telpu grupas plāni un inženierbūves plāni, un atšķirībā no citām būvēm telpu grupu lietošanas veidu nosaka atbilstoši ēkas galvenajam veidam. - Kultūrvēsturiskas ēkas ir valsts un pašvaldību aizsardzībā esošas ēkas. Tādējādi tiek precīzāk izteikta šo ēku statusa noteikšanas būtība, ņemot vērā to, ka kultūrvēsturiskām ēkām var tikt piešķirts gan valsts nozīmes, gan vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss. - Noteikumu projektā iekļauta norma, kas paredz, ka Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība informē pašvaldības būvvaldi par būves vai telpu grupas izmantošanu pretēji Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajam telpu grupas lietošanas veidam, ja būve vai telpu grupa ir nodota ekspluatācijā un tajā tiek veikta būves vai tās daļas kadastrālā uzmērīšana. - Lai Kadastra informācijas sistēmā nodrošinātu veiksmīgu būvju kadastrālo vērtību pārrēķinu pēc 2012.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā jaunās kadastrālo vērtību bāzes saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.443 „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2012.gadam”, paredzēts, ka noteikumu projektā iekļautais jaunais labiekārtojumu klasifikators Kadastra informācijas sistēmā tiks ieviests līdz 2012.gada 31.martam. Kā plz.lv asptiprināja VZD, ja Ministru kabineta sēdā noteikumu projekts tiek apstiprināts, tas stājas spēkā pēc tā publicēšanas Latvijas  Vēstnesī. Vairāk par topošo noteikumu projektu Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā, šeit.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: