Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kad pietiekami daudziem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas, nācās atskārst, ka tie ir valstij parādā noteiktu nodokļu summu, kas jāatmaksā, šogad neapliekamā minimuma aprēķinā ieviesti daži "knifi", kam būtu jāveicina, lai nākamgad šādu situāciju skaits būtu mazāks. Vienlaikus savas korekcijas neapliekamā minimuma piemērošanā ievieš arī neparastā un iepriekš neparedzētā situācija ar uzņēmumu dīkstāvi. Par šiem aspektiem "Bilances Akadēmijas" seminārā "Aktualitātes grāmatvežiem krīzes apstākļos" 8. aprīlī stāstīja Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore.

Neapliekamo minimumu mākslīgi samazina

Neapliekamā mininuma aprēķināšanā, kā nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. pants, tiek ņemti vērā personas visi gada ieņēmumi, izņemot vienīgi:

• IIN likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus
• saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu
• ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli

2020. gadā maksimālais neapliekamais minimums no iepriekšējiem 250 eiro mēnesī palielināts līdz 300 eiro (tiek piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī, pēc tam pakāpeniski samazinās līdz nullei ienākumiem, kas sasniedz 1200 eiro mēnesī). Taču ir viena nianse - šogad neapliekamais minimums likumā ir noteikts tieši gadam (3600 eiro), nevis atsevišķam mēnesim. Tas ir viens no šogad ieviestajiem mehānismiem, kā samazināt to darbinieku skaitu, kam pēc gada nāksies piemaksāt valstij IIN, kas rastos nepareizi (par lielu) piemērota neapliekamā minimuma gadījumā.

Darbinieks var izvēlēties piemērot arī mazāku neapliekamo minimumu vai no tā vispār atteikties, taču tam ir jābūt norādītam VID EDS, jo gada pēdējiem pieciem mēnešiem VID ņem vērā to neapliekamo minimumu, kāds tika piemērots gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, un to, ka minimums ticis atcelts vai samazināts, VID var redzēt tikai no EDS, skaidro M. Grebenko. Turklāt ir iespējama vēl viena situācija:

"Ja VID ienāk informācija, ka darbinieks ir kaut kur saņēmis ievērojamu naudas summu, dienests var ātri atsūtīt informāciju grāmatvedim/darba devējam, ka šim darbiniekam tiek atcelts tas neapliekamais minimums, kas bija paziņots uz 1. janvāri," saka M. Grebenko.

Tāpat svarīgi laicīgi (VID noteiktajā datumā - parasti februāra pirmā darba diena) nosūtīt VID paziņojumu par iepriekšējā gadā darbiniekam izmaksātajām summām (citādi VID ir grūti noteikt vidējos mēneša ieņēmumus un prognozējamā neapliekamā minimuma apmēru, kas vēlāk, saņemot paziņojumu, ir jāpārrēķina), pretējā gadījumā ir iespējams saņemt arī sodu no VID.

Interesanti, ka neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulā ieviests papildus koeficients 1,09, kas mākslīgi par 9% palielina darbinieka ienākumus, tādējādi samazinot prognozējamā neapliekamā minimuma summu - tas darīts ar mērķi samazināt to cilvēku skaitu, kas lielāku faktisko ienākumu (nekā sākotnēji prognozēts) rezultātā pēc gada paliek valstij parādā IIN atmaksu (lai vairāk būtu to, kas tiesīgi saņemt no valsts pārmaksu, nevis piemaksāt klāt).

Dīkstāves un neapliekamais minimums

Savas korekcijas neapliekamā minimuma aprēķinos ievieš arī daļā uzņēmumu ieviestās dīkstāves situācijas. Dīkstāves pabalstiem uz neapliekamā minimuma aprēķinu gan nekādas ietekmes nav, jo tie netiek aplikti ar nodokli. Taču ir iespējama situācija, kad, piemēram, dīkstāve iestājās marta vidū, tad par mēneša pirmo daļu darbiniekiem tika aprēķinātas algas, bet par otro daļu - izmaksāti dīkstāves pabalsti. Kā šādā situācijā tiks piemērots neapliekamais minimums? "VID nonāca pie viedokļa, ka martā pie izmaksātās algas drīkst piemērot visa mēneša neapliekamo minimumu," skaidro M. Grebenko. Tātad dīkstāves situācijā neapliekamais minimums un atvieglojumi tiek piemēroti par visu mēneša summu pilnā apmērā, nevis tikai proporcionāli par tām dienām, kad darbinieks bija nodarbināts.

Visu semināru "Aktualitātes grāmatvežiem krīzes apstākļos" iespējams noskatīties "Bilances Akadēmijas" mājaslapā.