No 2020. gada stājušās spēkā vairākas svarīgas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā darījumiem starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vienas no būtiskākajām izmaiņām skar preču piegādes plānotam pircējam uz noliktavu citā dalībvalstī - tās ir situācijas, kad pircēja identitāte un PVN identifikācijas numurs preču transportēšanas vai nosūtīšanas laikā ir zināmi un pircējam ir tiesības pēc saviem ieskatiem preces no noliktavas izņemt, iegūstot īpašumtiesības uz precēm.

Kas ir mainījies?

Iepriekšējais regulējums noteica, ka uzņēmums, kurš transportējis preces no vienas dalībvalsts uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, ir atbrīvots no PVN nomaksas savā dalībvalstī, bet dalībvalstī, kurā preces tiek ievestas, šādam uzņēmumam ir jādeklarē PVN par preču iegādi, tātad arī jāievēro PVN prasības ievešanas dalībvalstī (PVN maksātāja reģistrācija, PVN deklarācijas iesniegšana un par preču iegādi Kopienas iekšienē piemērojamā PVN norādīšana PVN deklarācijā).

Jaunās izmaiņas (Padomes Direktīva (ES) 2018/1910 - grozījumi PVN direktīvā) atbrīvo uzņēmumus, kas pārvieto preces uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, no pienākuma ievērot šīs (otrās) valsts PVN prasības. Jāņem vērā, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad plānotais pircējs ir identificēts un zināms, nevis, ja preces tiek pārvietotas, vēl nezinot plānoto pircēju.

Pieņemtais risinājums paredz, ka preču pārvietošana minētajā situācijā vēl nav uzskatāma par preču piegādi vai preču iegādi ES iekšienē. Līdz ar to ar PVN apliekama preču iegāde otrā dalībvalstī notiek tikai tajā brīdī, kad pircējs iegūst īpašumtiesības uz precēm (izņem tās no noliktavas). 

Tomēr ir virkne nosacījumu, kas jāievēro, lai šādu, vienkāršotu režīmu varētu piemērot:

• gan piegādātājam, gan plānotajam pircējam jābūt nodokļa maksātājiem;
• piegādātājam nav pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas, un tam nav pastāvīgas iestādes šajā dalībvalstī;
• piegādātājs reģistrē preču nosūtīšanu/transportēšanu reģistrā;
• preces tiek transportētas no vienas dalībvalsts uz citu, lai vēlāk un pēc tam, kad tās saņēmis plānotais pircējs, preces piegādātu attiecīgajā dalībvalstī;
• piegādātājs savā kopsavilkuma paziņojumā, ko iesniedz par laikposmu, kurā veikta preču transportēšana, norāda plānotā pircēja PVN identifikācijas numuru (tikai to, preču vērtība nav jānorāda);
• plānotais pircējs ir identificēts PVN nolūkā tajā dalībvalstī, uz kuru preces tiek pārvietotas;
• nosūtīšanas vai transportēšanas sākumā piegādātājam ir zināma plānotā pircēja identitāte un PVN identifikācijas numurs;
• preces tiek transportētas no vienas dalībvalsts uz citu, tādējādi no vienkāršošanas izslēdzot importu, eksportu un piegādi vienas dalībvalsts teritorijā.

Tāpat pastāv arī citi pienākumi, kuru neievērošanas gadījumā vienkāršoto risinājumu vairs nevar piemērot, piemēram, plānotā pircēja pienākums reģistrā, kas viņam jāveido, norādīt viņam paredzēto preču aprakstu un daudzumu.

Vispārīgas situācijas piemērs

1) Uzņēmums A, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī Nr. 1 (un nevis dalībvalstī Nr. 2), janvārī saskaņā ar režīmu preču piegādei uz noliktavu transportē preces uz dalībvalsti Nr. 2. Minētās preces ir paredzētas uzņēmumam B, kurš ir identificēts (veic uzņēmējdarbību vai citādi) dalībvalstī Nr. 2.

2) Tā paša gada septembrī uzņēmums B iegūst īpašumtiesības uz precēm vai uz daļu no tām.

3) B var preces izmantot, piem., savā ražošanas procesā vai pārdot tās tālāk C (situācija ilustrēta grafikā). C statuss (nodokļa maksātājs vai privātpersona) un viņa pastāvīgās darbības vieta / dzīvesvieta paši par sevi nav būtiski, lai piemērotu noteikumus par režīmu preču piegādei uz noliktavu.

PVN attiecībā uz režīmu preču piegādei uz noliktavu:

• Janvārī uzņēmumam A savā reģistrā ir jānorāda preču transportēšana (PVN direktīvas (PD) 17.a panta 2. punkta d) apakšpunkts un 243. panta 3. punkta pirmā daļa, kā arī PVN Īstenošanas regulas (ĪR) 54.a panta 1. punkts).

• Savā kopsavilkuma paziņojumā uzņēmumam A ir jānorāda uzņēmuma B PVN identifikācijas numurs, jo uzņēmums B ir persona, kurai ir sūtītas preces saskaņā ar režīmu preču piegādei uz noliktavu (PD 17.a panta 2. punkta d) apakšpunkts un 262.panta 2. punkts).

• Janvārī plānotajam pircējam savā reģistrā ir jānorāda preču ievešana noliktavā (PD 243.panta 3. punkta otrā daļa un ĪR 54.a panta 2. punkts). Ja plānotais pircējs nav noliktavas turētājs, tad saskaņā ar ĪR 54.a panta 2. punkta otro daļu ievešanas datums nav jāreģistrē plānotā pircēja reģistrā. Attiecīgā datuma norāde nodokļu iestādēm tādā gadījumā jāatrod noliktavas turētāja jeb trešās puses reģistrā (kas veidots nodokļu vai komerciālos nolūkos, sk. 2.5.19. iedaļu). Ir uzskatāms, ka septembrī uzņēmums A veic no nodokļa atbrīvotu preču piegādi Kopienas iekšienē dalībvalstī Nr. 1, savukārt uzņēmums B veic preču iegādi Kopienas iekšienē dalībvalstī Nr. 2 (PD 17.a panta 3. punkts).

• PVN kļūst iekasējams ne vēlāk kā 15. oktobrī (PD 67. un 69. pants).

• Uzņēmumam A savā PVN deklarācijā jānorāda piegāde Kopienas iekšienē un jāiekļauj darījums savā kopsavilkuma paziņojumā, norādot uzņēmumu B kā preču pircēju, kā arī summu, kurai uzliek nodokli par attiecīgo piegādi Kopienas iekšienē.

• Uzņēmumam B savā PVN deklarācijā jānorāda maksājamā PVN summa par preču iegādi Kopienas iekšienē.

• Uzņēmumam A jāiekļauj nepieciešamās norādes savā reģistrā, lai atjauninātu tajā esošo informāciju (PD 243. panta 3. punkta pirmā daļa un ĪR 54.a panta 1. punkta 1.apakšpunkts).

• Uzņēmumam B savā reģistrā jānorāda iegādātās preces, kad uzņēmums B kļūst par to īpašnieku (PD 243. panta 3. punkta otrā daļa un ĪR 54.a panta 2. punkta 1.apakšpunkts).

Citas piezīmes

• No noliktavas izņemto preču piegāde no uzņēmuma B saņēmējam C tiek veikta saskaņā ar citiem noteikumiem (“iekšzemes” piegāde dalībvalstī Nr. 2, piegāde Kopienas iekšienē, eksports) un ir ārpus režīma preču piegādei uz noliktavu vienkāršošanas pasākuma darbības jomas.