Sākot ar 2021. gadu plānota jaunā grāmatvedības likuma spēkā stāšanās – par galvenajām likumprojektā paredzētajām izmaiņām no pašreiz spēkā esošā likuma žurnāla “Bilance” konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” 29. novembrī informēja Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Vairākas izmaiņas skars attaisnojuma dokumentiem piemērojamās prasības.
Valodas prasības
Grāmatvedības reģistriem un attaisnojuma dokumentiem veltītajā likuma sadaļā papildus tiks iekļauts skaidrojums, ko nozīmē vienkāršā ieraksta sistēma, un ko – divkāršā ieraksta sistēma.
Likums “Par grāmatvedību” nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistrā jāizdara latviešu valodā. “Iespējams, kādā starptautiska mēroga uzņēmuma grāmatvedības programmatūrā aiļu nosaukumi nav latviešu valodā, taču no likuma izriet pienākums grāmatvedības reģistrā latviski veikt tieši satura ierakstus. Turklāt, ja nepieciešams, ir iespēja papildus latviešu valodas ierakstam veikt ierakstu arī vēl kādā citā valodā,” skaidroja A. Priede. Attiecībā uz attaisnojuma dokumentos lietojamo valodu likumā nekādas prasības netikšot noteiktas, tāpēc “attaisnojuma dokumentus var izdot arī citā valodā, ja saimnieciskā darījuma partneris ir ārvalstu persona”. Savukārt gada pārskatam jābūt latviešu valodā – tas izriet gan no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma, gan no Valsts valodas likuma, atgādina A. Priede.
Mazāk norādāmās informācijas
Pašos attaisnojuma dokumentos arī saturiski paredzētas dažas izmaiņas. Lai samazinātu uzņēmumiem administratīvo slogu, tajos vairs nebūs jānorāda adrese, kā arī nebūs jānorāda saimnieciskā darījuma pamatojums.
Tā kā ne visi saimnieciskajā darījumā iesaistītie ir uzņēmumi, uzņēmuma jēdziens likumā tiks aizstāts ar “saimnieciskā darījuma dalībnieka” jēdzienu. Te ņemts vērā fakts, ka ārēja attaisnojuma dokumenta autors vai saņēmējs var būt arī tāda fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību – šajā gadījumā likums pieprasa norādīt tikai šīs personas vārdu un uzvārdu (personas koda, kā arī adreses norādīšana nav obligāta). Tomēr esot jāatceras, ka šāda prasība ir tikai saskaņā ar Grāmatvedības likumu, un vienmēr jāseko līdzi, vai kāds cits likums (piemēram, likums “Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli”) nepieprasa norādīt plašāku informācijas apjomu par šo fizisko personu.
Vairāki attaisnojuma dokumenti turpmāk varēs nesaturēt rekvizītu “paraksts”:
- rēķins;
- konta izraksts;
- dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam preču piegādei (preču piegādes dokumentu) vai pakalpojumu pieņemšanai (pieņemšanas – nodošanas aktu), ja tas satur arī attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus, sagatavots elektroniski un preču saņēmējs vai pakalpojuma sniedzējs to elektroniski apliecinājušas uzņēmumu vadītāja noteiktajā kārtībā;
- kases čeks;
- papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta elektroniska kopija (skenētas kopijas vai digitāla fotoattēla veidā vai izdruka, izdrukas kopija)
Tāpat likumprojekts, atšķirībā no šobrīd spēkā esošā regulējuma paredz arī to, ka prasības par attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa rēķins, strukturēts elektroniskais rēķins) izstrādāšanai un noformēšanai. “Tas nozīmē, ka, piemēram, gatavojot PVN rēķinu, jums vairs nebūs jāver vaļā Grāmatvedības likums un jāskatās, kādiem rekvizītiem ir jābūt šajā rēķinā, lai tas būtu uzskatāms arī par attaisnojuma dokumentu. PVN rēķinam saistošs būs vienīgi likums “Par pievienotās vērtības nodokli” – ja rēķins būs izveidots atbilstoši šī likuma prasībām, tas tiks uzskatīts par attaisnojuma dokumentu. Tieši tas pats sakāms uz strukturēto elektronisko rēķinu – primārs būs strukturēto elektronisko rēķinu standarts un tajā noteiktās prasības,” skaidroja A. Priede.
Visbeidzot, mainīsies arī attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš – ja šobrīd tas ir 15 dienas, pēc jaunā likuma spēkā stāšanās tās būs 20 dienas pēc attiecīgā mēneša beigām (termiņš mainījies, jo tas saskaņots ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118.pantā noteikto PVN deklarācijas iesniegšanas termiņu).
