0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIKas par parādu noilgumu jāņem vērā kreditoriem un parādniekiem?

Kas par parādu noilgumu jāņem vērā kreditoriem un parādniekiem?

Foto: energepic.com, Pexels.com

Kreditoriem komercdarījumā ir jāņem vērā, ka noilguma termiņš ir trīs gadi un termiņa tecējumam ir jāseko, lai pēc nepieciešamības noilgumu varētu laikus pārtraukt ar atgādinājumu parādniekam, iesaka advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists Aleksandrs Kogucs  un  zvērināts advokāts Vigo Krastiņš žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā publicētajā rakstā  “Par noilguma termiņa iestāšanās sekām strīdos, kas izriet no komercdarījumiem”.

Saskaņā ar judikatūru kreditora atgādinājumam ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi.

Kreditora rīcībā ir jābūt pierādījumiem par atgādinājuma izsniegšanu parādniekam vai par atgādinājuma nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā.

Savukārt parādniekiem komercdarījumā, saņemot pretenziju par parāda samaksu, ir jāpārliecinās, vai saistībai, kas minēta kreditora prasījumā, nav iestājies trīs gadu noilguma termiņš un vai tas šo trīs gadu laikā nav bijis pārtraukts.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1906. pantu noilgums ir pārtraukts cita starpā ar kreditora prasības atzīšanu. Civillikuma komentāros ir sniegts šāds skaidrojums par parādnieka darbībām, kas liecina par kreditora prasījuma atzīšanu: “Šāda atzīšana var izpausties parāda dzēšanas uzsākšanā, samaksājot daļu vai nododot kādu no vairākām lietām.  Tā var izpausties dokumentos vai izteikumos, no kuriem izriet, ka kreditora prasījumi ir pamatoti, kā arī lūgumā pagarināt parādu dzēšanas termiņu un citās darbībās.”

Tāpat noilgums ir pārtraukts, ja kreditors ir jau cēlis prasību tiesā vai šķīrējtiesā vai nosūtījis parādniekam atgādinājumu par saistību izpildi.

Turklāt jāatceras Civillikuma 1911. pants, kas nosaka: ja parādnieks aiz kaut kāda iemesla tomēr izpilda noilgušu prasījumu, tad viņam nav tiesību prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš tam izpildījis. Civillikuma komentāros ir sniegts šāds skaidrojums: “Noilgums (..) var izbeigt pilnīgi pamatotu tiesību tādēļ, ka tiesīgā puse nav rīkojusies likumā noteiktajā termiņā. Parādnieks kreditora neizdarības dēļ faktiski ir kaut ko ieguvis, taču jau uz likumiska pamata. Ja nu parādnieks, noilguma iestāšanos nenoskaidrojis vai citu apstākļu dēļ savu “bijušo” pienākumu tomēr izpilda, tad (..) izpildīto nevar prasīt atpakaļ.

Visu rakstu lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā, abonentiem pieejama arī žurnāla elektroniskā versija.

Žurnālu abonējiet šeit.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: energepic.com, Pexels.com

Kreditoriem komercdarījumā ir jāņem vērā, ka noilguma termiņš ir trīs gadi un termiņa tecējumam ir jāseko, lai pēc nepieciešamības noilgumu varētu laikus pārtraukt ar atgādinājumu parādniekam, iesaka advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists Aleksandrs Kogucs  un  zvērināts advokāts Vigo Krastiņš žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā publicētajā rakstā  "Par noilguma termiņa iestāšanās sekām strīdos, kas izriet no komercdarījumiem".

Saskaņā ar judikatūru kreditora atgādinājumam ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi.

Kreditora rīcībā ir jābūt pierādījumiem par atgādinājuma izsniegšanu parādniekam vai par atgādinājuma nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā.

Savukārt parādniekiem komercdarījumā, saņemot pretenziju par parāda samaksu, ir jāpārliecinās, vai saistībai, kas minēta kreditora prasījumā, nav iestājies trīs gadu noilguma termiņš un vai tas šo trīs gadu laikā nav bijis pārtraukts.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1906. pantu noilgums ir pārtraukts cita starpā ar kreditora prasības atzīšanu. Civillikuma komentāros ir sniegts šāds skaidrojums par parādnieka darbībām, kas liecina par kreditora prasījuma atzīšanu: “Šāda atzīšana var izpausties parāda dzēšanas uzsākšanā, samaksājot daļu vai nododot kādu no vairākām lietām.  Tā var izpausties dokumentos vai izteikumos, no kuriem izriet, ka kreditora prasījumi ir pamatoti, kā arī lūgumā pagarināt parādu dzēšanas termiņu un citās darbībās.”

Tāpat noilgums ir pārtraukts, ja kreditors ir jau cēlis prasību tiesā vai šķīrējtiesā vai nosūtījis parādniekam atgādinājumu par saistību izpildi.

Turklāt jāatceras Civillikuma 1911. pants, kas nosaka: ja parādnieks aiz kaut kāda iemesla tomēr izpilda noilgušu prasījumu, tad viņam nav tiesību prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš tam izpildījis. Civillikuma komentāros ir sniegts šāds skaidrojums: “Noilgums (..) var izbeigt pilnīgi pamatotu tiesību tādēļ, ka tiesīgā puse nav rīkojusies likumā noteiktajā termiņā. Parādnieks kreditora neizdarības dēļ faktiski ir kaut ko ieguvis, taču jau uz likumiska pamata. Ja nu parādnieks, noilguma iestāšanos nenoskaidrojis vai citu apstākļu dēļ savu “bijušo” pienākumu tomēr izpilda, tad (..) izpildīto nevar prasīt atpakaļ.

Visu rakstu lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā, abonentiem pieejama arī žurnāla elektroniskā versija.

Žurnālu abonējiet šeit.