0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKLIENTU IZPĒTE, SANKCIJASKas un kā ārpakalpojumu grāmatvežus iesaista "naudas atmazgāšanas" afērās un kā to pamanīt?

Kas un kā ārpakalpojumu grāmatvežus iesaista “naudas atmazgāšanas” afērās un kā to pamanīt?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Sandijs Vectēvs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks. Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Ārpakalpojumu grāmatvedis jaunajā cīņas ar finanšu noziegumiem paradigmā tiek uztverts kā viens no “vārtsargiem” jeb profesionāļiem, kuri potenciāli var saskarties ar informāciju par plānotiem vai jau notikušiem nelikumīgiem darījumiem. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Sandijs Vectēvs žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” skaidroja, tieši kādā veidā grāmatvežu pakalpojumi var tikt izmantoti tumšajiem mērķiem, sniedzot arī dažus piemērus, kam šādās situācijās jāpievērš uzmanība un kā jārīkojas.

Shēmas un to pasūtītāji

Bieži tiekot konstatēti gadījumi, kad grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs palīdz nerezidentam – fiziskai personai – reģistrēt Latvijā saimniecisko darbību, tādā veidā palīdzot tam kļūt par juridisku personu – rezidentu (tai skaitā palīdz atvērt kontus Latvijas kredītiestādēs, sniedz juridiskās adreses iznomāšanas pakalpojumus). Tāpat grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji var tikt izmantoti, lai slēptu nelegāli iegūtu līdzekļu izcelsmi un/vai leģitimētu aktīvus, piemēram, izveidojot uzņēmumus un ārzonas uzņēmumu struktūras vai sagatavotu uzņēmumu gada pārskatus, radot iespaidu par uzņēmuma veikto darījumu likumību, piemēram, uzņēmuma gada bilancē norādot faktiski nenotikušus darījumus.

Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanu varot iedalīt divās lielās grupās – tā dēvējamie “solo mazgātāji” (atsevišķi indivīdi) un organizētās noziedzības grupējumi. “Organizētās noziedzības grupējumi ir ļoti pašpietiekami – tās ir milzīgas organizācijas ar birojiem Rīgas centrā, saviem darbiniekiem. Šīm organizācijām ārpakalpojumu grāmatvežu padomus vai pakalpojumus parasti nevajag, tāpēc ikdienā grāmatvedim var nākties biežāk saskarties ar “solo mazgātājiem”. Viņi vēlas no jums padomu, konsultācijas, atbalstu, palīdzību, jo grāmatvežiem ir specifiskas zināšanas, kas pašiem atmazgātājiem ne vienmēr ir pieejamas,” skaidroja S. Vectēvs.

Interesanti, ka reizēm ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumi (īpaši lielākas, respektablas kompānijas) tiekot izmantoti nevis padomu saņemšanai un faktiskai palīdzībai, bet vienkārši kā aizsegs, lai iemidzinātu modrību tiesībaizsardzības iestādēm vai finanšu institūcijām. “Tā ir zīmola izmantošana, spēlīte. Jautājums, vai uzņēmums spēj saprast, ka tā ir tikai spēlīte un ka darījumi patiesībā ir fiktīvi?” retoriski vaicāja S. Vectēvs.

Kā grāmatvedim pamanīt naudas atmazgāšanu?

Naudas atmazgāšanas būtība ir saimniecisku darījumu simulācija – faktiski tiek imitēti darījumi. “Kāds izliekas, ka viņam ir bizness – un tas ir tas, ko grāmatvedis var pamanīt, jo grāmatvedim ir jāgatavo atskaites, pārskati, viņš redz kontu darījumus, datus. Protams, lai atšķirtu legālu biznesu no fiktīva biznesa, ir jābūt izglītībai, zināšanām un pieredzei. Ne vienmēr to ir viegli izdarīt, īpaši sākumā. Taču, ja pie tā strādā un regulāri piedomā, ar laiku tas kļūst diezgan viegli. Piemēram, man 15 gadu pieredze ļauj pēc konta pārskata vien pateikt, vai darījumi ir īsti vai fiktīvi,” sacīja S. Vectēvs.

Atsevišķa nianse finanšu noziegumu spektrā ir patieso labuma guvēju slēpšana, un arī to ārpakalpojumu grāmatvedis var pamanīt. “Persona, kas ir firmas oficiālais īpašnieks, valdes amatpersona vai pilnvarotā persona, ar jums nemaz nekomunicē, bet ik pa laikam piezvana kāda cita, iespējams, politiski nozīmīga persona, un apjautājas, kā iet ar darījumiem, kāds ir konta stāvoklis un tā tālāk,” piemēru patieso labuma guvēju slēpšanas situācijai sniedza S. Vectēvs.

Ziņojumu skaits aug, bet aizvien ir mazs

Lai gan grāmatvežu iesniegto ziņojumu skaits pēdējā laikā ir strauji pieaudzis (no neviena ziņojuma 2017. gadā līdz 48 ziņojumiem 2019. gada pirmajos trīs ceturkšņos), tomēr, ņemot vērā ārpakalpojumu grāmatvežu lielo skaitu, tas aizvien esot vērtējams kā neliels.

“Patiesībā man ir pamats gaidīt no jums vairāk,” grāmatvežiem sacīja S. Vectēvs.

Līdz šim saņemtajos ziņojumos grāmatveži kā visbiežāk norādīto aizdomīguma pazīmi norādījuši “klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam” (citiem vārdiem, patiesā labuma guvēja slēpšana) – 25 gadījumi, “konts ir tālu no klienta rezidences” – 18 gadījumi, “izvairīšanās no nodokļu nomaksas” – 4 gadījumi, “darījums ir klientam netipisks” – 4 gadījumi.

Atgādinām, ka BILANCES ZELTA komplekta īpašniekiem ir iespēja noskatīties konferenci videoierakstā! Ja vēlaties noskatīties video, lūdzu sazinieties ar Klientu servisu pa tālruni 67606110 vai e-pastu [email protected], darba laikā no 8.00-17.00.

Par konferencē runātajiem tematiem lasiet arī:

Kas mainīsies attaisnojuma dokumentos pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās?

Kā licencēs ārpakalpojumu grāmatvežus (licences cena, kvalifikācijas prasības)?

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Sandijs Vectēvs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks. Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Ārpakalpojumu grāmatvedis jaunajā cīņas ar finanšu noziegumiem paradigmā tiek uztverts kā viens no "vārtsargiem" jeb profesionāļiem, kuri potenciāli var saskarties ar informāciju par plānotiem vai jau notikušiem nelikumīgiem darījumiem. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Sandijs Vectēvs žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" skaidroja, tieši kādā veidā grāmatvežu pakalpojumi var tikt izmantoti tumšajiem mērķiem, sniedzot arī dažus piemērus, kam šādās situācijās jāpievērš uzmanība un kā jārīkojas.

Shēmas un to pasūtītāji

Bieži tiekot konstatēti gadījumi, kad grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs palīdz nerezidentam - fiziskai personai - reģistrēt Latvijā saimniecisko darbību, tādā veidā palīdzot tam kļūt par juridisku personu - rezidentu (tai skaitā palīdz atvērt kontus Latvijas kredītiestādēs, sniedz juridiskās adreses iznomāšanas pakalpojumus). Tāpat grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji var tikt izmantoti, lai slēptu nelegāli iegūtu līdzekļu izcelsmi un/vai leģitimētu aktīvus, piemēram, izveidojot uzņēmumus un ārzonas uzņēmumu struktūras vai sagatavotu uzņēmumu gada pārskatus, radot iespaidu par uzņēmuma veikto darījumu likumību, piemēram, uzņēmuma gada bilancē norādot faktiski nenotikušus darījumus.

Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanu varot iedalīt divās lielās grupās - tā dēvējamie "solo mazgātāji" (atsevišķi indivīdi) un organizētās noziedzības grupējumi. "Organizētās noziedzības grupējumi ir ļoti pašpietiekami - tās ir milzīgas organizācijas ar birojiem Rīgas centrā, saviem darbiniekiem. Šīm organizācijām ārpakalpojumu grāmatvežu padomus vai pakalpojumus parasti nevajag, tāpēc ikdienā grāmatvedim var nākties biežāk saskarties ar "solo mazgātājiem". Viņi vēlas no jums padomu, konsultācijas, atbalstu, palīdzību, jo grāmatvežiem ir specifiskas zināšanas, kas pašiem atmazgātājiem ne vienmēr ir pieejamas," skaidroja S. Vectēvs.

Interesanti, ka reizēm ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumi (īpaši lielākas, respektablas kompānijas) tiekot izmantoti nevis padomu saņemšanai un faktiskai palīdzībai, bet vienkārši kā aizsegs, lai iemidzinātu modrību tiesībaizsardzības iestādēm vai finanšu institūcijām. "Tā ir zīmola izmantošana, spēlīte. Jautājums, vai uzņēmums spēj saprast, ka tā ir tikai spēlīte un ka darījumi patiesībā ir fiktīvi?" retoriski vaicāja S. Vectēvs.

Kā grāmatvedim pamanīt naudas atmazgāšanu?

Naudas atmazgāšanas būtība ir saimniecisku darījumu simulācija - faktiski tiek imitēti darījumi. "Kāds izliekas, ka viņam ir bizness - un tas ir tas, ko grāmatvedis var pamanīt, jo grāmatvedim ir jāgatavo atskaites, pārskati, viņš redz kontu darījumus, datus. Protams, lai atšķirtu legālu biznesu no fiktīva biznesa, ir jābūt izglītībai, zināšanām un pieredzei. Ne vienmēr to ir viegli izdarīt, īpaši sākumā. Taču, ja pie tā strādā un regulāri piedomā, ar laiku tas kļūst diezgan viegli. Piemēram, man 15 gadu pieredze ļauj pēc konta pārskata vien pateikt, vai darījumi ir īsti vai fiktīvi," sacīja S. Vectēvs.

Atsevišķa nianse finanšu noziegumu spektrā ir patieso labuma guvēju slēpšana, un arī to ārpakalpojumu grāmatvedis var pamanīt. "Persona, kas ir firmas oficiālais īpašnieks, valdes amatpersona vai pilnvarotā persona, ar jums nemaz nekomunicē, bet ik pa laikam piezvana kāda cita, iespējams, politiski nozīmīga persona, un apjautājas, kā iet ar darījumiem, kāds ir konta stāvoklis un tā tālāk," piemēru patieso labuma guvēju slēpšanas situācijai sniedza S. Vectēvs.

Ziņojumu skaits aug, bet aizvien ir mazs

Lai gan grāmatvežu iesniegto ziņojumu skaits pēdējā laikā ir strauji pieaudzis (no neviena ziņojuma 2017. gadā līdz 48 ziņojumiem 2019. gada pirmajos trīs ceturkšņos), tomēr, ņemot vērā ārpakalpojumu grāmatvežu lielo skaitu, tas aizvien esot vērtējams kā neliels.

"Patiesībā man ir pamats gaidīt no jums vairāk," grāmatvežiem sacīja S. Vectēvs.

Līdz šim saņemtajos ziņojumos grāmatveži kā visbiežāk norādīto aizdomīguma pazīmi norādījuši "klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam" (citiem vārdiem, patiesā labuma guvēja slēpšana) - 25 gadījumi, "konts ir tālu no klienta rezidences" - 18 gadījumi, "izvairīšanās no nodokļu nomaksas" - 4 gadījumi, "darījums ir klientam netipisks" - 4 gadījumi.

Atgādinām, ka BILANCES ZELTA komplekta īpašniekiem ir iespēja noskatīties konferenci videoierakstā! Ja vēlaties noskatīties video, lūdzu sazinieties ar Klientu servisu pa tālruni 67606110 vai e-pastu [email protected], darba laikā no 8.00-17.00. Par konferencē runātajiem tematiem lasiet arī: Kas mainīsies attaisnojuma dokumentos pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās?

Kā licencēs ārpakalpojumu grāmatvežus (licences cena, kvalifikācijas prasības)?