Tuvojoties gada siltākajai sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprīlī publicējis informatīvo materiālu par lauksaimniecības un citas produkcijas tirdzniecību tirgū un ielu tirdzniecības vietās. T
Darījumu apliecinošie dokumenti
Saņemot samaksu par pārdoto pašu iegūtu vai pašu ražotu lauksaimniecības vai citu tās pašas personas iegūtu vai ražotu produkciju tirgū (izņemot tirgus teritorijā reģistrētās struktūrvienības) un ielu tirdzniecības vietās, persona var nelietot kases aparātu.1
Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājušās spēkā vairākas izmaiņas Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”.
1. piemērs
Persona tirgū (personai tirgus teritorijā nav reģistrētas struktūrvienības) pārdod no personīgās palīgsaimniecības iegūtus dārzeņus vai pašas ražotu produkciju – persona ir atbrīvota no kases aparāta lietošanas.
Šajā gadījumā samaksu apliecina VID reģistrētā kvīts2, kuru noformē pēc pircēja pieprasījuma.
Ja pircējs darījumu apliecinošo dokumentu nepieprasa, tad VID reģistrētā kvīts nav jāizsniedz, bet visa saņemtā samaksa grāmatvedībā ir uzrādāma, pamatojoties uz darbdienas laikā saņemtās skaidrās naudas ieņēmumu kopsummu.3
2. piemērs
Tirgotājs, kurš var nelietot kases aparātu, tomēr negrib piemērot šo atbrīvojumu un ir izvēlējies lietot kases aparātu. Šajā gadījumā katrs darījums ir obligāti jāreģistrē kases aparātā un obligāti jāizsniedz pircējam kases čeks.
Atbrīvojumi no kases aparāta lietošanas nav piemērojami šādos gadījumos, ja:
- tirgotājs tirgojas ar iepirktu lauksaimniecības vai citu produkciju;
- tirgus dalībnieks tirgus teritorijā ir reģistrējis pastāvīgo darbības vietu (struktūrvienību) un/vai pārdod iepirktas preces (t.sk., ja vienlaikus pārdod gan iepirktu, gan pašu iegūtu vai ražotu preci).4
Minētajos gadījumos darījumi obligāti ir jāreģistrē kases aparātā un obligāti jāizsniedz pircējam kases čeks5 kā darījumu apliecinošs dokuments.
3. piemērs
Tirgus dalībnieks tirgus teritorijā ir reģistrējis pastāvīgo darbības vietu (struktūrvienību) un tirgojas ar iepirktu un/vai pašu iegūtu vai ražotu lauksaimniecības produkciju. Šajā gadījumā atbrīvojums no kases aparāta lietošanas nav piemērojams.
Lai noteiktu preču izcelsmi un piederību, nogādājot pārdošanai paredzēto preci tirdzniecības vietā, persona, kas ir reģistrējusi saimniecisko darbību (neatkarīgi no izvēlētās komercdarbības formas), noformē preču piegādes dokumentu6.
Fiziskajai personai, kurai nav jāreģistrē sava saimnieciskā darbība (fiziskā persona, kuras ienākumi, tirgojot lauksaimniecības produkciju no savas piemājas saimniecības vai savvaļas veltes, nepārsniedz 3000 EUR gadā), nav jālieto kases aparāts un nav arī pienākuma pircējiem izsniegt VID reģistrētās kvītis.7
VID prasības pārbaudes laikā
Veicot pārbaudi tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, VID:
1) identificē tirdzniecības dalībnieku saskaņā ar tirdzniecības vietā izvietoto informāciju un pārbauda dokumentus vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
Tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā ir jānodrošina šāda skaidri salasāma informācija:
- ja tirdzniecības dalībnieks ir komersants – uzņēmuma nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā;
- ja tirdzniecības dalībnieks ir fiziskā persona (izņemot fizisko personu, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība) – vārds un uzvārds.8
2) var veikt kontrolpirkumu un pārliecināties, kādu darījumu apliecinošu dokumentu lauksaimniecības produkcijas ražotājs izsniedz (kases aparāta čeku vai VID reģistrētu kvīti pēc pieprasījuma);
3) lūdz paskaidrot, kādā veidā tiek veikta ienākumu uzskaite, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 EUR gadā, un uzrādīt ienākumu uzskaites reģistru;
4) noskaidro, vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizāciju, bet nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, īpašumā vai nomā ir zeme un viņas piemājas saimniecībā vai personīgajā palīgsaimniecībā tiek audzēti pārdošanā esošie lauksaimniecības produkti. Ja nepieciešams, veic saimniecības apsekošanu. Konstatējot, ka fiziskā persona realizē lauksaimniecības produktus, kas nav ražoti tās saimniecībā, vai likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās saimnieciskās darbības veikšanas pazīmes9 (piemēram, ir veikti trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumu trijos taksācijas periodos), fizisko personu aicina reģistrēties VID;
5) pārbauda, vai preču realizācijas vietā (tirgū vai ielu tirdzniecības vietā) lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību (juridiskajai personai, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, individuālajam komersantam) un tirgo paša ražotu produkciju, ir:
- preču piegādes vai pārvadājumu dokuments, kas apliecina preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā;
- preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrs vai cits reģistrs10;
6) pārliecinās, vai preces tirgo pats lauksaimniecības preču ražotājs. Ja preces tirgo cita persona, veic pārbaudi tās darba devējam.
Pievienotās vērtības nodoklis
Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam, kurš vēlas tirgot savu saražoto vai pārstrādāto produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, PVN ir jāpiemēro katrai pārdotajai precei.
Nodokļa rēķins par pārdoto preci ir jāizsniedz gadījumā, ja pircējs to pieprasa.
Par nodokļa rēķinu drīkst izmantot arī kases čeku vai reģistrēto kvīti, ja preces vērtība bez PVN nepārsniedz 30 EUR.11
Savukārt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kurš nav reģistrēts iekšzemes PVN maksātājs, ir jāievēro PVN likumā noteiktie nosacījumi par pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.
Iekšzemes nodokļa maksātājam, kurš veic ar PVN apliekamus darījumus, t.sk. pašu ražotas vai pārstrādātas produkcijas pārdošanu, ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto, ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 EUR.12
Minētais nosacījums ir jāievēro neatkarīgi no tā, kāda ir izvēlētā komercdarbības forma, proti, zemnieka vai piemājas saimniecība, saimnieciskās darbības veicējs vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Ienākuma nodokļi
Ja lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizētājs no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas gūst ienākumu, kas nepārsniedz 3000 EUR gadā, viņam ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam.
Savukārt, ja gūtais ienākums pārsniedz 3000 EUR gadā, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam.
Lai noteiktu, kad ienākumi no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas sasniedz 3000 EUR gadā, ir jāveic ienākumu uzskaite brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus.13
4. piemērs
Pensionāre ielu tirdzniecības vietā, tirgojot no personīgās palīgsaimniecības iegūtus zaļumus, meža ogas un sēnes, gada laikā saņēma 3095 EUR. Par tirdzniecības vietas nomu viņa gada laikā samaksāja 350 EUR. Tā kā ienākums ir 2745 EUR (3095–350), pensionārei ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējai.
Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.14
Ja realizē iepirkto lauksaimnieciskās ražošanas produkciju, ir jāreģistrējas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši izvēlētajam juridiskajam statusam, kā arī jākārto grāmatvedības uzskaite, lai noteiktu ar nodokļiem apliekamo ienākumu.
1 Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk atsaucēs – noteikumi Nr. 96) 82.1.16. apakšpunkts (spēkā ar 2021. gada 1. aprīli).
2 Noteikumu Nr. 96 71. punkts.
3 Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” 7. punkts.
4 Noteikumu Nr. 96 82.1.16.apakšpunkts (spēkā ar 2021. gada 1. aprīli).
5 Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” 23. punkts.
6 Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.11 un 35.12 punkts.
7 Noteikumu Nr. 96 8. punkts.
8 Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” 5. punkts.
9 Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.3 daļa.
10 Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 47.1 punkts.
11 Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta ceturtā daļa.
12 Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmā daļa.
13 Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 1. punkts, 11. panta trīspadsmitā daļa.
