0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

GRĀMATVEDĪBA Klienta padziļinātā izpēte

Klienta padziļinātā izpēte

Jeļena Marjasova, M.Sc.Physics, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte.  Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Klienta padziļinātā izpēte
Ilustrācija: © gukodo – stock.adobe.com

Jeļena Marjasova, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle
Jeļena Marjasova,
Mg.oec.,
SIA RS ONE Consulting valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. 

Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan ar to, ka vienota pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo padziļinātās izpētes darbību kopums jānosaka, izejot no konkrētā klienta riska profila. 

Rakstā aplūkotas padziļinātās izpētes ietvaros veicamās darbības un bieži sastopamās praktiskās situācijas. 

Starptautisko standartu un LV normatīvā regulējuma prasības 

Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendācijas, kuras uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk — NILLTPF) novēršanas jomā, nosaka: ja klienta izpētes procesā tiek identificēts paaugstināts risks, ir jāveic plašāki šī riska pārvaldības un mazināšanas pasākumi, tostarp klienta padziļinātā izpēte.

FATF vadlīnijas par uz risku balstītu pieeju (angļ. valodā: risk — based approach) grāmatvedībā nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk saīsināti — IKS) politikas un procedūras jāizstrādā tā, lai klienta padziļinātās izpētes līmenis atbilstu klienta riskam.

Latvijas Republikas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums) arī paredz klienta padziļināto izpēti. Līdz pagājušā gada vasarai likuma prasības attiecībā uz padziļināto izpēti bija diezgan vispārīgas, proti, noskaidrot klienta patieso labuma guvēju (turpmāk — PLG), pārliecināties, ka norādītā persona ir klienta PLG, un nodrošināt klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

Ar NILLTPFN likuma redakciju, kas stājās spēkā 29.06.2019., būtiski tika paplašināts un konkretizēts klienta padziļinātās izpētes obligāto procedūru kopums. Likuma subjektam tagad ir pienākums iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klientu un tā PLG, par klienta un tā PLG līdzekļu un labklājības izcelsmi, par klienta saimniecisko darbību un veiktajiem darījumiem, noteikt turpmākās klienta padziļinātas uzraudzības pasākumus un veikt citas darbības, kuras nosaka NILLTPFN likuma 22. pants. 

Likums paredz tiesības uzraudzības un kontroles institūcijām, tostarp Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk — VID), paplašināt klientu kategorijas, attiecībā uz kurām ir veicama padziļinātā izpēte, kā arī noteikt padziļinātās izpētes minimālo apjomu un prasības. 

Vadlīnijās VID uzraugāmajiem NILLTPFN likuma subjektiem ir noteikts: “Ja uzraudzības vai kontroles institūcija konstatēs vairākus risku paaugstinošus faktorus, kas ir par pamatu padziļinātas izpētes veikšanai, tad tikai vienas NILLTPFN likuma 22. panta pirmajā daļā minētās papildu darbības veikšana tiks uzskatīta par nepietiekamu padziļinātas izpētes apjomu.”

Savukārt Sankciju noteikšanas vadlīnijas par NILLTPFN un Sankciju likuma pārkāpumiem VID uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem padziļinātās izpētes nepiemērošanu uzskata par būtisku NILLTPFN likuma prasību pārkāpumu, par kuru ir paredzētas nopietnas soda sankcijas.

Kādiem klientiem un kad jāveic padziļinātā izpēte 

NILLTPF likuma 22. panta otrā daļa nosaka, ka nefinanšu sektora likuma subjektiem, tostarp ārpakalpojuma grāmatvežiem, klienta padziļinātā izpēte jāveic šādos gadījumos:

  1. klients nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā klātienē, izņemot gadījumu, kad tiek piemērotas identifikācijas procedūras, politikas un tehnoloģiskie risinājumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;
  2. klients vai tā PLG ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;
  3. klienta riska novērtējuma procesā ir konstatēts paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

Uzsakot darījuma attiecības vai pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tas atbilst NILLTPFN likumā noteiktajiem kritērijiem, likuma subjekts veic klienta sākotnējo izpēti, kurā ietilpst šādas darbības:

  1. klienta identifikācija un identifikācijas datu pārbaude;
  2. klienta PLG noskaidrošana;
  3. pārbaudes, vai attiecībā uz klientu, klienta valdes un padomes locekļiem un klienta PLG ir noteiktas starptautiskās vai Latvijas Republikas nacionālās sankcijas (turpmāk — sankcijas);
  4. pārbaude, vai klients vai tā PLG ir politiski nozīmīga persona (turpmāk — PNP), PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona;
  5. informācijas par klienta saimniecisko vai personisko darbību noskaidrošana;
  6. informācijas par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana.

Klienta padziļinātā izpēte

Kad klienta sākotnējā izpēte ir paveikta, likuma subjekts, pamatojoties uz tās procesā iegūtu informāciju, sastāda klienta riska profilu.

Klienta riska profila ietvaros likuma subjekts veic riska faktoru analīzi (sk. publikāciju “Risku novērtējums — IKS izveidošanas pamats” žurnālā Bilance Nr. 6 (462)), novērtē klientam piemītošā NILLTPF un sankciju riska kopējo līmeni un izdara secinājumu par turpmākās izpētes veidu, proti:

  • ja kopējais klienta riska līmenis ir zems, jāveic klienta vienkāršotā izpēte; 
  • ja kopējais klienta riska līmenis ir vidējs, jāveic klienta standarta izpēte; 
  • ja kopējais klienta riska līmenis ir augsts, jāveic klienta padziļinātā izpēte. 

Padziļinātās izpētes mērķis un veicamās darbības 

Klienta padziļinātā izpēte ir labākais veids, ka mazināt risku. Jo detalizētāk likuma subjekts zina savu klientu un tā darbību, jo ir lielākas iespējas preventīvi novērst NILLTPF un sankciju pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi. 

Padziļinātās izpētes mērķis ir nodrošināt, ka NILLTPFN likuma subjekts spēj apzināties ar pietiekamu pārliecību, kādi klienta darījumi varētu būt aizdomīgi. Tāpēc ir svarīgi gūt pārliecību par to, ka sākotnējās izpētes ietvaros noskaidrots klienta PLG tiešām kontrolē un gūst labumu no klienta darbības, iegūt informāciju par klienta PLG līdzekļu un labklājības izcelsmi un papildinformāciju par klienta darbību.

Padziļinātās izpētes darbības kopums ir tieši atkarīgs no konkrētā klienta riska profila, proti, jo vairāk risku paaugstinošu faktoru, jo vairāk informācijas jāiegūst un vairāk darbību jāizpilda, lai gūtu pārliecību, ka klienta darbībā nav saskatāmas aizdomīgo darījumu pazīmes. 

Kad papildinformācija par klientu un tā PLG ir iegūta, jāveic informācijas analīze un jāsastāda turpmākās klienta darījumu uzraudzības pasākumu kopums jeb programma, kas atbilst konkrētā klienta riska profilam.

Papildu informācijas par klienta PLG iegūšana un izvērtēšana

Jau veicot sākotnējo izpēti, likuma subjektam jānoskaidro klienta PLG. Jāatceras, ka PLG vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota un darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno pār to kontroli. PLG definīcija ir sniegta NILLTPFN likuma 1. panta 5. punktā.

NILLTPFN likums nosaka, ka klienta PLG jānoskaidro, izmantojot ziņas vai dokumentus no publiski pieejama, uzticama un neatkarīga avota. Latvijas Republikā tas ir Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — Uzņēmumu reģistrs). Šā gada janvārī Uzņēmumu reģistrs atvēra savus reģistrus. Tagad publiski ticamas un aktuālas ziņas par ikkatru reģistrēto tiesību subjektu ikvienam lietotājam bez maksas ir pieejamas Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē — www.info.ur.gov.lv.

Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, klienta PLG jānoskaidro vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

  1. saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par PLG;
  2. izmantojot ziņas vai dokumentus no LV vai ārvalsts informācijas sistēmām;
  3. patstāvīgi noskaidrojot PLG, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

Veicot padziļināto izpēti, klientam jāpalūdz apstiprināt un sniegt papildinformāciju par tā PLG:

  1. identificējoša informācija — PLG vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, bet, ja PLG ir nerezidents, tad arī — personas apliecinoša dokumenta Nr., izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi;
  2. jurisdikcijas, ar kurām PLG ir saistīts, — dzimšanas vieta, valsts piederība, pastāvīgas dzīvesvietas valsts, valstis, kurās PLG veic saimniecisko vai personisko darbību. 

Šī informācija ir svarīga, lai saprastu, vai klienta PLG ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju. NILLTPFN likuma 11.panta trešās daļas 2. punkts nosaka paaugstināta riska jurisdikcijas, un tās ir:

  1. augsta riska trešā valsts,
  2. valsts vai teritorija, kurā pastāv augsts korupcijas risks,
  3. valsts vai teritorija, kurā ir augsts tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi,
  4. valsts un teritorija, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija, Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus,
  5. valsts vai teritorija, kura sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas,
  6. valsts vai teritorija, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā; 

3) PLG līdzekļu un labklājības izcelsmes avoti, piemēram, ja tie ir:

  1. uzņēmējdarbība. Būtu ieteicams saņemt informāciju par juridisko personu, kura ir ienākumu avots, — nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese; ja tādas personas ir vairākas — tad informāciju par visām;
  2. aizņemtie līdzekļi. Būtu ieteicams saņemt identificējošo informāciju par personām, kuras aizņemtos līdzekļus ir piešķīrušas;
  3. citi avoti — informāciju par tiem. 

Ja izpētes laikā tiek konstatēts, ka noskaidrotā informācija par PLG neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajai informācijai, likuma subjektam jāsniedz paziņojums Uzņēmumu reģistram. Šo pienākumu nosaka NILLTPFN likuma 18. panta trešā prim daļa, kura ir spēkā kopš 01.07.2020.

Paziņojums Uzņēmumu reģistram jāsniedz, izmantojot informācijas tīmekļvietnē https://plg.ur.gov.lv/login pieejamo sadaļu “Brīdinājumi par PLG” un ievērojot “Vadlīnijās ziņošanai par, iespējams, nepatiesi sniegtu informāciju par patieso labuma guvēju LV Uzņēmumu reģistram” noteikto.

Bieži vien rodas jautājums, kā pārbaudīt informāciju par PLG, ja klients ir ārvalstī reģistrēts uzņēmums. Informāciju par juridiskas personas — nerezidenta PLG var iegūt no attiecīgās valsts uzņēmumu reģistra vai tam pielīdzinātā reģistra. 

Attiecībā uz Eiropas Savienībā, Islandē, Norvēģijā vai Lihtenšteinā reģistrētiem uzņēmumiem pamatinformācija par juridiskajām personām kopš 2017. gada jūnija ir pieejama uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (Business Registers Interconnection System (BRIS). Ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/843 (AML V direktīva) minētajā sistēmā, no 10.03.2021. plānots sniegt informāciju arī par juridisko personu PLG.

Iegūstot informāciju par klienta PLG, būtu ieteicams to pārbaudīt ne tikai LV vai ārvalsts informācijas sistēmās, bet arī publiski pieejamos tīmekļa resursos, tādos kā Google vai Yandex, ja klients vai tā PLG ir saistīts ar NVS valstīm. Tas var dod labāku priekšstatu par PLG mantisko stāvokli, līdzekļu izcelsmi, profesionālo pieredzi un kvalifikāciju, saikni ar citiem uzņēmumiem.

Jāatzīmē, ka jebkura publiski pieejama negatīva rakstura informācija par PLG iespējamo iesaisti noziedzīgos nodarījumos vai saikni ar personām, kas tajos iesaistītas, ir uzskatāma par pazīmi, kas rada augstu NILLTF risku.

Kaut gan likums to neprasa, viens no veidiem, kā pārliecināties par PLG atbilstību, ir tikties ar klienta patieso labuma guvēju klātienē, lai pārliecinātos, ka tas atbilst tādas personas tēlam, kas spēj vadīt uzņēmumu un būt tā īpašnieks, dokumentējot tikšanās faktu un secinājumus.

Politiski nozīmīgas personas

FATF 12. rekomendācija un NILLTPFN likums nosaka tā subjektiem pienākumu noskaidrot, vai klients vai tā PLG ir politiski nozīmīga persona — tā ir persona, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu Latvijā, citā valstī vai starptautiskā organizācijā (turpmāk — PNP), PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona. Minēto personu definīcijas ir sniegtas NILLTPFN likuma 1. panta 18., 18.1 un 18.2 punktā.

Kāpēc ir jānoskaidro politiski nozīmīgas personas? Pamatojums tam — paaugstināts risks, kas saistīts ar iespējām PNP izmantot publisku varu privāta labuma gūšanai, ar iespējamo politisko vai administratīvo korupciju.

PNP statusa noskaidrošana jāveic klienta sākotnējās izpētes ietvaros, kad no klienta jāsaņem apstiprinātais paziņojums, ka klients vai tā PLG ir vai nav PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona. Attiecībā uz LV politiski nozīmīgām personām informācija jāpārbauda VID politiski nozīmīgo personu publiskojamā datu bāzē. 

Kā rīkoties, ja ir konstatēts, ka klients ir politiski nozīmīga persona? Vai šādā gadījumā darījuma attiecību dibināšanu vai turpināšanu var vienkārši atteikt? Atteikšana no darījumu attiecībām ar personu, pamatojoties vienkārši uz konstatējumu, ka tā ir PNP, ir pretrunā gan ar FATF rekomendācijām, gan ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/849 (AML IV direktīva), kura tostarp nosāka: “Politiski nozīmīgām personām izvirzītās prasības pēc savas būtības ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas, un tās nebūtu jāinterpretē kā prasības, ka politiski nozīmīgas personas viennozīmīgi jāuztver kā personas, kuras iesaistītas noziedzīgā darbībā.”

Ja tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona, tad darījuma attiecību laikā jānodrošina klienta veikto darījumu pastāvīga uzraudzība un padziļinātā izpēte.

NILLTPFN likuma 25. panta piektā daļa nosaka, ka padziļināto izpēti var izbeigt piemērot, ja PNP neieņem nozīmīgu publisku amatu vismaz 12 mēnešus un tās darījuma attiecības vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

Papildinformācijas par klienta saimniecisko darbību iegūšana un izvērtēšana

Sākotnējās izpētes ietvaros tiek iegūta pamatinformācija par klienta saimniecisko vai personisko darbību — parasti tiek noskaidrota klienta darbības nozare. Padziļinātās izpētes procesā ir nepieciešams iegūt papildus daudz detalizētāku informāciju, piemēram:

  1. jurisdikcijas, kurās klients veic saimniecisko darbību;
  2. vai klienta darbībai ir nepieciešama licence vai speciala atļauja; ja klienta darbība paredz šādas licences iegūšanu un ir saistīta ar nozari, kas pakļauta augstākam NILLTPF riskam (finanšu pakalpojumu sniegšana, azartspēļu organizēšana utt.), tas ietekmē padziļinātās izpētes veicamo darbību kopumu;
  3. klienta finanšu pārskati, no kuriem var iegūt pietiekamu izpratni par klienta veiktajiem darījumiem; 
  4. skaidras naudas darījumu īpatsvars klienta apgrozījumā;
  5. klienta saimnieciskas darbības finansēšana — klients izmanto bankas finansējumu, trešo personu piešķirto finansējumu vai neizmanto vispār;
  6. vai klienta darījumi ir saistīti ar valsti vai teritoriju, uz kuru attiecināmas sankcijas, vai šādas teritorijas vai valsts pierobežu;
  7. vai klienta darbība ir saistīta ar tādu iekārtu vai preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu, kas var tikt izmantotas militārām vajadzībām vai var tikt uzskatītas par divējāda lietojuma precēm;
  8. klienta galvenie sadarbības partneri un darījumu ar tiem raksturs;
  9. klienta preču un pakalpojumu izplatīšanas kanāli.

Jāpievērš uzmanība, ka šīs informācijas uzskaitījums nav izsmeļošs un praksē tas jāpapildina, ņemot vērā katra konkrēta klienta saimnieciskās vai personiskās darbības specifiku. 

Saņemot papildinformāciju par klienta darbību, tā jāizanalizē, lai noteiktu klienta darījumu turpmākās uzraudzības pasākumus. 

1. piemērs 

Klienta saimnieciskā darbība ir sava nekustamā īpašuma pirkšana, pārdošana, izīrēšana un pārvaldīšana. Padziļinātās izpētes ietvaros noskaidrots, ka nekustamā īpašuma iegāde tiek finansēta ar nenodrošinātiem ilgtermiņa aizdevumiem, kas saņemti no trešajām personām. Analizējot šo informāciju, ir nepieciešams noskaidrot minētā finansējuma ekonomisko būtību un tiesisko mērķi. Būtu lietderīgi lūgt klientam sniegt papildu informāciju un dokumentus, piemēram: 

  • aizdevuma līgums;
  • informācija par aizdevēju (reģistrācijas dokumenti, apstiprinājums no attiecīga valsts reģistra par aizdevēja statusu — Certificate of Good Standing vai tml. dokuments) un to iespējamo saistību ar klienta PLG;
  • aizdevuma mērķis un pamatojums nenodrošināta aizdevuma izsniegšanai.

Saņemot informāciju no klienta, ir būtiski pārliecināties par tās pamatotību, izvērtēt informācijas atbilstību tirgus praksei un pārbaudīt, ja tas ir iespējams, publiskajos avotos. 

Jāatceras, ka visām padziļinātās izpētes ietvaros veiktajām darbībām un likuma subjekta secinājumiem jābūt dokumentētiem.

2. piemērs 

Klienta saimnieciskā darbība ir preču, kas var tikt izmantotas militārajām vajadzībām vai var tikt uzskatītas par divējāda lietojuma precēm, ražošana un eksports. Padziļinātās izpētes ietvaros noskaidrots, ka klients eksportē savu produkciju uz trešajām valstīm. Analizējot šo informāciju, būtu lietderīgi lūgt klientam sniegt papildu informāciju un dokumentus, piemēram: 

  • preču pārdošanas līgums;
  • rēķins, pavadzīme, transportēšanas dokuments (CMR), muitas deklarācija.

Saņemot minēto informāciju, ieteicams pārbaudīt, vai uz klienta eksportēto produkciju ir attiecināmas Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma prasības. Pārbaudi var veikt, izmantojot preces muitas (TARIC) kodu, VID Muitas pārvaldes mājaslapā.

Jāatzīmē, ka stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekti ir fiziskās un juridiskās personas, kas eksportē, importē, pārvieto vai pārvadā tranzītā, pārvieto, veic starpniecības darījumu vai ražo, pilnveido, lieto, realizē, apkalpo vai glabā stratēģiskas nozīmes preces, un tie ir tieši atbildīgi par Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma prasību izpildi. 

NILLTPFN likuma subjektam savukārt jāpārbauda, vai attiecībā uz klienta darījuma partneri ir noteiktas starptautiskas vai LV sankcijas. Pārbaudē var izmantot sarakstus, kas atrodas Latvijas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē. 

Padziļinātās izpētes dokumentācija

NILLTPFN likums nosaka, ka likuma subjektam jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms ir atbilstošs pastāvošajiem NILLTPF riskiem. 

VID vadlīnijas precizē, ka padziļinātās izpētes ietvaros veikta “izvērtēšana sevī ietver dokumentētu un pierādāmu apstākļu objektīvu izvērtējumu, proti, mutiski sniegts skaidrojums par telefoniski saņemtu papildinformāciju, cita nedokumentēta informācija, subjekta iekšējā pārliecība nebūs uzskatāms par likuma prasībām atbilstošu izvērtējumu”.

Tāpēc visām klienta padziļinātās izpētes darbībām jābūt dokumentētām. Tas ir svarīgi, lai NILLTPFN likuma subjekts varētu pierādīt, ka klienta padziļinātā izpēte ir veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un savlaicīgi. 

Vispārējā gadījumā būtu lietderīgi izstrādāt šādu klienta padziļinātās izpētes dokumentāciju:

  1. klienta padziļinātās izpētes anketa — klienta apstiprināts paziņojums, kas satur papildu informāciju par klienta PLG un klienta saimniecisko darbību;
  2. sankciju anketa, kura jāaizpilda klientam, ja padziļinātās izpētes rezultātā ir konstatēts paaugstināts sankciju risks;
  3. padziļinātās izpētes secinājumi — likuma subjekta dokumentēts un pierādāms saņemtās papildu informācijas izvērtējums un veikto pārbaužu rezultāti; 
  4. klienta padziļinātās uzraudzības programma — klienta darījumu turpmākas uzraudzības pasākumi, kas apstiprina, ka klienta darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;
  5. likuma subjekta valdes lēmums par darījumu attiecību uzsākšanu vai turpināšanu ar paaugstinātā riska klientu.

Padziļinātās izpētes dokumentācija jāparedz IKS politikās un procedūrās, kuras katrs likuma subjekts izstrādā, ņemot vērā klientu bāzes specifiku, sniegtos pakalpojumus, to piegādes kanālus un ar tiem saistītos riskus.

Klienta padziļinātā izpēte ir IKS sastāvdaļa 

NILLTPFN likums nosaka tā subjektiem pienākumu atbilstoši to darbības veidam veikt un dokumentēt NILLTPF risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidot IKS, tai skaitā izstrādājot attiecīgās politikas un procedūras.

IKS mērķis ir novērst likuma subjekta iesaistīšanu NILLTPF, izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai sankciju neizpildi. Pilnīgi novērst risku nav iespējams, bet, ja likuma subjekts izveido efektīvu IKS, tas ir vairāk pasargāts no iesaistīšanas nelikumīgās darbībās iespējamības un soda sankcijām, kuras varētu rezultēties arī kriminālatbildībā. Tieši tāpēc riska pārvaldīšanai ir liela nozīme. 

Pārdomātas, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un piemītošam riskam izstrādātās klienta padziļinātās izpētes procedūras un to korektā piemērošana praksē nodrošina efektīvu NILLTPF un sankciju risku pārvaldīšanu.

Riska pārvaldīšanas kontekstā jāatceras arī par personāla apmācības nepieciešamību. Šāda apmācība ir īpaši aktuāla darbiniekiem, kuri veic padziļināto izpēti, lai tie spētu laikus pamanīt aizdomīgus darījumus un nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi. Papildus tam ir svarīgi atzīmēt, ka atbilstoši NILLTPFN likuma prasībām personāla apmācība ir veicama regulāri.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: