Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla.

Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībnieki var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana.

Tāpat kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Vienlaikus Civilprocesa likuma normas noteic virkni prasību, kas jāievēro, iesniedzot kasācijas sūdzību, jo tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja:

• kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu;
• kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, vai nav pievienota vai lietā iesniegta advokātam izdotā pilnvara un orderis.

Tāpat jāievēro, ka:

• kasācijas sūdzība jāiesniedz 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
• kasācijas sūdzībai jābūt parakstītai.

Neparakstītu vai laikā neiesniegtu kasācijas sūdzību nepieņem un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

Nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu

Iesniedzot kasācijas sūdzību, ir jāpievieno maksājuma uzdevums, kas apliecina, ka ir samaksāta drošības nauda. Par kasācijas sūdzības iesniegšanu civillietā jāmaksā drošības nauda 300 eiro. Drošības naudu atmaksā, ja Civillietu departaments pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, vai ja kasācijas sūdzību atsauc līdz departamenta rīcības sēdei. Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

Jau 2016. gada 13. jūlijā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likuma 453. pantā, kas cita starpā noteic, ka tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 455. pantu tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu, nav pārsūdzams. Minētais apliecina, ka drošības naudas samaksu apliecinoša dokumenta nepievienošana kasācijas sūdzībai var izšķirt lietas iznākumu.

Kā novērots praksē, minētā tiesību norma no prāvnieku puses nereti tiek ignorēta vai netiek pienācīgi attiecināta uz lietas apstākļiem, kā rezultātā apelācijas instances tiesnesis izdod lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību. Piemēram, kasācijas sūdzība tiek sagatavota darba tiesību strīdā par apelācijas sūdzību, ar kuru noraidīta darbinieka prasība, bet apmierināta darba devēja pretprasība. Kasācijas sūdzības iesniedzējs kasācijas sūdzībai nav pievienojis dokumentu, kas apliecina drošības naudas samaksu. Vai tiesnesim ir pamats pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību?

Kasācijas sūdzības iesniedzējs nav ņēmis vērā, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta ceturto daļu drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Savukārt Civilprocesa likuma 43. panta pirmā daļa noteic, ka no tiesas izdevumu (valsts nodevas, kancelejas nodevas, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti.

Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzība ir iesniegta par apelācijas tiesas spriedumu arī daļā, ar kuru apmierināta pretprasība (šajā daļā darbinieks ir atbildētājs), tad jāsecina, ka darbinieks kā atbildētājs lietā nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tādējādi darbiniekam, iesniedzot kasācijas sūdzību, bija jāmaksā drošības nauda. Minētais apliecina, ka neuzmanība procesuālās kārtības izpildē var būt šķērslis turpmākajai tiesvedībai kasācijas instancē.

Pilnvara un orderis

Civilprocesa likuma 453. panta otrā daļa noteic: “Ja kasācijas sūdzību parakstījis advokāts, sūdzībai pievieno pilnvaru un orderi.” Saskaņā ar Civilprocesa likuma 86. panta otro daļu pilnvarā īpaši jānorāda tiesības advokātam pārsūdzēt nolēmumus kasācijas kārtībā.

Ar 2013. gada 19. decembra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 4. janvārī, tika pastiprināta advokāta loma civilprocesā kasācijas instancē. Civilprocesa likuma 82. panta septītā daļa noteic, ka juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015. gada 9. februārī lietā, kurā kasācijas sūdzību parakstījusi persona, kura nebija juridiskās personas amatpersona vai advokāts, lēmis: “Lai gan /pers. C/ atbilstoši izsniegtajai pilnvarai ir VAS „nosaukums" līgumiskais pilnvarnieks un var pārstāvēt kapitālsabiedrības intereses pirmās instances un apelācijas instances tiesā, šo pilnvaru apjomu pilnvardevējs nevar palielināt pretēji likumā noteiktajam ierobežojumam.”

Papildus Augstākās tiesas Civillietu departaments noteicis: “Līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 82. panta septīto daļu, ir atzīstams, ka kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, tāpēc kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmajai daļai, kas noteic tiesnešu kolēģijas pienākumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 450 .- 454. panta prasībām. [..].”

Augstākās tiesas Civillietu departaments secinājis: “Lietā esošā VAS „nosaukums" 2014. gada 21. novembra pilnvara, kuru parakstījis valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, apliecina pilnvarojumu pārstāvēt kapitālsabiedrību diviem zvērinātiem advokātiem un astoņām citām personām, tajā skaitā arī /pers. C/, kas apliecina to, ka pats /pers. C/ nav VAS „nosaukums" amatpersona Civilprocesa likuma 82. panta septītās daļas izpratnē.”(Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 9. februāra lēmums lietā Nr. SKC-2034/2015).

Nepatīkama situācija varētu rasties, ja kasācijas sūdzībai bija pievienots orderis vai cits dokuments, bet tiesā tiek konstatēts, ka minētā dokumenta lietā nav.

Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 1-2/6 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības organizēšanas noteikumi” (izdoti saskaņā ar likuma ,,Par tiesu varu” 107. panta otrās daļas 1. punktu) 36. punktam tiesas darbiniekiem ir divos eksemplāros jāsastāda akts par dokumentu trūkumu gadījumos, kad, atverot sūtījumu, tiek konstatēts, ka tajā neatrodas rekvizītā ,,Pielikums” minētais dokuments. Viens no akta eksemplāriem jāpievieno lietai, bet otrs jānosūta iesniedzējam (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 25. augusta lēmumu lietā Nr. SKC-2083/2016).

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneši, skatot blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, lietā Nr. C33336015, SKC–2324/2016 2016. gada 9. septembrī pieņēma lēmumu, ar kuru noteica: “Lietas materiālos šāds tiesas sastādīts akts nav atrodams. Šādos apstākļos apgabaltiesas tiesnesim nebija pietiekama pamata izdarīt secinājumu, ka Nordea Bank AB Latvijas filiāles pilnvara, kas apliecinātu SIA ,Paus Konsults pārstāvības tiesības līdz 2016. gada 31. decembrim, uz apelācijas sūdzības iesniegšanas brīdi lietas materiālos neatradās. To ievērojot, piemērojams Civilprocesa likuma 448. panta pirmās daļas 2. punkts, saskaņā ar kuru Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2016. gada 17. maija lēmums ir atceļams un jautājums nododams jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.”

Būtiski vērst uzmanību, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 455. pantu tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, vai nav pievienota vai lietā iesniegta advokātam izdotā pilnvara un orderis, nav pārsūdzams.

Tādējādi lietas iznākumu var izšķirt arī pievienotā dokumenta pazušana. Civilprocesa likuma 455. pants ir pārāk barga norma, jo atsevišķos gadījumos nepieļaus iesniegt blakus sūdzību par jautājumu, kas bez objektīva pamata kavē lietas virzību. Aprakstītajā situācijā procesa dalībnieki, iespējams, meklēs risinājumus Civilprocesa likumā vai Satversmes tiesas likuma kārtībā.

Dokuments, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt iesniedzēju

Civilprocesa likuma 453. panta otrā daļa noteic: “Ja kasācijas sūdzību parakstījusi juridiskās personas amatpersona, sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt iesniedzēju.”

Saskaņā ar 82. panta otro daļu, juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros. Tādējādi kasācijas sūdzībai pievieno izziņu no Uzņēmumu reģistra vai citus dokumentus, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt juridisko personu.

Nokavēts kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Civilprocesa likuma 48. panta otrā daļa pieļauj iesniegt kasācijas sūdzību nākamajā darba dienā, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena.

Civilprocesa likuma 48. panta ceturtā daļa noteic, ka, ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi pasta sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

Augstākās tiesas judikatūrā pieejamas atziņas attiecībā uz elektroniskā veidā sagatavotu sūdzību. Augstākā tiesa noteikusi, ka elektronisko dokumentu aprite nav atkarīga no tiesas darba laika, jo elektronisko sakaru operatori to nodrošina 24 stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka apelācijas sūdzības iesniegšana elektroniskā veidā ir darbība, kuru var izpildīt ārpus tiesas līdz termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00. (Augstākās tiesas 2016. gada 11. marta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1350/2016).

Raksts publicēts žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2017. gada augusta numurā.

Abonenti var lasīt e-žurnālu arhīvu šeit