Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana.

Pirms saņemt – jāsamaksā

Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga un saņēmusi slimības pabalstu, kā arī laiks, kad persona atradusies atvaļinājumā, par kuru ir piešķirts paternitātes pabalsts.

Tādējādi tiks nodrošināts, ka tiesības uz šiem pabalstiem būs personām, kuras vismaz neilgu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas. Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 3. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincips ir nodrošināt personai, kura zaudē darba ienākumus apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dēļ, tiesības saņemt zaudēto darba ienākumu atvietojumu. Gadījumos, kad apdrošināšanas gadījums iestājas vienlaikus vai neilgi pēc darba ņēmēja statusa iegūšanas, personai nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ. Savukārt attiecībā uz personām, kuras obligātās iemaksas veikušas ilgu laika periodu, kvalifikācijas perioda ieviešana veicinās taisnīgumu, jo šīm personām nebūs jāuztur tās personas, kuras par sociāli apdrošinātām kļūst neilgi pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās un solidāru pienesumu sociālās apdrošināšanas budžetam nav devušas.

Ja bērnam ir smaga slimība

Saskaņā ar likumu līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz 14. dienai, ja bērns kopts mājās, vai līdz darbnespējas 21. dienai, ja bērns kopts arī stacionārā. Ja tomēr slimam bērnam ir nepieciešama ilgstošāka vecāka aprūpe, praksē veidojas situācijas, ka, beidzoties apmaksātajam darbnespējas periodam, vecāks uz vienu vai dažām dienām pārtrauc darbnespēju un saņem jaunu darbnespējas lapu, kura tiek apmaksāta likumā noteiktajā kārtībā.

Lai šādus gadījumus risinātu, nepieciešams likumā noteikt, ka bērna smagu diagnožu gadījumos darbnespējas lapu vecākam apmaksā par ilgāku laiku, ja ārstu konsīlijs noteicis, ka ilgstošā ārstēšanās procesā bērnam nepieciešama nepārtraukta vecāka klātbūtne, tādējādi apņemoties slimnīcas vadības līmenī stingri uzraudzīt vecāka klātbūtnes nepieciešamības noteikšanas pamatojumu saskaņā ar bērna veselības stāvokļa smagumu un vajadzību pēc vecāka klātbūtnes ārstniecības procesā.

Ir paredzēts, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā gadījumā slimības pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Analoģiska kārtība paredzēta, ja saslimis bērns, par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts.

Šāds periods izvēlēts, ņemot vērā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sniegto statistiku un sarunās sniegtos skaidrojumus par atveseļošanās ilgumu.

Bērni, kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu un ir nodarbināti, ir pakļauti sociālajai apdrošināšanai kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie. Līdz šim vecākiem slimības pabalstu maksāja tikai par slima bērna kopšanu, ja bērns nebija sasniedzis 14 gadu vecumu. Paredzot slimības pabalstu vecākiem maksāt arī pēc bērna 14 gadu vecuma sasniegšanas, grozījumos ir iekļauta norma, ka šajos gadījumos maksā vienu slimības pabalstu, tas ir, paredzētas tiesības izvēlēties saņemt slimības pabalstu pašam bērnam vai vienam no bērna vecākiem.

Savukārt, kad kopts bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu un kuram kopšana nepieciešama kaulu lūzumu dēļ, ir paredzēts slimības pabalsta izmaksu pagarināt līdz 30 dienām.

Minētajiem grozījumiem jāstājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Bērna kopšanas pabalsts, ja vecāks gūst ienākumus

Likumā ir noteikts, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā personai, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kā pašnodarbinātā bērna kopšanas dēļ zaudējusi ienākumus. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai saņem ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu par visu kalendāra mēnesi izmaksā 30% apmērā. Grozījumos iekļauta norma, kas precizē vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem, t.i., nosakot, ka tiek ņemts vērā bērna kopšanas atvaļinājuma periods. Vecāku pabalsta izmaksa 30% apmērā netiek rēķināta par visu kalendāra mēnesi, kurā ir ienākums, bet proporcionāli par kalendāra dienām.

Ko dos aprēķinam atkāpšanās par četriem mēnešiem

Patlaban likumā ir noteikts, ka, aprēķinot pabalstus, ņem vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Savukārt pašnodarbinātajiem —  trīs kalendāra mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Praksē arvien biežāk personas vienlaikus ir sociāli apdrošinātas gan kā darba ņēmējas, gan kā pašnodarbinātās vai MUN maksātājas. Līdz ar to viena pabalsta aprēķinā nākas ņemt vērā atšķirīgus obligāto iemaksu algas periodus. Pašnodarbinātie un MUN maksātāji informāciju par VSAOI sniedz VID par iepriekšējo ceturksni un precizēt obligātās iemaksas var mēneša laikā pēc ziņu iesniegšanas.

Lai vienkāršotu un vienādotu pabalstu aprēķinu personām, kuras vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusā, kā arī ņemot vērā informācijas pieejamību, nepieciešams likumā noteikt, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas obligāto iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Piemēram, personai apdrošināšanas gadījums iestājies 20xx. gada maijā. Nobīde par četriem mēnešiem (IV, III, II, I) noved pie iepriekšējā gada decembra. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu ņemtu vērā par periodu no 20xx–1. gada janvāra līdz 20xx–1. gada 31. decembrim. To pašu periodu iegūsim, ja no gada otrajā ceturksnī (V) notikušā apdrošināšanas gadījuma nobīdīsimies par iepriekšējā ceturkšņa trīs kalendāra mēnešiem (faktiski par gada pirmo ceturksni).

Aprēķinot vecāku pabalstu, ņem vērā 12 mēnešu apdrošināšanas iemaksu algas periodu, kurā iekļaujas arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiks, kurā personai nav apdrošināšanas iemaksu algas. Lai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļautu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kā arī lai samazinātu gadījumus, kad pēc bērna piedzimšanas tiek deklarēta lielāka apdrošināšanas iemaksu alga un mainīti vecāku pabalsta saņēmēji, likumā nosakāms, ka, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku un paternitātes pabalstam, apdrošināšanas iemaksu algas periods beidzas četrus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā piedzimis bērns.

Lai visu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā tiktu ņemts vērā vienāds vidējās algas aprēķina periods, t.i., atkāpšanās par četriem mēnešiem, likumā nepieciešams noregulēt arī vidējo apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodu apbedīšanas pabalstam.

Atkāpšanās par četriem mēnešiem, nosakot vidējās apdrošināšanas iemaksu algu, tiks piemērota no 2022. gada 1. janvāra.

Ir paredzēts deleģēt Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros tiktu noteikta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina kārtība un nosacījumi, kādi piemērojami alga gadījumos, kad personai par periodu, kurš tiek ņemts vērā aprēķinā, nav apdrošināšanas iemaksu algas (piemēram, personai bijusi darbnespējas lapa B vai persona bijusi grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā).

Viens periods – viens pabalsts

Likuma grozījumos ir iekļautas normas, kas regulē pabalstu izmaksu gadījumos, kad iestājas vairāki apdrošināšanas gadījumi un to periodi pilnībā vai daļēji pārklājas. Par vienu bērnu un par vienu periodu personai ir tiesības uz vienu pabalstu. Ja personas, piemēram, vecāki pārmaiņus atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai pārmaiņus kopj slimu bērnu, pabalstu izmaksā vienai personai. Šādos gadījumos, kad vecāki pārmaiņus atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vecāku pabalstu par šiem periodiem nepiešķir no jauna, bet turpina attiecīgajai personai jau iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu. Ir paredzēts, ka vecāku pabalsts personai tiks piešķirts vienu reizi uz visu izvēlēto periodu, t.i., līdz bērna gada vai pusotra gada vecumam, un izmaksāts attiecīgi 100% vai 30% apmērā.

Likumprojekts paredz, ka, iestājoties vairākiem apdrošināšanas gadījumiem, kas pārklājas, personai par vienu un to pašu periodu ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

n strādājošam vecāku pabalsta saņēmējam — slimības pabalstu sakarā ar viņa paša darbspēju zaudēšanu slimības vai traumas dēļ;

n strādājošam vecāku pabalsta saņēmējam — maternitātes pabalstu par nākamo bērnu;

n strādājošam vecāku pabalsta saņēmējam — paternitātes pabalstu par nākamo bērnu.

Vecāku pabalsta saņēmējam gadījumā, kad iestājas darbnespēja sakarā ar slima bērna kopšanu, tiesības uz slimības pabalstu nebūs, jo persona jebkurā gadījumā ir tiesīga izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu un personai jau ir viens ienākuma atvietojums — vecāku pabalsts. Gadījumā, ja saslimis cits bērns, vecāku pabalsta saņēmējam ir tiesības izvēlēties vienu no pabalstiem, t.i., turpināt saņemt vecāku pabalstu vai pieprasīt slimības pabalstu.

Tiesības uz vecāku pabalstu no bērna dzimšanas izmanto tēvi gadījumos, kad bērna māte nav sociāli apdrošināta un nesaņem maternitātes pabalstu. Bērna kopšanas laiks pēcdzemdību periodā sakrīt ar laiku, kurā bērna tēvam var tikt piešķirts arī atvaļinājums sakarā ar bērna kopšanu (10 darba dienas) un tēvam ir tiesības uz paternitātes pabalstu. Tēvs vienlaikus nevar atrasties divos atvaļinājumos un saņemt divus ienākuma atvietojumus par vienu bērnu. Līdz ar to likumprojektā iekļauta norma, ka paternitātes pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura kopšanu tēvam ir piešķirts vecāku pabalsts. Savukārt gadījumos, kad mātei piešķirts maternitātes vai vecāku pabalsts, tēvam ir tiesības uz paternitātes pabalstu par šo pašu bērnu. Minētie ierobežojumi tiks piemēroti no 2020. gada 1. septembra.

Noteikumi reemigrējošam diasporas loceklim

Diasporas likumā paredzēts, ka, nosakot to diasporas locekļu tiesības, kuri ir atgriezušies Latvijā un pieprasa maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņem vērā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus. Nosacījums stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu».

Ministru kabinets sagatavo un Saeimai iesniedz likumprojektu, kas paredz:

1) priekšnoteikumus, ar kādiem un kārtību, kādā remigrējušie diasporas locekļi ir tiesīgi saņemt maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus;

2) nodrošināt to, ka diasporas locekļu pieprasījumi par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu tiek izskatīti un lēmumi tiek pieņemti tādos pašos termiņos kā attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja saņemta nepieciešamā informācija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm.

Nosakot remigrējoša diasporas locekļa tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja šī persona ir sociāli apdrošināta saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu», bet viņa Latvijas Republikā nav bijusi apdrošināta šajā likumā noteikto kvalifikācijas periodu, tiesību noteikšanai ņem vērā remigrējoša diasporas locekļa attiecīgos apdrošināšanas periodus Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Tā kā šajos gadījumos obligātās iemaksas, kas nepieciešamas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinam un tātad arī pabalsta aprēķinam, nebūs veiktas Latvijas Republikā vai būs veiktas par mazāk nekā 12 mēnešiem, tad remigrējošam diasporas loceklim, kurš būs ieguvis tiesības uz pabalstu, pabalstu paredzēts aprēķināt vispārējā kārtībā kā jebkurai sociāli apdrošinātai personai, t.i., no obligāto iemaksu algas, no kuras Latvijas Republikā ir veiktas obligātās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam.

Lēmuma pieņemšanas ilgums ir 10 darba dienas pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts kompetentās iestādes. Minētās normas tiks piemērotas no 2020. gada 1.  septembra.

Ja rodas pabalsta pārmaksa

Likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» noteikts, ka slimības pabalsta izmaksu pārtrauc par periodu no pārkāpuma izdarīšanas dienas un atjauno pēc ārsta ieteikuma, attiecīgi tiek izdarīta atzīme darbnespējas lapā. Savukārt VSAA, saņemot darbnespējas lapas informāciju, ir pienākums pieņemt lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu. Darbnespējas lapas anulēšana rodas situācijā, kad saņemta informācija par ārstēšanās režīma pārkāpumu, attiecīgi rodas pabalsta pārmaksa.

Ņemot vērā, ka likumā nav noteikts tiesiskais pamats pārmaksu atgūšanai, bija nepieciešams likumā precīzi noteikt gadījumus, kad personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti saņemto pabalstu. Lai atgūtu pārmaksātos pabalstus, grozījumos iekļauta norma, kas paredz pabalsta saņēmējam pienākumu atmaksāt saņemto pabalstu par darbnespējas lapu, kas ir anulēta, un par ārstēšanās režīma pārkāpuma periodu.

Pabalsta pārskaitīšana uz citu valsti

Starptautiskajā praksē katra valsts savus piešķirtos pabalstus ieskaita personas kredītiestādes kontā valstī, kura piešķīrusi pabalstus. Tā kā VSAA administrē pensiju un pabalstu izmaksu, tas ietver arī VSAA pienākumu nodrošināt kontroli pār budžeta līdzekļu pareizu un tiesisku izlietojumu un pienākumu atgūt nepamatoti izmaksātos līdzekļus. Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteikts: ja saistībā ar personas nāvi vai bezvēsts prombūtni ir radusies sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksa, kredītiestāde vai valsts akciju sabiedrība «Latvijas Pasts» pēc VSAA rakstveida pieprasījuma to atmaksā VSAA, pārskaitot attiecīgo summu no personas konta uz VSAA pieprasījumā norādīto kontu, atskaitot komisijas maksu par pārskaitījuma veikšanu. Tādējādi, ja pabalsti tiktu pārskaitīti uz personas kredītiestādes kontu citā valstī, tad šī norma nedarbosies, jo ārvalstu kredītiestādēm nav saistoša iepriekš minētā likuma norma.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir paredzēta valsts garantētā naudas izmaksa no garantiju fonda gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta. Līdz ar to, pārskaitot pabalstus un pensijas uz citiem kontiem, kas nav konti kredītiestādēs vai ir konti citā valstī, ir risks, ka persona nesaņem pienākošos pabalstu vai pensiju un valsts nevarēs izpildīt tai uzlikto pienākumu.

Tādēļ likumprojektā iekļauta norma par pabalstu izmaksu, kas paredz pabalstu pārskaitīt pabalsta saņēmēja LV kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Vienlaikus norma paredz, ka gadījumos, kad pabalsti piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un starpvalstu līgums vai regula paredz pabalsta eksportu, var tikt pārskaitīti uz pabalsta saņēmēja kredītiestādes kontu attiecīgajā līgumvalstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.