Jautājums: Vai ir jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja darbinieks ar atpakaļejošu datumu uzrāda apgādājamo?

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore*

Pietiekami bieži grāmatveži sastopas ar situāciju, kad darbinieki „atceras” par tiesībām uz IIN atvieglojumu par apgādājamo pēc vairākiem mēnešiem kopš brīža, kad rodas šādas tiesības. Visai bieži  aizmāršīgie vecāki saņem atbildi, neko nepārrēķināšu, iesniegsiet gada ienākumu deklarāciju un saņemsiet IIN pārmaksu.

Vai tā būtu jārīkojas?

Atbilde, kas būtu darāms šādā situācijā, jau vairākus gadus kā ierakstīta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 899 „Likuma „Par IIN” normu piemērošana”:

96. Piemērojot likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktu [atvieglojumi par apgādājamajiem], darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākamajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas.

NB! Aprakstītā kartība neattiecas uz savlaicīgi nepiemērotajiem papildu atvieglojumiem [personām ar invaliditāti un represētajiem], kā arī uz neapliekamo minimumu!

No minētā teksta vispirms izriet, ka atzīmes par apgādājamo uzrādīšana [izslēgšana] nodokļu grāmatiņā ir pašas fiziskās personas pienākums. Protams, VID kontrolē šos datus, bet jebkurā gadījumā – atbildīga ir fiziskā persona.

Kāds lēmums jāpieņem grāmatvedim, ja pēkšņi EDS parādās ziņas par atvieglojumu, kas „ir spēkā” jau vairākus mēnešus?

1. variants

Var darbiniekam pateikt: pats vainīgs, būs jāiesniedz VID deklarācija. Padoms var tikt pieņemts, un konflikts dzēsts.

Šajā situācijā pastāv risks, ka darbinieks var atrast konsultantu, kurš paskaidros, ka MK noteikumos ir minēta pavisam cita kārtība.

Sāksim ar to, ka 96. punktā par gada ienākumu deklarāciju nekas nav minēts. Gluži pretēji: grāmatvedim piedāvāts veikt taksācijas gada nodokļa pārrēķinu. Turklāt jebkurā situācijā, proti, ja atvieglojuma piemērošanas rezultātā IIN kļūs mazāks vai atvieglojuma kādreizējā nepamatotā piemērošanas rezultātā patlaban IIN kļūs lielāks.

Ceru, ka  grāmatveži nav jāpārliecina, vai VID „būs ar mieru” gaidīt līdz nākamā gada martam, kad tiks iesniegta deklarācija un izrādīsies, ka fiziskā persona jau labu laiku ir parādā IIN?! Turklāt grāmatvedim tas bija sen zināms!

Sakarā ar to, ka normai ir jābūt simetriskai, vēršu uzmanību uz 96. punkta tekstu: grāmatvedis veic nodokļa pārrēķinu. Nav taču teikts, ka grāmatvedis „drīkst veikt” pārrēķinu! Sakarā ar to, ka biežāk tomēr ir gadījumi, kad atvieglojumi netika laikus piemēroti, un, veicot pārrēķinu, turpmāk uz kādu laiku samazināsies IIN, arī pārbaudītāji īpaši nepievērš tam uzmanību.

Vai pārrēķins ir sarežģīts?

2. variants

Negribu noniecināt grāmatveža slodzi, tomēr uzskatu, ka šāda novēloti sniegta informācija par apgādājamajiem nav tik bieži sastopama arī darbavietās, kurās ir liels darbinieku skaits.

Nodokļa precizēšanas procedūra saistīta ar kopējās nepiemērotā atvieglojuma summas noteikšanu (proporcionāli mēnešu un kalendāra dienu skaitam), pieņemsim, par 700 eiro (3,5 mēneši × 200 eiro) un šīs summas uzrā­dīšanu kā atvieglojumu (kopā ar kārtējā mēneša atvieglojuma summu). Visticamāk, viena mēneša darba samaksas summas nepietiks, lai izmantotu visu atvieglojumu, jo tas piemērojams arī par kārtējo mēnesi.

Ja bruto alga ir 800 eiro un VID paziņojumā neapliekamais minimums ir nulle, aprēķins ir šāds:

800,00 – 88,00 (11%) – [200 + 512] (atvieglojums) = 0 – apliekamais ienākums.

Tātad šajā mēnesī ienākuma nodokļa nav.

Nākamajā mēnesī aprēķinā izmantosim atlikušo atvieglojuma daļu 188 (700 – 512):

800,00 – 88,00 (11%) – [200 + 188] (atvieglojums) = 324,00 – apliekamais ienākums.

Šoreiz IIN ir 64,80 eiro (324,00 × 20%).

Ja programma nenodrošina šādu aprēķinu, tas veicams manuāli.

Mazliet sarežģītāk veikt aprēķinu, ieturot lielāku IIN nepamatoti piemērotā atvieglojuma dēļ. Tad ir jāņem vērā Darba likuma (DL )atļauja ieturēšanas veikšanai un prasība ierobežot ieturējumu no darba samaksas summa. Normas izteiktas, sākot ar 78. pantu:

(1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu:

1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks;

Arī DL 79. pantā noteiktais jāņem vērā:

(1) Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana.

Savukārt DL 80. panta norma ierobežo ieturējuma summu:

(..) ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Neskatoties uz to, ka darbinieks it kā nav sagādājis zaudējumus tieši darba devējam, ir jāatceras, ka pareizo un savlaicīgo nodokļu ieturēšanu likums deleģē darba devējam. Savukārt, ja nodokli nav iespējams ieturēt no fiziskās personas, tas būtu jāmaksā darba devējam.

Aprēķins diametrāli pretējai situācijai – „jāatceļ” iepriekš piemērotais atvieglojums par 340 eiro (par mēnesi un 21 kalendāra dienu). Sakarā ar to, ka procedūra nekur nav aprakstīta (kā rēķināt ierobežojumus), es būtu piedāvājusi darbiniekam (rakstiski vienojoties) piemērot atvieglojumu ar pretējo zīmi. Aprēķins pirmajā mēnesī:

800,00 – 88,00 (11%) + 200,00 (- „-”atvieglojums) = 912,00 – apliekamais ienākums.

Ienākuma nodoklis – 182,40 eiro (912 × 20%).

Aprēķins nākamajā mēnesī:

800,00 – 88,00 (11%) + 140,00 (- „-”atvieglojums) = 852,00 – apliekamais ienākums.

Ienākuma nodoklis – 170,40 eiro (852 × 20%).

Ja alga ir mazāka, iespējams vienoties par mazākiem nodokļa precizējumiem. Jebkurā gadījumā darbiniekam jāpaskaidro, ka viņa neizdarības dēļ VID pieprasīs nodokli piemaksāt (arī deklarācijas neiesniegšanas gadījumā).

Gadam beidzoties

Aizpildot paziņojumu par darbinieka taksācijas gada laikā gūtajiem ieņēmumiem un ieturētajiem nodokļiem, abos pēdējos variantos apgādājamie tiks uzrādīti tieši tādā apjomā, kāds saskaņā ar likumu viņiem bija paredzēts, jo piemērošanas periods abiem ir precizēts.

Veicot šos aprēķinus, iespējami šādi rezultāti: darba samaksas summas nepietiek, lai to būtu iespējams samazināt ar atvieglojuma kopsummu taksācijas gada ietvaros (2. variants) vai darba samaksa bija par mazu, lai no tās ieturētu palielināto IIN un izmaksātu vismaz minimālo mēneša algu (3.variants). Pirmajā gadījumā „palīdzēs” iesniegtā VID deklarācija (nodoklis tiks atmaksāts), otrajā – IIN būs jāpiemaksā saskaņā ar deklarāciju (VID nodokli pieprasīs arī bez deklarācijas).