Žurnāla "Bilance" šāgada 1. numurā publicēta intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktori Vitu Narnicku, kurā runāts par topošās VID maksājumu apstrādes sistēmas plānotajām iespējām, t.sk. vienotā nodokļu konta un uzkrājuma principa ieviešanu ieņēmumu uzskaitē. Ieskatam piedāvājam nelielu fragmentu no intervijas.

Kādi būs jaunās maksājumu apstrādes informācijas sistēmas sniegtie galvenie ieguvumi VID klientiem? Ko VID varēs paveikt ātrāk un efektīvāk?

Jaunā sistēma būs balstīta uz procesu pārvaldību. Piemēram, nodokļu maksātājs iesniedz deklarāciju, un sistēma pati deleģē nodokļu inspektoru, kuram šī deklarācija jāpārbauda, turklāt arī kontrolē, lai inspektors to paveiktu laicīgi. Sistēmā būs iestrādātas arī norādes, kas rūpēsies par to, lai inspektori pieļautu mazāk kļūdu, līdz ar to VID darbā samazināsies cilvēciskā faktora risks. Būs arī citi labumi, piemēram, saprotamāk tiks atspoguļota aprēķinātā nokavējuma nauda. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu daudzi aprēķini kļūs uzskatāmāki un saprotamāki.

Vai varēs cerēt arī uz ātrāku rīcību, piemēram, attaisnoto izdevumu atmaksā un līdzīgos gadījumos?

Mēs noteikti vēlamies paātrināt procesus. Šobrīd EDS iespējams redzēt, kad iesniegta deklarācija un kad saņemta atmaksa, bet nav iespējams uzzināt, kas notiek starpposmos. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu būs iespējams nodrošināt labāku atgriezenisko saiti. Tomēr arī  šobrīd attaisnoto izdevumu atmaksa nav ilga - vidēji tas notiek deviņās dienās. Tomēr ir gadījumi, kad tas ievelkas vairākus mēnešus, jo jāveic dokumentu pārbaude, dokumenti ir pretrunīgi vai nesalasāmi, ar roku rakstītas kvīšu grāmatiņas... Sistēma noteikti palīdzēs paātrināt labu, saprotamu dokumentu izskatīšanu, taču ne šādos gadījumos. Rokraksts paliek rokraksts, un latviešu valodas rokraksta atpazīšanas tehnoloģijas pagaidām vēl ne tuvu nav tik attīstītas kā, piemēram, angļu valodai. Ja runājam par attaisnoto izdevumu atmaksu, mēs ar nepacietību gaidām uzlabojumus e-veselības sistēmā, kad VID no tās saņems informāciju par nodokļu maksātāju faktiskajiem veselības izdevumiem un mēs varētu automātiski aprēķināt atgriežamo summu.

Tomēr bez ārstniecības izdevumiem attaisnotajos izdevumos ietilpst arī izglītības, interešu pulciņu un citas izmaksas...

Jā, taču no darba apjoma un sarežģītības viedokļa ārstniecības izmaksas ir lielākā pozīcija.  Latvijā akreditētās augstākās izglītības iestādes jau tagad iesniedz informāciju VID, līdz ar to cilvēkam, aizpildot deklarāciju, tā redzama automātiski. Tālākā nākotnē varbūt arī interešu pulciņu pakalpojumu sniedzēji varēs iesniegt informāciju VID, mēs noteikti priecātos.

Tiešas ietekmes uz grāmatvežu, uzņēmēju un pārējo nodokļu maksātāju darbu MAIS izstrādei nebūs, jo tā būs paredzēta VID darbinieku iekšējai lietošanai?

Jā, bet datu kvalitāte uzlabosies un arī atgriezeniskā saite būs labāka. Skaidrs, ja cilvēks iesniedz dokumentu un mēnesi nesaņem atbildi, tad rodas dažādas sazvērestību teorijas, cilvēkam šķiet, ka viņu tīši ignorē. Pateicoties jaunajai sistēmai mēs varēsim sniegt operatīvāku informāciju - kurā izskatīšanas stadijā ir dokuments, utml.  Reizēm redzam, ka arī grāmatveži nav gatavi uzņēmuma vadībai atklāti izstāstīt par saviem "varoņdarbiem", un tad nereti tiek vainots VID. Pēc tam, kad uzņēmējs atnācis pie mums un mēs esam izskaidrojuši situāciju, ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējs atvainojas, sakot, ka nekad nebija domājis, ka grāmatvedis varētu tik nekorekti rīkoties. Manā pieredzē "smagākais" gadījums bija tāds, kad atlaista uzņēmuma grāmatvede bija pamanījusies iesniegt PVN deklarāciju, saskaņā ar kuru bija jāmaksā 12 reizes lielāka summa nekā vidēji mēnesī. Mēs gribētu, lai uzņēmumu vadītāji biežāk paši ieskatās EDS, tādējādi būtu mazāk pārpratumu.