Ko svarīgi zināt par valsts atbalstu darba ņēmējiem pandēmijas laikā

Vineta Vizule, portāla redaktore

(0)
Foto: Nathan Cowley, Pexels.com

Krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem izmaksās dīkstāves pabalstu 75 % apmērā no vidējās algas, bet ne vairāk kā 700 EUR

Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai ir pieteicis dīkstāvi, valsts šo uzņēmumu darbiniekiem izmaksās atlīdzība līdz 75 % no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 EUR par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Pabalstu izmaksās uz darbinieka kontu, to neieskaitīs paša uzņēmuma kontā.

Dīkstāvi var pasludināt, ja uzņēmums nevar objektīvi nodrošināt darbiniekiem darbu. Taču dīkstāves pabalstu pārtrauks izmaksāt, ja šai laikā darba devējs pieņems darbā jaunus darbiniekus.

Līdz šim Darba likuma 74.pants paredzēja, ka darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par dīkstāves laiku. Atbilstoši Darba likuma 74.panta trešajai daļai gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, dīkstāves gadījumā darbiniekam izmaksā noteikto darba samaksu. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu. Krīzes laikā šo normu NAV jāpiemēro. To paredz 20. martā Saeimā gala lasījumā pieņemtais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Likums stājās spēkā 22. martā.

Ja darba attiecības tiek pārtrauktas, jāpiesakās bezdarbnieka statusam

Darbinieku skaita samazināšana var būt galējā opcija uzņēmumiem, kuri nonākuši smagās grūtībās, uzskata zvērinātu advokātu biroja SORAINEN juristi. Ja tomēr uzņēmējs paredz, ka bez šāda galēja pasākuma neiztikt, darba devējiem jārēķinās, ka var būt nepieciešams papildu laiks, kurā  jāinformē darbinieki un jāuzsāk sarunu procedūra ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī jāpiesaka kolektīvā atlaišana, ja veiktie pasākumi atbilst Darba likuma regulējumam par kolektīvo atlaišanu.

Ja tomēr šajos ārkārtas apstākļos darbinieks zaudē darbu, viņam jāpiesakās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbnieka statusam. Lai  korekti izvērtētu atbilstību bezdarbnieka statusa iegūšanai, NVA aicina iesniegumu iesniegt ne agrāk kā nākamajā dienā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. NVA aicina klientus bezdarbnieka statusa iegūšanai pieteikties elektroniski šeit.

Pēc tam  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) elektroniski jāpieprasa bezdarbnieka pabalsts. To var izdarīt šeit.

Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir personām, kas darba attiecībās bijušas vismaz gadu un par viņām ir veiktas sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā. Par pabalsta aprēķināšanu un izmaksu var uzzināt šeit.

Ar Covid-19 saslimušajiem un tiem, kas atrodas karantīnā,  darbnespējas lapu apmaksās valsts

Ja darbiniekam no šī gada 22. marta līdz 30. jūnijam saistībā , slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķirs 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Noteikts, ka šādā gadījumā izsniedzama darbnespējas lapa B, ko apmaksā valsts. Attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu, izmaksas periodu un pārmaksu spēkā būs līdzšinējā kārtība.

To paredz 20. martā Saeimā ārkārtas sēdē otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzami pieņemtie grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteic īpašu slimības pabalsta izmaksas kārtību Covid-19 epidēmijas gadījumā, sniedzot atbalstu darba devējiem darbnespējas lapas apmaksas nodrošināšanā. Likums stājās spēkā 22. martā.

Valsts kompensēs pusi no pašvaldību pabalstiem pamatvajadzību nodrošināšanai trūcīgajiem

Pašvaldība varēs piešķirt ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā. Pabalstu izmaksās no pašvaldības budžeta. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus, valsts nodrošinās mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50 % apmērā no personai piešķirtā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai trīs mēnešu periodā. To paredz grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas arī steidzamības kārtā 20. martā pieņemts Saeimā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)