Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmsvēlēšanu periodā uzdeva 27 konkrētus jautājumus par uzņēmējdarbību visām politiskajām partijām (apvienībām), kas kandidē 13.Saeimas vēlēšanās, lai noskaidrotu, kuras partijas (apvienības) apņemas realizēt rekomendācijās izstrādātos ieteikumus. LTRK atzīst, ka visvairāk pozitīvas atbildes pauda “Jaunā Vienotība” un “Jaunā Konservatīvā partija”. Jautājumi tika uzdoti par biznesa vidi, eksportu, izglītību, darbaspēku, infrastruktūru un publisko pārvaldi, balstoties uz LTRK Padomes izstrādātajām rekomendācijām partiju programmām 2018-2022.`

Sniedzam ieskatu LTRK redzējumā, kā Latvijas biznesa videi būtu jāattīstās turpmāko četru gadu laikā, kādai būtu jābūt vīzijai, kā arī galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.

PIEVILCĪGI BIZNESA VIDES NOTEIKUMI

Baltijā lētākās elektrības izmaksas. Jānodrošina, lai Latvijā 1MWh elektroenerģijas izmaksas ir mazākas nekā vidēji Centrālajās un Ziemeļeiropas valstīs. Šajā nolūkā jālikvidē OIK sistēma, un jāsamazina sadales un pārvades izmaksas.

Transportēšanas izmaksas. Jāpanāk, ka transportēšanas izmaksas ir reģionā konkurētspējīga, tādēļ akcīzes nodokļa likmei degvielai jābūt zemākajai Baltijā, kā arī jāvērtē citas transportēšanas izmaksas.

Piesaistīta pasaules līmeņa banka. Lai nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības biznesu, Latvijai jānodrošina pasaules līmeņa finanšu pakalpojumu nodrošināšana.

Komercstrīdiem speciāla ātra tiesa. Jāizveido specializēta tiesa komercstrīdu izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot lietu izskatīšanu ātrākajos termiņos Baltijā.

Godīga konkurence. Jāstiprina Konkurences padomes neatkarība un kapacitāte, kā arī jāpaplašina tās kompetence, nodrošinot uzraudzību gan privātajā, gan publiskajā sektorā.

Publiskā sektora bizness limitēts. Jāievēro princips, ka valsts vai pašvaldības nodarbojas ar biznesu tikai šādos gadījumos: a) ja ir tirgus kļūda, b) ja ir stratēģisks aktīvs, c) ja bizness ir vērsts uz preču eksportu. Jāizveido ilgtermiņa redzējums par privātā un publiskā sektora lomām biznesā (veselības aprūpē, izglītībā u.c.).

Baltijā ātrākie būvniecības termiņi. Jānodrošina būvniecības tiesiskā regulējuma pilnveidošana, lai nodrošinātu Baltijā ātrākos būvniecības ieceru realizēšanas termiņus.

Ēnu ekonomikas ierobežošana. Jārada motivējoša vide legālam biznesam un strikti jāvēršas pret nodokļu nemaksātājiem un nelikumīgu biznesu.

DARBASPĒKA KVALITĀTE, PIEEJAMĪBA UN IZMAKSAS

Baltijā mazākie darbaspēka nodokļi. Jānodrošina IIN un / vai VSAOI pārskatīšana, lai Latvijā būtu zemākie nodokļi Baltijā. Jāatceļ ienākuma nodokļa likmes progresivitāte. Mazāk atalgoto darbinieku labklājības jautājumu risināt pamatā ar neapliekamā minimuma celšanu.

Minimālās algas un neapliekamā minimuma sasaiste. Jānosaka minimālās algas un neapliekamā minimuma sasaiste. Vismaz līdz 2020.gada necelt minimālo darba algu.

Elastīgi un darbaspēka pieejamību veicinoši nodarbinātības noteikumi. Jānodrošina elastīgāks nodarbinātības regulējums, lai: a) viegli un ātri varētu nodarbināt īstermiņā (ieviest “vaučeru” sistēmu), b) neierobežotu ārvalstu studentu nodarbināšanu, c) atvieglotu mūsdienīgus nodarbinātības veidus, d) vienkāršotu uzturēšanās atļauju saņemšanu d)  uzņēmēju apmaksāto A darba nespējas lapu dienu skaita samazināšanu līdzvērtīgi pārējām Baltijas valstīm.

Realizēta skolu reforma. Jārealizē skolu reforma, panākot gan: a) skolu tīkla optimizāciju, b) mācību satura reformu (tai skaitā ieviešot obligātos eksāmenus ķīmijā, fizikā vai dabas zinātnēs).

Pieejami bērnu dārzi. Jānodrošina bērnu dārzu pieejamība ar kvalitatīvu saturu.

Pilnveidota profesionālā un arodizglītība. Jāpilnveido profesionālā un mūžizglītība, pielāgojot to uzņēmumu vajadzībām.

Attīstīta apmācību sistēma eksportam. Jānodrošina, ka izglītības sistēma nodrošina personāla zināšanas un prasmes eksporta tirgu iekarošanai.

VIRZĪBA UZ AUGSTĀKAS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS PRODUKTIEM

Izveidota efektīva inovāciju sistēma. Jāizveido efektīva sistēma, kas nodrošina tiltus: a) starp biznesu un zinātni, b) starp biznesu un izgudrotājiem, c) starp biznesu un dizainu.

Zinātnē lielāks % komercializācijas jomā. Jāpanāk, ka zinātnes finansējumā tiek palielināta proporcija pielietojamajai zinātnei.

INFRASTRUKTŪRA IZAUGSMEI

Attīstīti transporta savienojumi. Jāattīsta  ilgtspējīgi transporta savienojumi, nodrošinot ātru un efektīvu pārvietošanos starp 29 reģionāliem centriem. Vienlaikus transporta nozarē jārada pievienotās vērtības pakalpojumi.

Tehnoloģiju infrastruktūra un digitālā ekonomika. Jāpanāk, lai Latvijā ir labākā informācijas tehnoloģiju un sakaru infrastruktūra pasaulē, virzot digitālo risinājumu izmantošanu kā valsts pārvaldē, tā biznesā, samazinot izmaksas un palielinot darbību ātruma un ērtību.

Fokuss uz infrastruktūru ar eksporta potenciālu. Izvērtējot publiskā sektora būvniecības ieceres, prioritāri jāvirza līdzekļus uz tādām investīcijām, kas ir ar preču vai pakalpojuma eksporta potenciālu vai sekmē šādu virzienu.

PIEEJA EKSPORTA TIRGIEM

Pakalpojumu eksporta koordinācija. Jākoordinē un kopīgi jākomunicē pakalpojumu eksporta produktus, ko nodrošina uzņēmēji, valsts un pašvaldība.

Attīstīta kooperācija eksportam. Jāveicina uzņēmēju kooperēšanos eksportam.

Lomu sadale eksporta atbalstā. Jāsadala lomas eksporta jautājumos starp LIAA, citām valsts iestādēm un uzņēmēju NVO, lai koordinētu aktivitātes.

Lielāka atbalsta kapacitāte ārvalstīs. Jāceļ kapacitāte atbalsta infrastruktūrai ārvalstīs.

Augošs augstākās izglītības eksports. Mērķtiecīgi jāstrādā, lai palielinātu ārvalstu studentu skaitu, integrējot viņus darba tirgū.

Pastāvīgs finanšu atbalsts eksportam. Jānodrošina nepārtraukts finansējuma apjoms eksporta tirgu apguves programmām.

Mērķēts preču eksporta marketings. Jāizlemj, par kurām nozarēm attīstīt valsts atbalstītu koordinētu marketingu.

Ārpolitika. Jānodrošina uz Latvijas ekonomikas izaugsmi fokusētu ārpolitiku.

MAZA, EFEKTĪVA PUBLISKĀ PĀRVALDE

Efektīva valsts plānošanas sistēma. Kardināli jāpilnveido valsts plānošanas sistēmu, nosakot ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa prioritātes un pie tām stingri jāturas.

Efektīvas iestāžu stratēģijas. Jānodrošina efektīvu iestāžu stratēģiju izstrādāšanu (tostarp iesaistot sociālos un sadarbības partnerus) un to realizēšanu.

Valsts budžets ar pārpalikumu. Sākot ar 2020.gadu jānodrošina valsts budžetu ar pārpalikumu, lai mazinātu valsts parāda apjomu.

Mazāka pārvalde un deregulācija. Atceļot nevajadzīgās prasības, jāmazina publiskajā pārvaldē strādājošo skaitu, lai sasniegtu ES labākos piemērus.

Atalgojuma sistēmas reforma. Jāmaina atalgojuma sistēmu, panākot, ka būtiska atalgojuma daļa ir definēto mērķu sasniegšana.

Deleģēšana un PPP, kur iespējams. Cik iespējams jāattīsta publiskās – privātās partnerības projektus, kā arī jārealizē valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu.

Pašvaldību motivācija piesaistīt biznesu. Ar likuma grozījumiem jāpanāk, ka pašvaldības ir legāli finansiāli motivētas piesaistīt un noturēt biznesu savā teritorijā. Izvērtēt iespēju daļu UIN novirzīt pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums strādā. Izvērtēt iespēju pašvaldībai pienākošos IIN daļu novirzīt arī pēc darba vietas. Vienlaikus jāmazina pašvaldību izlīdzināšanas fonda loma.

Pašvaldību brīvība atbalstīt biznesu. Jāprecizē normatīvos aktus, ļaujot pašvaldībām pilnu rīcības brīvību realizējot atbalstu uzņēmējiem.

Sadarbība ar LTRK u.c. biznesa NVO. Jānodrošina regulārs konsultāciju process ar LTRK un citām biznesa NVO jautājumos, kas skar tautsaimniecību. Jāpieņem LTRK likums.

Argumentēti un izvērtēti lēmumi. Pieņemot normatīvu aktus un politikas dokumentus, kuriem varētu būt nozīmīga ietekme uz tautsaimniecību, rūpīgi jāizanalizē to efekts un ietekme uz nacionālo ekonomiku. Ir nepieciešams veikt novērtējumu, piesaistot neatkarīgus ekspertus, un pirms lēmuma pieņemšanas apspriest ekspertīzes rezultātus ar sociālajiem un sadarbības partneriem (ieskaitot LTRK).

Atbildība par nepamatotiem lēmumiem. Jāpanāk, ka uzņēmumiem tiek atlīdzināti valsts un pašvaldības iestāžu radītie zaudējumi, savukārt iestādēm jāceļ regresa prasības pret atbildīgajiem.

Valsts uzņēmumu pārvaldība. Jānodrošina profesionālu un neatkarīgu padomes locekļu nonākšanu valsts kapitālsabiedrību padomēs, un jāvirza valsts kapitālsabiedrību (izņemot infrastruktūras uzņēmumus, kur peļņa nav pamatmērķis) mazākuma akciju kotēšana biržā, lai piesaistītu papildu resursus attīstībai un uzlabotu korporatīvo pārvaldi.