Latvijas komercbanku asociācija (LKA) ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus kreditēšanas veicināšanai. Asociācija piedāvā veicināt uzņēmumu kreditēšanu, neapliekot ar uzņēmumu ienākumu nodokli reinvestēto peļņu, efektivizēt finanšu instrumentu un garantiju piemērošanu, sekot citu valstu veiksmīgajiem piemēriem, veicinot privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, nostiprināt hipotēkas lomu ar izmaiņām likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī izstrādāt mūsdienīgu īres likumu.

Savukārt hipotekāro kreditēšanu iespējams attīstīt ar jaunu mājokļu iegādes programmu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem. LKA piedāvā diskutēt par priekšlikumu hipotekārā kredīta ņēmējiem kredītprocentos samaksāto summu kaut daļēji uzskatīt par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, pagarināt IIN atlaižu piemērošanu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kā arī samazināt kancelejas nodevu hipotēkas reģistrācijai. Tāpat nozare iesaka straujāk piemērot konkrētus digitālos risinājumus, kas samazinās administratīvās izmaksas valstij un komercbankām, bet klientam sniegs labāku un kvalitatīvāku servisu.

Uzņēmumiem izsniegti kredīti teju miljarda eiro apmērā 2016.gada pirmajā pusgadā - tas ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pusgadā pēdējo piecu gadu laikā, informē LKA. Uz 2016.gada 30.jūniju komercbanku kredītportfelis bija 15,03 miljardi eiro, un kopš gada sākuma tas palielinājies par 2,4%. Banku eksperti norāda - lai arī vērojams kreditēšanas pieaugums, tas tomēr vērtējams kā mērens. Vēl jo vairāk, lai sasniegtu Finanšu ministrijas izvirzīto 10% pieaugumu trīs gadu laikā, nekavējoties ir jāsāk darbs pie nozares sagatavotajiem kreditēšanas vides sakārtošanas priekšlikumiem.

"Uzņēmumu kreditēšanā Latvijā redzam pozitīvu attīstību - šī gada otrajā ceturksnī no jauna piešķirto kredītu apjoms uzņēmumiem palielinājies par 58%, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni. Nākamajā pusgadā kreditēšanas pieaugums varētu būt līdzīgs, un kopējo izsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro, taču tā nav pat puse no apjoma, ko ļautu banku kapacitāte," komentē LKB Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Eksperti skaidro, ka pagaidām uzņēmumu kreditēšanas pieaugums kredītportfelī atspoguļojas ļoti mēreni. Tā iemesls ir lielā amortizācija jeb līdz šim izsniegto kredītu atmaksas intensitāte. Baltijas valstu kontekstā, salīdzinot valstis pēc kredītportfeļiem, Latvija pagaidām atpaliek no Igaunijas aptuveni piecus gadus, bet no Lietuvas - trīs gadus.

Jaunizsniegtā finansējuma sadalījumā pa nozarēm palielinājušies apjomi kredītiem apstrādes rūpniecībai, lauksaimniecībai, tirdzniecībai, operācijām ar nekustamo īpašumu, elektroenerģijai, gāzei un siltumapgādei, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbībām. Savukārt ievērojami - par 30% - sarucis no jauna piešķirtā finansējuma apjoms būvniecības nozarē, taču tajā pašā laikā būtiski (-36%) samazinājies kavēto maksājumu skaits šajā nozarē. Būvniecības attīstību lielākoties bremzē joprojām salīdzinoši pasīvā ES fondu apgūšana. Turklāt jārēķinās, ka viens no lieliem izaicinājumiem Latvijā ir novecojušais dzīvojamais fonds.

"Atbilstošs kreditēšanas pieaugums ir IKP pieauguma apmērā jeb pašreizējā situācijā aptuveni 2-3%. Taču, lai to sasniegtu, ir jāmeklē instrumenti ēnu ekonomikas mazināšanai, jāuzsāk diskusija par komercbanku iesniegtajiem priekšlikumiem kreditēšanas veicināšanai un jāveic korekcijas normatīvajos aktos, jānostiprina sadarbība valstij ar uzņēmējiem un finanšu institūcijām," stāsta Ieva Vīgante, Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja, LKA kreditēšanas komitejas eksperte.