Uzņēmējdarbības un investīciju drošumu un stabilitāti garantē arī ātra un taisnīga komercstrīdu izskatīšana. Pirms vairāk nekā gada izveidotās Ekonomisko lietu tiesas kā specializētas pirmās instances tiesas mērķis bija, lai lietas, kurās tiek vērtēti sarežģīti komercstrīdi, ekonomiskie un finanšu noziegumi, kā arī apsūdzības korupcijā, Latvijā nonāktu vienuviet un tiesneši specializētos šādu lietu ātrā un efektīvā izskatīšanā. Kāda ir bijusi tiesas pirmā darbības gada pieredze un secinājumi, vaicājam Miķelim Zumbergam, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājam. Viņš ir arī viens no deviņiem tiesnešiem, kuri jaunajā tiesā uzsāka darbu bez iepriekšējās pieredzes tiesneša amatā. Iespējams, tas ļāvis izvairīties no tās rutīnas, kuru nereti pārmet tiesām, – gari tiesvedības procesu termiņi, atšķirīga tiesu prakse viena veida lietās u.tml.

Tiesu sistēmā biju nostrādājis jau ilgus gadus, tostarp arī kā administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, pēc tam strādāju Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Neslēpšu, ka mans mērķis bija ar laiku kļūt par tiesnesi. Gaidīju to brīdi, kad jutīšos pietiekami nobriedis šādai vakancei. Doma bija pretendēt tieši uz administratīvo lietu skatīšanu, bet, uzzinot par konkursu jaunveidojamā Ekonomisko lietu tiesā, nolēmu pieteikties. To darīt pamudināja arī gūtā pieredze lietās, kas saistītas ar nodokļu izkrāpšanu un citām nelikumībām naudas apritē. 

Starp konkursu izturējušajiem man bija viena no lielākajām pieredzēm tiesu darbā, tāpēc sākotnēji kļuvu par tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, bet pēc izsludinātā konkursa uz priekšsēdētāja amatu man uzticēja turpināt vadīt tiesu. 

Viedokļi tiešām bija dažādi, arī pats sākotnēji biju piekritējs tam viedoklim, ka šādu tiesnešu specializāciju iespējams veidot jau esošo tiesu ietvaros. Taču, ja reiz politiski bija izlemts, ka iesim specializētas tiesas virzienā, tad bija jāķeras pie darba un ideja jārealizē praksē.

Pirmajā tiesas darbības gadā esam dzirdējuši labas atsauksmes no uzņēmējiem: viņi jutušies uzklausīti un mūsu personāls ir bijis pretimnākošs. Tiesai ir arī savi saziņas kanāli sociālajos tīklos, ir tvitera konts, kur informējam par svarīgākiem notikumiem tiesas ikdienā, par procesa virzību sabiedrībai nozīmīgās lietās. Jācer, ka par tiesas eksistenci uzņēmēji ir labi informēti.

Sākotnējais plāns mums tiešām bija, ka vismaz trīs ceturtdaļas lietu būs saistītas ar civilprasībām un tikai viena ceturtdaļa varētu būt krimināllietas. Tomēr praksē izrādījies otrādi. Esošo likumu interpretācija noteica, ka mūsu tiesai būs piekritīgi arī procesi par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, kas skatāmi kriminālprocesa kārtībā. Šādas lietas līdz šim mums bijušas vairākumā.

Ekonomisko lietu tiesā biežāk nonākušas lietas saistībā ar komercsabiedrību dalībnieku sapulču lēmumu atcelšanu, to skaitā varētu būt arī reiderisma gadījumi. Piemēram, kādā uzņēmumā – SIA vai akciju sabiedrībā – notikusi dalībnieku sapulce un kāds dalībnieks nav bijis pielaists vai uzaicināts uz sapulci, bet pārējie dalībnieki ir izlēmuši kaut ko viņa vietā. Uzzinot, ka šī apietā dalībnieka īpašums tiek izsaimniekots, dalībnieks vēršas ar prasību tiesā.

Ja lieta būtu ierosināta citā tiesā un tā konstatētu, ka ir pieņemta lieta, kas īsti neatbilst tiesas piekritībai, tad, protams, lieta tiktu pārsūtīta mums. Taču parasti jau uzreiz tiek atteikts šāda veida lietas pieņemt un tiek rekomendēts, lai pieteicējs vēršas Ekonomisko lietu tiesā.

Mūsu tiesas modelis ir izvēlēts, arī lai skatītu, piemēram, būvniecības strīdus. Pieaugot izmaksām, sagaidāms, ka šādu strīdu varētu kļūt arvien vairāk. Jau tiesas izveides koncepcijā bija iecerēts, ka ar laiku mūsu tiesas kompetence tiks paplašināta, tāpēc arī vēlamies, lai civillietu kategoriju skaits paplašinātos un pie mums nonāktu lietas, kas būtu tipiski piederīgas šādai komerctiesai. Esam arī paši ierosinājuši, lai mums tiktu nodoti no Komerclikuma izrietošie strīdi par valdes, padomes locekļu un revidentu atbildību. Ja mūsu pārziņā papildus jau esošajām lietām tiktu nodotas šāda veida lietas, tad varētu arī pietikt kapacitāte ar desmit tiesnešiem.

Tā gluži gan nevar teikt, jo mēs neskatām, piemēram, smagās slepkavību lietas. Ja vērtē krimināllietas, kas pie mums nonāk, tad pārsvarā tās ir saistītas ar tā dēvēto balto apkaklīšu noziegumiem. Tiesa, tās mēdz būt sarežģītas, jo aiz tām stāv komplicētas shēmas. Protams, izmeklētāju un prokuratūras pienākums ir savākt pierādījumus, bet skaidrs, ka arī mums pašiem jāsaprot šo shēmu ekonomiskā būtība. Tur arī izpaužas nepieciešamība pēc specializācijas.

Pagaidām šādu tiesnešu specializāciju varam nodrošināt tikai civillietās. Piemēram, ir tiesneši, kuri skata būvniecības strīdus vai strīdus, kas saistīti ar komercsabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem. Pārējās lietās vairāk tiešām tiek izmantots nejaušības princips. Bet ir arī izņēmumi ar kriminālprocesu saistītajās lietās – procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Likums paredz, ka šīs lietas jāizskata ātri – desmit dienu laikā, un mēs nevaram paļauties uz nejaušību, jo var gadīties, ka vienam tiesnesim pēkšņi īsā laikā sakrīt daudz šādu procesu. Lai līdzsvarotu šādu lietu skaitu katram tiesnesim, mēs tās sadalām tiesnešiem rindas kārtībā atbilstoši mūsu lietu sadales plānam.

Protams, ja nepieciešams, mēs varam pieaicināt konkrētas jomas ekspertus. Man pašam nācies skatīt lietu, kur liecinieka statusā bija jāpieaicina pieredzējis būvspeciālists ar būvniecību saistītā ļoti specifiskā nozarē. Domāju, ka arī pārējie kolēģi uzklausa eks­pertus, ja tas palīdz lietas izskatīšanā. Ik pa laikam arī dzirdu, ka paši procesa dalībnieki ir izteikuši lūgumu uzklausīt neatkarīgu ekspertu viedokli.

Civilprocesa likums un Kriminālprocesa likums, uz ko balstās tiesu darbība, uz mums attiecas tāpat kā uz citām tiesām. Citādas ir konkrētu kategoriju lietu grupas, kurām valsts ir saskatījusi nepieciešamību, lai tās vērtētu specializēta tiesa, jo tiesneši ir ieguvuši attiecīgu pieredzi. Lai nav tā, ka pie tiesneša nonāk lieta par tik ekonomiski sarežģītiem jautājumiem, ar kuriem viņš līdz tam nav strādājis, un attiecīgi nepieciešams ilgs laiks, lai tiesnesis spētu izprast un iedziļināties lietas būtībā. Ja pie mums regulāri nonāk noteikta veida lietas, tad arī izveidojas noteikta sapratne un iemaņas. Mēs pamanām tādas detaļas, ko varbūt tiesnesis bez specializācijas uzreiz nepamanītu.

Kas attiecas uz lietām, ko skata kriminālprocesā, tad likums pieļauj apsūdzētajam noteiktos gadījumos vienoties ar prokuroru, ja apsūdzētais noziedzīgā nodarījumā, kas viņam tiek inkriminēts, savu vainu atzīst. Taču mums kā tiesai jābūt neitrālai, tiesnesis nevar apsūdzēto, kurš savu vainu neatzīst, mudināt tomēr vienoties. Vismaz manā praksē nav bijuši šādi gadījumi, kurā tiesas procesa laikā apsūdzētais tomēr atzītu savu vainu un gribētu vienoties. Iespējams, kāds no kolēģiem šādu situāciju ir pieredzējis. Savukārt civilstrīdos teju ceturtā daļa lietu beidzas ar pušu izlīgumu.

Pārsvarā skatījām mutvārdos tiesas sēdē, kura tika rīkota attālināti (videokonferences režīmā). Lai gan bija arī civillietas un krimināllietas, kuras objektīvu iemeslu dēļ varēja izskatīt rakstveidā, jo likums to atļāva darīt. Taču lietas, kas mums ienāk, ir pietiekami komplicētas, un, lai, tiesnesim uzdodot jautājumus, varētu noskaidrot visas detaļas un apstākļus, tiesas sēdes noturējām mutvārdu procesā.

Jau sākam izjust, ka pieaug ar būvniecību saistīto strīdu skaits. Iespējams, to izraisījušas problēmas, kas pandēmijas laikā saistījās ar apgrūtināto būvmateriālu piegādes ķēžu darbību. Arī Satversmes tiesas spriedums par pandēmijas laika ierobežojumiem lielajos tirdzniecības centros varētu rosināt uzņēmējus aizstāvēt savas tiesības. Šos kovidlaika ierobežojumu dēļ radušos zaudējumus varētu mēģināt piedzīt arī investori.

Man gan nav pieredzes, ar ko salīdzināt, jo kā tiesnesis esmu uzsācis darbu tikai šajā tiesā, taču viens no novērojumiem ir, ka nereti advokāti jūtas pārsteigti, ka pie mums tik ātri tiek nolikts nākamās tiesas sēdes datums, jo ir pieraduši, ka citās tiesās lietu izskatīšana tiek atlikta uz vairākiem mēnešiem. Vienlaikus tas ir saprotams, ka gan aizstāvju, gan apsūdzības uzturētāju darba kalendārs ir noslogots, un mums tas jārespektē. 

Tāpat nevajadzētu cerēt, ka pie mums lietas tiks izskatītas skaitliski mazāku tiesas sēžu laikā. Katrā procesā ir noteikts jautājumu skaits, kas tiesā ir jāizskata, tāpat arī liecinieku skaits, kuri jāuzklausa. Šādā aspektā mēs strādājam līdzīgi kā citas tiesas, un tur atšķirību neredzu. Mums patlaban palīdz, ka pagaidām lietu uzkrājums tiesā nav tik liels un, atliekot kādu sēdi, tai nav jāstājas mēnešiem garas rindas galā. Cerams, mums šāds lietu uzkrājums arī turpmāk neizveidosies.

Domāju, ka tiesu sistēma mūs ir uzņēmusi pietiekami koleģiāli, jūtos iesaistīts arī tajos pasākumos, kur citu tiesu priekšsēdētāji apspriež būtiskus jautājumus.

Attiecībā uz procesiem par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju mums tiešām būtu ierosinājums ko pamainīt normatīvajā regulējumā. Patlaban likums paredz, ka pēc lietas saņemšanas tiesā pirmajai sēdei jānotiek desmit kalendāra dienu laikā. Iedomājieties, ka šāda lieta tiek saņemta dienu pirms Lieldienām, kad pēc svētkiem ir tikai četras darbadienas, seko vēl nākamā nedēļas nogale! Tas nozīmē, ka tiesnesim reāli ir laiks sagatavoties tikai dažas dienas, un arī advokātam ir jāpaspēj iepazīties ar lietu. Pat ja neiekrīt svētku datumi, laiks ir pietiekami īss. Turklāt likums paredz, ka advokātam vēl ir jālūdz atļauja izmeklētājam, lai varētu iepazīties ar lietas materiāliem. Ja izmeklētājs atsaka, tad savukārt advokāts var viņa lēmumu pārsūdzēt tiesnesim, un viņam sūdzība jāizskata. Šāda kārtība diemžēl tiesas darbu apgrūtina un paildzina, jo, ja mantas īpašnieks ir zināms un viņš piesaistījis aizstāvi, tad pirmajā tiesas sēdē objektīvu apstākļu dēļ neko vēl nav iespējams izlemt. Tāpēc prasītos pamainīt likumu, it īpaši, ja patlaban tiesā šādu lietu ir aptuveni puse no saņemtajām. Ja tā būtu tikai neliela daļa, iespējams, mēs vēl varētu ar to samierināties, bet, tā kā šādu lietu ir daudz, tas rada bezjēdzīgu tiesas darba aizkavēšanu.

Šādos procesos bieži vien joprojām notiek pirmstiesas izmeklēšana, līdz ar to izmeklēšanas iestādes nav ieinteresētas atklāt savāktos pierādījumus, savukārt mums ir jāizlīdzsvaro personu tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. No otras puses – ir jānodrošina, lai netiktu traucēts izmeklēšanas process un nenotiktu kāda pretdarbība. Tāpēc ir rūpīgi jāizsver, ar ko dodam iepazīties un ar ko nedodam. Skaidrs, kas tas ir personas tiesību ierobežojums, tāpēc Satversmes tiesai būs jāizlemj, vai tas ir samērīgs. Advokātu vidē pastāv uzskats, ka tas, ka Apgabaltiesas lēmumu nevar apstrīdēt, neatbilst Satversmei. Redzēsim, kāds būs Satversmes tiesas vērtējums.

Tajās tipiski ir kāds pārrobežu elements, kas šīs lietas padara sarežģītākas un laikietilpīgākas. Retāk tas ir noticis tikai Latvijā. Lai gan ir arī šādas lietas, piemēram, uzņēmējs krāpjas ar nodokļiem, tos nemaksā un caur shēmām šo nodokļu naudu pārvērš nekustamajos īpašumos, automašīnās, dārglietās. Tomēr biežāk šādās shēmās tiek iesaistītas citas valstis, un mēs pat nezinām, kāds ir šīs naudas patiesais izcelsmes avots. Redzam tikai, ka ir fiktīvas ārvalstu firmas, kas saimniecisko darbību neveic, bet starp tām plūst nauda, kura beigās, piemēram, nonāk Latvijā. Tad attiecīgi Latvijas kredītiestāde, kuras kontā šī nauda ieplūdusi, prasa paskaidrot tai personai, kas atvērusi kontu, kas tie bijuši par darījumiem, par kuriem saņemta nauda. Ja persona nevar ticami izskaidrot, bankas pienākums ir ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam, kurš savukārt sagatavo ziņojumu Valsts policijai, citām izmeklēšanas iestādēm. Taču, tā kā šādos gadījumos ir vēl jāsūta uz ārvalstīm starptautiskās sadarbības pieprasījumi, tas izmeklēšanas gaitu palēnina. Tai pašā laikā likumā ir noteikts, cik ilgu laiku naudu drīkst turēt arestā. Ja izmeklētājs saprot, ka likumā noteiktajā laikā nepaspēs iegūt pierādījumus, viņš ir spiests no pamatprocesa izdalīt šo procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un sūtīt to mums. Tad mēs vairs nevērtējam personas vainu, bet tikai to, vai mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme vai ne. Šai gadījumā arī pierādīšanas standarts ir mazāks, jo, ja runājam par personas vainu, tad tā ir jāpierāda ārpus jebkādām saprātīgām šaubām. Lemjot tikai par mantas izcelsmi, neraugoties uz iespējamām šaubām, nepieciešams pierādījumu pārsvars, ka tā persona, kura apgalvo, ka manta iegūta likumīgi, nespēj to pierādīt. 

Jā, diezgan daudz ir lietu, kas ierosinātas 2018. un 2019. gadā un līdz nonākšanai pie mums ir izgājušas cauri Valsts policijai un Finanšu izlūkošanas dienestam. Mēs kā tiesa pati pierādījumus nevācam, strādājam ar to, ko sagādājušas šīs iestādes. 

Protams, katrs uzņēmējs vispirms apsvērs, vai šāda tiesāšanās ir izdevīga, vai ir izredzes ko atgūt un vai tā neievilksies gadiem ilgi. Šai laikā, visticamāk, radīsies arī papildu tēriņi advokātiem. Turklāt nav arī pārliecības, vai viņi spēs lietu uzvarēt. Protams, neviens negrib ieguldīt resursus, ja tiesu sistēma negarantē savlaicīgu strīdu atrisināšanu. Ja uzņēmēji un investori redzēs, ka tiesu sistēma spēs darboties ātri un taisnīgi, tad arī pieaugs vēlme aizstāvēt savas intereses.

Noteikti ar „skaļāko” domājāt tā dēvēto digitālgeitas lietu, kurā bija attaisnojošs spriedums. Patiesībā pēc šīs lietas izskatīšanas sabiedrības spiediens nemaz nebija tik liels. Protams, nevaru apgalvot, vai tā uzskata arī konkrētās lietas tiesnesis, bet man, vērojot to no malas, reakcija šķita relatīvi mierīga.

Vislielāko drošības sajūtu rada tas, ka mani kolēģi ir izglītoti, kompetenti un domājoši, spēj patstāvīgi risināt dažādas problēmas. Regulāri kopīgi pārspriežam gan organizatoriskos jautājumus, gan tiesu praksi – ko lēmusi Apgabaltiesa un Senāts. Tāpat viņi interesējas par tiesas organizatoriskajām lietām, domā, kā labāk paveikt uzticēto darbu. Tas arī mani mudina turēties labā formā un neļauj atslābt, jo kolēģi gaida to pašu no manis. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada jūnija (108.) numurā.