Pēc Augstākās tiesas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras kopīgās tikšanās secinājumu apkopošanas, Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, pieņēmusi lēmumu "Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas".

Tajā norādīts, ka, ka, apspriežot jautājumu par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) var piedzīt vai saņemt apmierinājumu par nenomaksātajiem nodokļiem trīs dažādos procesos. Vispārējos gadījumos nenomaksātie  nodokļi tiek piedzīti bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ja par attiecīgo nodarījumu uzsākts kriminālprocess, kaitējuma kompensācijas  apmierinājumu var saņemt  kriminālprocesa ietvaros un civilprocesa kartībā, tostarp, pamatojoties uz personu nereabilitējošu nolēmumu krimināllietā.

Ja cietušais, VID personā, uzskata, ka ar kompensāciju kriminālprocesā nav atlīdzināts viss nodarītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa likuma 350. panta trešā daļa). Tas attiecas arī uz gadījumu, kad kompensācija kriminālprocesā ir pieteikta, bet nav noteikta.

Piedzenamā valstij radītā kaitējuma apmēra noteikšanai konkrētā kriminālprocesā ņemamas vērā administratīvajā procesā veiktās izmaksas un piedzītās summas, kas nodrošina nepamatota iedzīvošanās riska un dubultās piedzīšanas neiespējamību. Nenomaksātā nodokļa dubulta piedzīšana norobežojama no dubultās sodīšanas nepieļaujamības.

Spēkā esošie normatīvie akti neregulē situāciju, kad vienlaikus noris piedziņa administratīvā procesa ietvaros un krimināllietas iztiesāšana par nenomaksātajiem nodokļiem. Šādā gadījumā nav zināma iespējamā nomaksāta un piedzītā nodokļu summa administratīvā procesā, kas var būt par pamatu kaitējuma kompensācijas nenoteikšanai kriminālprocesā.

Lai nodrošinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu pamatojoties uz likuma ,,Par tiesu varu" 49. panta pirmo, otro un trešo daļu, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce nolēma noteikt, ka kompensācijas par valstij nenomaksātajiem nodokļiem noteikšanai kriminālprocesā ir izņēmuma raksturs. Tā pēc iespējas izlemjama kriminālprocesa ietvaros.

Ja nenomaksātie nodokļi pilnībā nomaksāti un piedzīti administratīvā procesa ietvaros, kriminālprocesā pieteikto kaitējuma kompensāciju noraida. Savukārt, ja administratīvā procesa ietvaros nodokļu summa ir nomaksāta un piedzīta daļēji, kriminālprocesā lemj par atlikušā kaitējuma apmēra atlīdzināšanu. Vispārējos gadījumos pierādījumus par atlīdzināto kaitējuma apmēru pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā iesniedz procesā iesaistītās personas, tostarp cietušais, prokurors.

Gadījumā, kad vienlaikus noris  piedziņa administratīvā procesa ietvaros un krimināllietas iztiesāšana par nenomaksātajiem nodokļiem, kaitējuma kompensācija kriminālprocesā nav nosakāma.