0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana un izmantošana gada pārskata sagatavošanā

Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana un izmantošana gada pārskata sagatavošanā

Jānis Kusiņš

Ārvalstu praksē grāmatvedības uzskaitē plaši tiek izmantota paraugbilances vai pārbaudes bilances (turpmāk – pārbaudes bilance) sastādīšana. Pārbaudes bilanci izmanto debeta un kredīta vienlīdzības pārbaudei gan analīzei un finanšu gada pārskata sagatavošanas atvieglošanai, gan arī, piemēram, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamību precizēt un/vai koriģēt bilances, grāmatvedības politiku uzņēmumā (protams, grāmatvedības normatīvo aktu ietvaros). Pārbaudes bilance ir viens no vairākiem secīgiem grāmatvedības darba posmiem (sastāvdaļām) pilnā grāmatvedības ciklā, kas attiecas uz pārskata gadu, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (piemēram, mēnesi, ceturksni vai gadu). Pārbaudes bilance var būt sagatavota…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kusins
Jānis Kusiņš.  Foto no Bilances arhīva

Ārvalstu praksē grāmatvedības uzskaitē plaši tiek izmantota paraugbilances vai pārbaudes bilances (turpmāk – pārbaudes bilance) sastādīšana. Pārbaudes bilanci izmanto debeta un kredīta vienlīdzības pārbaudei gan analīzei un finanšu gada pārskata sagatavošanas atvieglošanai, gan arī, piemēram, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamību precizēt un/vai koriģēt bilances, grāmatvedības politiku uzņēmumā (protams, grāmatvedības normatīvo aktu ietvaros). Pārbaudes bilance ir viens no vairākiem secīgiem grāmatvedības darba posmiem (sastāvdaļām) pilnā grāmatvedības ciklā, kas attiecas uz pārskata gadu, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (piemēram, mēnesi, ceturksni vai gadu).

Pārbaudes bilance var būt sagatavota katras dienas, nedēļas, mēneša vai taksācijas (pārskata) gada beigās, parasti pirms finanšu pārskata sastādīšanas.

Zināms, ka praksē izmantojamā grāmatvedības uzskaites metode ir divkāršā ieraksta metode. Tas nozīmē, ka:

  • 1) katru ierakstu debetā korespondē ar ierakstu kredītā;
  • 2) katru ierakstu kredītā korespondē ar ierakstu debetā.

Visu kontu debeta ierakstu kopsummai jābūt vienādai ar kredīta ierakstu kopsummu.

Lai pārliecinātos par abu rezultātu vienādību vai, izsakoties “grāmatvedības valodā”, pārliecinātos, ka abas ierakstu puses sakrīt, uzņēmumam vēlams periodiski sastādīt pārbaudes bilanci.

Minētajā ārvalstu praksē pārbaudes bilances sastādīšanā un aizpildīšanā tiek izmantoti principi, kas līdzīgi tiem, kādi ir izmantoti, sastādot un aizpildot darba tabulas veidā Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” noteikto kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu (skt. MK noteikumu 74. un 75. punktu). Šie noteikumi ir saistošs tiesību akts, kas izdots saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15. panta pirmo daļu un ir obligāts šo noteikumu 1. punktā minētajiem subjektiem.

No minēto MK noteikumu IV nodaļas “Grāmatvedības cikls” 71. punkta un 71.4. apakšpunkta izriet:

  • 71. Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:
  • 71.4. kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana."

Tādējādi uzņēmumam, uz kuru attiecas minētie noteikumi, jābūt sastādītam kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatam darba tabulas veidā (turpmāk – darba tabula).

Darba tabula ir darba dokuments ne tikai uzņēmuma grāmatvedim vai revidentam, bet arī kontrolējošiem dienestiem. Pārbaudes darba tabula ir sava veida kontu atlikuma saldo saraksts, kurā darba tabula ir sagatavota tādā veidā, lai, pamatojoties uz tās datiem, varētu sastādīt uzņēmuma gada pārskatu (bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu u.tml.). Vairumā gadījumu darba tabula ir viens no būtiskiem sākuma posmiem gada pārskata sastādīšanā. Tās pielietošana samazina iespēju izlaist koriģējošo ierakstu, palīdz pārbaudīt kontu aritmētiskās aprēķināšanas precizitāti un atvieglo gada pārskata sastādīšanu. Darba tabulas sastādīšana ļauj noteikt uzņēmuma finanšu rezultātus (vispirms peļņu vai zaudējumus) līdz attiecīgu datu ierakstīšanai galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā. Starp citu, nav noslēpums, ka tas dod iespēju likuma ietvaros manipulēt ar peļņas vai zaudējumu uzrādīšanu, pieļaujamās robežās mainot pārskata perioda izdevumu sastāvu un lielumu, piemēram, nodokļu bāzes minimizēšanas kontekstā.

Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšanā un aizpildīšanā ievēro MK 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 74. un 75. punktu, kuros noteikts:

74. Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu sastāda darba tabulas veidā. Darba tabulas rindās ieraksta kontu nosaukumus vai kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstoši galvenajai grāmatai vai žurnālam-virsgrāmatai, bet ailes iekārto atbilstoši pārskata sagatavošanas nolūkam.

  1. Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu aizpilda šādā secībā: ierakstus sāk ar kontu atlikumiem pēc stāvokļa uz pārskata gada pēdējo dienu, ieraksta papildu iegrāmatojumu un precizējumu summas, kā arī kontu slēguma iegrāmatojumu summas un aprēķina jaunos kontu atlikumus. Izmantojot minētos datus, aizpilda ailes, kas paredzētas attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinam vai ieņēmumu un izdevumu pārskatam un bilancei, kā arī aprēķina attiecīgi pārskata gada peļņu vai zaudējumus, vai ieņēmumu un izdevumu starpību.”

Tādējādi kontu apgrozījumu un atlikumu pārskats darba tabulas veidā izmantojams gada pārskata sagatavošanas procesa atvieglošanai, kā arī lai nodrošinātu pārskata datu atbilstību kontu ierakstiem galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā.

Lai nodrošinātu minēto MK noteikumu 74. un 75. punktā noteiktās kontu apgrozījuma pārskata sastādīšanas un aizpildīšanas prasības, šo secības principu kā vienu no iespējamiem variantiem transformēsim darba tabulas veidā.

Darba tabulas formāts un struktūra paredzēta, lai:

  • izpildītu vienu no MK noteikumu ietvaros noteiktajiem grāmatvedības cikla darba posmiem;
  • izmantojot kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata datus:
    • sagatavotu grāmatvedības izziņas un izdarītu koriģējošus ierakstus hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros (arī galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā);
    • iegrāmatotu kontu slēguma ierakstus;
    • sagatavotu finanšu pārskatus.

Minēto tabulu būtu lietderīgi kārtot rindās, ierakstot kontu nosaukumus vai kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstīgi galvenajai grāmatai vai žurnālam-virsgrāmatai, kuras kolonnas un ailes ieteicams iekārtot šādi (sk.tabulu):

Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskats

(klikšķiniet uz tabulas, lai to palielinātu)

Tabula

*Ja uzņēmumam iepriekšējā periodā, līdz grozījumiem Gada pārskatu likuma 10. pantā, struktūra (shēma) bilances grāmatvedības kontu grupā bija veidota no piecām finanšu grāmatvedības kontu grupām, t.i., kontu grupa “Kreditori” nebija sadalīta divās grāmatvedības kontu grupās – “Ilgtermiņa kreditori” un “Īstermiņa kreditori”, šo grupu var sadalīt ar attiecīgajiem nosaukumiem, saglabājot grupu numerāciju. Piemēram, 5. un 6. grupu turpmāk var numurēt kā 5.1. un 5.2. (attiecīgi 5. grupa kā 5.1. un 6. grupa kā 5.2.), lai saglabātu kontu grupu secību. Šajā gadījumā ieņēmumi paliks 6. kontu grupā, bet izdevumi – 7. kontu grupā. Tādējādi cipars 5 apzīmē kontu grupu – “Kreditori”, bet pievienotais cipars 1 norāda grāmatvedības kontu piederību ilgtermiņa kreditoriem bilances sastāvā, savukārt cipars 2 – kontu piederību īstermiņa kreditoriem bilances sastāvā (sk. 2003. gada 20. novembra grozījumus).

Parasti darba tabulā viena kolonna ir iekārtota kontu nosaukumiem un/vai to kodiem atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības uzskaites kontu numuriem, kas atbilst galvenajai grāmatai vai žurnālam-virsgrāmatai, un sešas kolonnas ar attiecīgiem nosaukumiem. Minētās sešas kolonnas ir sadalītas katra divās ailēs – “Debets” un “Kredīts”.

Kā redzams, darba tabula sastāv no kontu nosaukumiem, katra konta visu ierakstu summas debetā un visu ierakstu summas kredītā, kā arī kopsummas debetā un kredītā.

Tāpat darba tabulas beigās iekārto trīs rindas ar attiecīgiem nosaukumiem.

Turklāt jāņem vērā, ka darba tabulu sastāda tikai pēc tam, kad izdarīti visi ieraksti par attiecīgo pārskata periodu.

Izmantojot darba tabulas datus, ir iespējams aprēķināt gada pārskatam paredzētos posteņus, kā arī pārskata perioda peļņu vai zaudējumus.

Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata darba tabula sastāv no septiņām kolonnām un trijām rindām:

  • Kolonna “Konta nosaukums vai kods” – veido rindas atbilstoši kontu plānam tādā secībā, lai varētu sastādīt gada pārskatu: “Peļņas vai zaudējumu aprēķinu” un “Bilanci”.
  • Kolonna “Konta atlikums” – kontu atlikumu saldo uz pārskata gada sākumu sastāv no divām ailēm: 1.aile “Debets” un 2.aile “Kredīts”.
  • Kolonna “Papildu iegrāmatojums un precizējums” – sastāv no divām ailēm: 3. aile “Debets” un 4. aile “Kredīts” (ieraksta papildierakstu, atklāto kļūdu, izlaistu ierakstu un precizējumu summas).
  • Kolonna “Slēguma iegrāmatojums” – sastāv no divām ailēm: 5. aile “Debets” un 6. aile “Kredīts”.
  • Kolonna “Jaunais konta atlikums” – sastāv no divām ailēm: 7. aile “Debets” un 8. aile “Kredīts” (aprēķina kā attiecīgā konta atlikumu, kā starpību starp debeta un kredīta apgrozījumiem vai otrādi atkarībā no konta piederības bilances aktīvam vai pasīvam, un operāciju kontam (7., 8. un 9. grupa) kā attiecīgā konta atlikums, lai turpmāk kontu slēgtu uz kontu “Peļņa vai zaudējumi”/kolonnu „Peļņas vai zaudējumu aprēķins”).
  • Kolonna “Peļņas vai zaudējumu aprēķins” – sastāv no divām ailēm: 9. aile “Debets” un 10. aile “Kredīts” (ieraksta operāciju (ieņēmumu un izdevumu) kontu atlikumu summas, kā arī izmanto nolūkā slēgt kontu un noskaidrot finanšu rezultātus (peļņu vai zaudējumus)).
  • Kolonna “Bilance” – sastāv no divām ailēm: 11. aile “Debets” un 12. aile “Kredīts” (pārnes kolonnas “Jaunais konta atlikums” kontu saldo, ņemot vērā korekcijas kolonnā “Papildu iegrāmatojums un precizējums”, kuras iekļautas kolonnā “Bilance”).
  • Rinda “Aiļu kopsumma (no 1. līdz 12. ailei)” – rinda paredzēta, lai kontrolētu sabalansētību starp aiļu debeta un kredīta kopsummām, izņemot kolonnas “Peļņas vai zaudējumu aprēķins” 9. un 10. aili (debets un kredīts) un kolonnas “Bilance” 11. un 12. aili (debets un kredīts), kurās rezultātu kopsummas atšķiras par peļņas vai zaudējumu apmēru.
  • Rinda “Pārskata gada rezultāts (peļņa vai zaudējumi vai ieņēmumu un izdevumu starpība)” – rinda paredzēta, lai norādītu attiecīgā pārskata gada ieņēmumu un izdevumu kopsummu starpību, t.i., pārskata gada peļņu vai zaudējumus (starpību starp 9. un 10. ailes kopsummām, datus pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķināšanai).
  • Rinda “Kontrole (1. līdz 12. ailes kopsummām)” – rinda paredzēta, lai kontrolētu sabalansētību starp aiļu debeta un kredīta kopsummām, kā arī pārliecinātos, ka starpība starp aiļu kopsummām ir vienāda ar nulli.

Lai sastādītu un aizpildītu darba tabulu, būtu lietderīgi izmantot piedāvāto kārtību.

Kārtība, kādā aizpildāma darba tabula par pārskata periodu ir šāda. Grāmatvedis vispirms aizpilda darba tabulas kolonnu “Konta nosaukums vai kods”.

Darba tabulas kolonnu un rindu aizpildīšana

Kolonna “Konta nosaukums vai kods” (piemēram, 1.–9. kontu grupa)

Darba tabulas kolonnu “Konta nosaukums vai kods” aizpilda šādi.

Grāmatvedis šo darba tabulas kolonnu aizpilda, rindās ierakstot kontu nosaukumus vai kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstoši galvenajai grāmatai vai žurnālam-virsgrāmatai (pārskata sagatavošanas nolūkam). Kolonnā “Konta nosaukums vai kods” norāda uzņēmuma apstiprinātā grāmatvedības kontu plāna attiecīgo grupas kontu, saskaņā ar kuru grāmatvedības reģistros atspoguļotas saimnieciskās operācijas. Attiecīgā grāmatvedības kontu grupā kontus kārto hronoloģiskā secībā, t.i., virzienā no augšas uz leju. Šīs kolonnas rindās vispirms ieraksta bilances kontu grupas (no 1. līdz 6.), kas saistītas ar bilances shēmas sastādīšanu. Pēc tam ieraksta operāciju kontu grupas (no 7. līdz 8.), kas saistītas ar peļņu vai zaudējumiem pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem, kā arī izmantojamas gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanā. Tālāk norāda 9. kontu grupu “Dažādi ieņēmumi un izdevumi”, kas izmantojama dažādu ieņēmumu un izdevumu uzskaitei un saistīta ar peļņas vai zaudējumu pirms nodokļiem noteikšanu.

Jāievēro, ka operāciju kontu grupā ietilpst visi ieņēmumu un izdevumu posteņi, kas atzīti pārskata periodā, un tos iekļauj perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien Gada pārskatu likums vai Konsolidēto gada pārskatu likums, vai Starptautiskais grāmatvedības standarts (turpmāk – SGS) neliek vai neatļauj rīkoties citādi.

Rindu “Pārskata gada rezultāts (peļņa vai zaudējumi vai ieņēmumu un izdevumu starpība)” jeb slēguma kontu izmanto, lai pēc nodokļu saistību norādīšanas noteiktu pārskata gada finanšu rezultātu, t.i., pārskata gada peļņu vai zaudējumus, kas pārnesams kolonnas “Bilance” iedaļā “Pašu kapitāls” un atspoguļojams attiecīgajā postenī – kontā “Nesadalītā peļņa” (attiecīgi bilancē uz gada sākumu uzrādītā pārskata gada nesadalītās peļņas summa (summa, kura ir aprēķināta par iepriekšējo periodu un iepriekšējā perioda beigās tika uzrādīta postenī “Pārskata gada nesadalītā peļņa”) pārnesama uz iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas atlikumu, attiecīgi to palielinot vai samazinot).

Šajā kolonnā sarindojot sīkāk finanšu grāmatvedības kontus, jāievēro tas, ka par pamatu nepieciešams ņemt Gada pārskatu likumā noteiktajā bilances shēmā (10. pantā) un uzņēmuma izvēlētajā peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmā (piemēram, 11., 12. pantā) minētos posteņus. Kontus sarindo tā, lai, sastādot, pārbaudot un salīdzinot gada pārskatu ar attiecīgo kontu atlikumu (saldo), nav jāveic pārrēķini.

Ja uzņēmums, aizpildot darba tabulas kolonnu “Konta nosaukums vai kods”, lieto kontu decimālo kodēšanas sistēmu (jeb kontu kodus), vispirms šajā kolonnā kontus sadala grupās un katrai kontu grupai piešķir vienzīmes kodu (piemēram, 1.– 9.kontu grupa).

Grāmatvedības kontu pamatgrupas (no 1. līdz 9.) sarindo pēc dažādām pazīmēm. Piemēram, grupā “Pamata konti” uzrāda kontus, kuru atlikumi, ja tādi ir, iekļaujami bilancē (no 1. līdz 6.), bet arī operāciju jeb pretstatošo kontu (7., 8. un 9.grupa) atlikumi iekļaujami peļņas vai zaudējumu aprēķinā un gada rezultāts – bilancē.

Tālāk saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības kontu plānu katru kontu grupu sadala attiecīgajās apakšgrupās, kurām ir piešķirti konti ar attiecīgajiem kodiem. Šādu dalījumu sarindo darba tabulas rindu secībā, lai ierakstītu uzņēmuma izmantojamo grāmatvedības kontu detalizācijas līmeni. Jāievēro, ka kontu dalījuma detalizācijas līmenis ir atkarīgs no uzņēmuma apstiprinātās grāmatvedības kontu shēmas struktūras un kontu kodēšanas pēc lietojamās decimālās kodēšanas sistēmas jeb sērijas. Decimālā kodēšanas sistēma jeb sērija grāmatvedības kontu grupām piešķir kodu jeb sērijas numuru, kurās pašus kontus numurē pēc kārtas.

Darba tabulas rindās kolonnā “Konta nosaukums vai kods” ieraksta grāmatvedības kontu kodus uzņēmuma grāmatvedības kontu plāna secībā atbilstoši galvenajai grāmatai vai žurnālam-virsgrāmatai un iekārto atbilstoši pārskata sagatavošanas nolūkam.

Grāmatvedības kontu detalizācijas līmeņa procesa uzskaiti pēc tā vienādām grupām (apakšgrupām) grāmatvedībā sauc par sintētisko jeb apvienoto uzskaiti. Tās grāmatvedības konti sniedz vispārēju ainu par uzņēmuma saimnieciski finansiālo stāvokli un saimnieciskās darbības rezultātiem. Jāpiezīmē, ka parasti sintētisko kontu uzskaiti izmanto, lai no tās datiem varētu sastādīt bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un citus pārskatus.

Savukārt, ja uzņēmums saimnieciskās darbības sekmīgai vadībai un kontrolei izmanto daudz sīkākus datus nekā tos, kuri uzrādīti sistemātiskās uzskaites kontos, tādus datus dod analītiskie konti jeb sadalītās uzskaites konti. Piemēram, kādi pamatlīdzekļi, materiāli, produkcija un cik daudz ir uzņēmuma rīcībā, kāds ir norēķinu stāvoklis ar atsevišķiem debitoriem vai kreditoriem, cik izmaksājusi konkrētu ražojumu ražošana, kādi ir atsevišķu ražojumu realizācijas ieņēmumi un finansiālie rezultāti utt. Tādējādi analītiskās uzskaites konti ir sintētiskās uzskaites kontu objektu detalizējums, sadalījums sastāva elementos, jo sintētiskās uzskaites konti ir analītiskās uzskaites kontu datu apvienojums, apkopojums.

Analītiskajos kontos sintētisko kontu grāmatojumi ir sadalīti pa atsevišķiem analītiskiem kontiem, bet analītisko kontu grāmatojumu kopsummām pilnīgi jāsakrīt ar attiecīgo sintētisko kontu grāmatojumu summām.

Decimālā kodēšanas sistēma

Demonstrējam decimālās kodēšanas sistēmu un/vai principu.

[1.] Bilances kontu grupa – Ilgtermiņa ieguldījumi

[1.1.] Bilances kontu grupas apakšgrupa – Nemateriālie ieguldījumi

[1110] apakšgrupas [1.1.] detalizācijas līmenis (sintētiskais konts) – Attīstības izmaksas

[1111] detalizācijas līmeņa [1110] sadalījums (analītiskais konts) – Pētniecības

……………………

[1.2.] Bilances kontu grupas apakšgrupa – Pamatlīdzekļi

[1210] apakšgrupas [1.2.] detalizācijas līmenis (sintētiskais konts) – Ēkas

[1211] detalizācijas līmeņa [1210] sadalījums (analītiskais konts) – Administratīvā ēka

[1212] detalizācijas līmeņa [1210] sadalījums (analītiskais konts) – Saimnieciskā ēka

……………………

Tāds decimālās (jeb sērijas) kodēšanas princips piemērojams analoģiski citiem kontu grupas apakšgrupas detalizācijas līmeņiem.

Tā saucamie decimālie kodi (šifri), kad visus finanšu grāmatvedības kontus sadala 9 grupās (no 1 līdz 9), katru kontu grupu 9 apakšgrupās (no 00 līdz 09, no 10 līdz 19 utt.), katru kontu apakšgrupu vēl sīkāk (no 000 līdz 009, no 100 līdz 109 utt.). Koda (šifra) 1. cipars apzīmē kontu grupu, 2. cipars – kontu apakšgrupu, 3. cipars – kontu apakšapakšgrupu utt. Decimālās klasifikācijas priekšrocības ir vispazīstamākās, ja nepieciešams klasificēt lielu parādību daudzumu; grāmatvedības kontu nav tik daudz, lai šā kodēšanas (šifrēšanas) paņēmiena priekšrocības varētu izpausties.

Kontu kodēšanai (šifrēšanai), it sevišķi kodēšanai (šifrēšanai) ar cipariem, ir liela praktiska nozīme uzskaites datorizācijas apstākļos.

Jāievēro: darba tabulas kolonnas “Konta nosaukums vai kods” aizpildīšana balstās uz šādiem uzstādījumiem:

  • bilances posteņu lielākā daļa aprēķināta no analītiskās uzskaites datiem;
  • daudzi bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņi iegūti, pārgrupējot grāmatvedības kontu atlikumus;
  • starp kontu plānu un bilances/peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu nomenklatūru jābūt savstarpējai saskaņotībai.

Saskaņotība vajadzīga arī starp grāmatvedības kontu sistēmu un tiem pārskatiem, kuros ievieto kontu debeta vai kredīta apgrozījumus vai kontu saldo atlikumus. Piemēram, pašu kapitāla izmaiņu pārskats, naudas plūsmu pārskats un pielikums, kas ir gada pārskata kopuma neatņemamās sastāvdaļas, u.c.

MK 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 75. punkts nosaka: “(..) Izmantojot minētos datus, aizpilda ailes, kas paredzētas attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinam vai ieņēmumu un izdevumu pārskatam un bilancei, kā arī aprēķina attiecīgi pārskata gada peļņu vai zaudējumus, vai ieņēmumu un izdevumu starpību (..).” Tādējādi pēc būtības darba tabulā bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšana balstās uz bilances shēmu un peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu kontu veidā. Tas liecina par tipveida shēmas kontu plānu formātu, kuru uzņēmumam būtu lietderīgi ievērot kontu plāna izstrādes procesā. Tātad no minētajiem noteikumiem izriet – kontu plānam gan var izvirzīt tādas prasības, lai kontu sakārtojums grupās un šo grupu kodi būtu kaut cik vienādi visiem šajā likumā minētajiem subjektiem, bet detalizētāks kontu iekārtojums paliek uzņēmuma ziņā.

Tomēr minētajos noteikumos izvirzītā prasība darba tabulas aizpildīšanai par šādu bilances shēmas un peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu kontu veidā neizslēdz iespēju katram uzņēmumam izstrādāt savu, tieši tam pielāgotu kontu plānu, ņemot vērā savas saimnieciskās darbības īpatnības. It īpaši, ja iekārtojamie konti ir jāpiemēro uzņēmuma saimnieciskajai darbībai (finanšu grāmatvedībai) un vadīšanas organizācijai (vadības grāmatvedībai).

Jāatzīmē, ka minētās sešas kontu grupas nosaka un veido grāmatvedības bilances shēmu (struktūru) šādās daļās – “Aktīvs” un “Pasīvs”. Savukārt pārējās minētās trīs grupas (7., 8. un 9. grupa) izmanto peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas aizpildīšanai.

Jāievēro, ka, uzņēmumam izstrādājot kontu plānu un grupējot grāmatvedības kontus, šī pieeja ir noteicošā un pamatojas uz finanšu gada pārskatu grupu klasifikāciju. Tā atbilst Gada pārskatu likumam, jo bilances shēma un peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma pilnībā atbilst kontu klasifikācijai, lai sagatavotu grāmatvedības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu[2].

Kolonna “Konta atlikums”

No uzņēmuma galvenās grāmatas kontiem kontu apgrozījumu pārskatā ieraksta kontu atlikumu saldo uz pārskata gada sākumu jeb saldo (1. aile “Debets” un 2. aile “Kredīts”) un aprēķina to kopsummas (rindas “Aiļu kopsumma (no 1. līdz 12. ailei)” 1. ailē “Debets” un 2. ailē “Kredīts” un pārbauda, vai tās ir vienādas un saskan ar iepriekšējā pārskata perioda beigu bilances aktīva un pasīva kopsummām. Tāpat minētās summas uzrāda rindas “Kontrole (no1. līdz 12. ailes kopsummām)” 1.ailē “Debets” un 2. ailē “Kredīts”).

Kolonnas “Konta atlikums” 1. ailē “Debets” un 2. ailē “Kredīts” neieraksta (neizpilda) operāciju kontu sākuma atlikumus, jo šie konti tiek atvērti gada sākumā un slēgti gada beigās, un ir paredzēti tikai tam, lai aprēķinātu peļņas vai zaudējumu rezultātu. Tāpēc šiem kontiem sākuma atlikumu nav.

 Kolonna “Papildu iegrāmatojums un precizējums”

Kolonnas “Papildu iegrāmatojums un precizējums” 3. ailē “Debets” un 4. ailē “Kredīts” norāda pārskata perioda grāmatojuma summas. Minētās kolonnas ir izmantojamas, piemēram:

  • lai atspoguļotu ierakstus, kas saistīti ar iepriekšējā pārskata gada peļņas vai zaudējumu pārgrāmatošanu uz kontu “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa”;
  • atklātām kļūdām, kas saistītas ar iepriekšējiem periodiem un labojamas, veicot iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas korekciju;
  • atklātām kļūdām, kas saistītas ar iepriekšējiem periodiem, precizējot bilances kontu atlikumus, un nav saistītas ar bilances posteņa “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” korekciju (pamatkapitāla izmaiņas, īstermiņa, ilgtermiņa kreditoru posteņu korekcija utt.);
  • bilances aktīva un pasīva kontu inventarizācijas rezultātā konstatēto atšķirību precizējumiem.

No kolonnā (3. ailē “Debets” un 4. ailē “Kredīts”) norādītajām summām aprēķina to kopsummas (rindas “Aiļu kopsumma (no 1. līdz 12. ailei)” 3. ailē “Debets” un 4. ailē “Kredīts” un pārbauda, vai tās ir vienādas. Tāpat minētās summas uzrāda rindas “Kontrole (no 1. līdz 12. ailes kopsummām)” 3. ailē “Debets” un 4. ailē “Kredīts”).

Protams, ja uzņēmums vēlas uzskatāmi vizualizēt iepriekšējo periodu atklāto kļūdu, tās ietekmi uz bilances posteņu rādītājiem un novēršanu, kā arī atvieglot kļūdu apraksta sagatavošanu gada pārskata pielikumam, var secīgi pirms vai pēc kolonnas “Papildu iegrāmatojums un precizējums” ievietot atsevišķu kolonnu kļūdu labojumiem, piemēram, kolonnu “Par iepriekšējiem periodiem atklāto kļūdu labojums”. Kolonnas aizpildīšanas kārtība ir identiska kolonnas “Papildu iegrāmatojums un precizējums” aizpildīšanai.

1-2shema

3shema 

Kolonna “Slēguma iegrāmatojums”

Kolonnas “Slēguma iegrāmatojums” ailes paredzētas pārskata perioda kontu apgrozījumu kopsummu uzrādīšanai gan debetā, gan kredītā pēc šādas shēmas. Minētais attēlots shematiski ar “T-kontu” modeļa palīdzību, lai konstruktīvāk varētu uztvert secības principa piemērošanu kolonnas “Slēguma iegrāmatojums” aizpildīšanai.

Kolonna “Jaunais konta atlikums”

Kolonnu “Jaunais konta atlikums” aizpilda līdz rindai “Aiļu kopsumma (no 1. līdz 12. ailei)”.

Bilances kontiem (1. līdz 6. kontu grupai) šajā kolonnā dati aprēķināmi kā attiecīgā konta saldo, kā starpība starp uzkrātajām apgrozījuma summām, kas norādītas kolonnas “Slēguma iegrāmatojums” 5. ailē “Debets” un 6. ailē “Kredīts” vai otrādi atkarībā no konta piederības bilances aktīvam vai pasīvam, kā arī ņemot vērā summas, kas norādītas kolonnās “Konta atlikums” un “Papildu iegrāmatojums vai precizējums”, ja tādas ir, ar nolūku slēgt bilances kontus un galīgā pārskata perioda beigās noskaidrot finanšu pārskata, t.i., bilances, posteņu vērtības.

Ja tie ir konti, kas pieder “Bilances” aktīvam (1. un 2. grupa), tad

  1. aile (D) = 1. aile (D) – 2. aile (K) + 3. aile (D) – 4. aile (K) + 5. aile (D) – 6. aile (K)

Ja tie ir konti, kas pieder “Bilances” pasīvam (3., 4., 5. un 6. grupa), tad

  1. aile (K) = 2. aile (D) – 1. aile (K) + 4. aile (D) – 3.aile (K) + 6.aile (K) – 5. aile (D)

Savukārt operāciju konti (7., 8. un 9.grupa) ir aprēķināmi kā attiecīgā konta atlikums, lai turpmāk kontu slēgtu uz kontu “Peļņa vai zaudējumi”. Šiem kontiem ir jābūt slēgtiem ar ierakstiem attiecīgi konta “Peļņa vai zaudējumi” debetā vai kredītā atkarībā no konta piederības kā slēguma grāmatojumos norādīto summu starpībai, un tālāk tie norādāmi kolonnā “Peļņas vai zaudējumu aprēķins” kā starpība starp:

■ 7. operāciju kontu grupas kontu kolonnas “Slēguma iegrāmatojums” 6. aili “Kredīts” un 5. aili “Debets”.

Kolonnas “Jaunais konta atlikums” 8. aile (K) = 6. aile (K) – 5. aile (D)

 ■ 8. operāciju kontu grupas kontu kolonnas “Slēguma iegrāmatojums” 5. aili “Debets” un 6. aili “Kredīts”.

Kolonnas “Jaunais konta atlikums” 7. aile (D) = 5. aile (D) – 6. aile (K)

 ■ 9. operāciju kontu grupas kontu kolonnas “Slēguma iegrāmatojums” 5. aili “Debets” un 6. aili “Kredīts” vai otrādi atkarībā no konta piederības dažādiem ieņēmumiem vai dažādiem izdevumiem.

Ja konts pieder dažādiem ieņēmumiem, summa norādāma kolonnas “Jaunais konta atlikums” 8. ailē “Kredīts”.

  1. aile (K) = 6. aile (K) – 5. aile (D)

Ja konts pieder dažādiem izdevumiem, summa norādāma kolonnas “Jaunais konta atlikums” 7. ailē “Debets”.

  1. aile (D) = 5. aile (D) – 6. aile (K)

Pēc kolonnas “Jaunais konta atlikums” 7. un 8. ailes aizpildīšanas aprēķina to kopsummas, norādot tās rindas “Aiļu kopsumma (no 1. līdz 12. ailei)” 7. ailē “Debets” un 8. ailē “Kredīts”, un pārbauda, vai tās ir vienādas, t.i., šo aiļu summas debetā un kredītā sakrīt.

4-5SHEMA

 6SHEMA

[1] Raksts publicēts žurnāla BILANCE 347. un 353. numurā

[2] Ar kontu plāna struktūru un izmantošanu plašāk var iepazīties, izlasot rakstu “Secības principa piemērošana, veidojot kontu plānu”, kas publicēts  žurnāla BILANCE 328.  un 329. numurā.